Putni dabā 88 (2020/2-3)

Uz žurnāla pirmā vāka:
Jūras šņibītis Calidris maritima
Foto: Ainars Mankus / ainars.net

Atbalstītāji:

Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, karšu izdevniecības “Jāņa sēta”, Arctic Paper un privāto ziedotāju atbalstu.

Veselīgu 2021. gadu! /Ilze Bojāre/

Kā saskaitīt vairāk ziemojošo ūdensputnu? /Ruslans Matrozis/

Ziemojošo ūdensputnu uzskaite 2020 /Antra Stīpniece/

Ziemojošo putnu atlants: aicinājums piedalīties un pirmie rezultāti /Viesturs Ķerus/

Salūta ietekme uz putniem /Inga Freiberga/

Materiāli jaunajiem putnu vērotājiem /Kitija Balcare, Agnis Bušs/

Cik balto gārņu ligzdoja Latvijā 2020. gadā? /Antra Stīpniece, Andris
Dekants, Edgars Dzenis, Dagnis Vasiļevskis, Aigars Kalvāns/

Ūdensstrazdu ligzdošana Latvijā /Aigars Kalvāns, Edgars Lediņš/

Uz pludmali labāk bez suņa /Sintija Martinsone/

Īspirkstu cīrulis – jauna suga Latvijas putnu sarakstā /Pēteris Daknis/

Dzeltenā gārņa pirmais novērojums Latvijā /Gaidis Grandāns/

Par Stejnegera pīles novērojumu Kolkā /Edgars Smislovs, Vladimirs Smislovs/

Viena diena mežā ar Lipsbergu /Jānis Ķuze/

Foto: Agris Krusts / calidris.lv

Ziemojošo ūdensputnu uzskaite 2020

Ziemojošo ūdensputnu uzskaites ir starptautisks sabiedriskā monitoringa projekts, ko koordinē organizācija Wetlands International un kopš 2016. gada kā Latvijas bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas sastāvdaļu finansē Dabas aizsardzības pārvalde. 2020. gada janvārī Latvijā uzskaites notika 54. reizi.

Lasīt rakstu >
Foto: Aleksejs Kuročkins

Kā saskaitīt vairāk ziemojošo ūdensputnu?

Starptautiskās ziemojošo ūdensputnu uzskaites (turpmāk – ziemotāju uzskaite) pie mums notiek samērā tradicionāli – noteiktajās brīvdienās apmeklējot neaizsalstošas ūdenstilpes, kur koncentrējas ūdensputni un citi ar ūdeņiem saistīti putni (turpmāk abas grupas – ūdensputni) un veicot to vizuālo uzskaiti. Vēsturiski janvāra otrajās brīvdienās lielākā daļa mūsu ezeru, dīķu un daļēji arī upju bija zem ledus, kas stipri ierobežoja iespējamās ūdensputnu uzturēšanās vietas. Savukārt pēdējā desmitgadē situācija ir mainījusies, jo faktiski ziemas aukstuma pirmajam vilnim, kad daudzi iekšējie ūdeņi pārklājas ar ledus kārtu, ir notikusi laika nobīde. Piemēram,90. gados lielākā daļa iekšzemes ūdenstilpju Rīgā un tās apkārtnē parasti aizsala decembra otrajā pusē, bet pēdējos gados stabila ledus kārta izveidojas jau pēc ziemotāju uzskaites datumiem, t.i., janvāra vidū vai otrajā pusē, vai vispār neveidojas.

Lasīt rakstu >
Foto: Joanna Kosinska / Unsplash.com

Salūta ietekme uz putniem

Sarunās pirms jaunā gada sagaidīšanas arvien biežāk dzirdam viedokļus, kuros sajūsmu par uguņošanu ir nomainījušas vieglas raizes. Kāds ir satraucies par sava mājas mīluļa veselību un drošību, vēl kāds cits uzskata, ka “debesīs uzšauto” naudu varētu izmantot lietderīgāk, bet ārsti aicina rūpīgi ievērot raķešu lietošanas instrukcijas. Lai arī kāds būtu mūsu personīgais viedoklis, dabai salūts ir cilvēka radīts traucējums. Tā kā uguņošana parasti notiek diennakts tumšajā laikā, ietekme uz dzīvo dabu lielākoties nav tūlītēji novērojama. Taču pietiek atcerēties, ka dažādu veidu raķetes jau ilgstoši tiek izmantotas savvaļas dzīvnieku un putnu izkliedēšanai (lidostās, atkritumu izgāztuvēs u.c.), lai saprastu, ka gluži bez ietekmes šīs aktivitātes tomēr nebūs. Uguņošanas ietekme uz putniem ir atkarīga no tās veida, ilguma, gadalaika un putna sugas. Kā galvenais traucējuma faktors uguņošanas gadījumā ir pēkšņais trokšņa un gaismu izraisītais pārsteigums. Salīdzinājums ar pērkona negaisu šeit nebūs vietā, jo meteoroloģiskās vētras putni var sajust iepriekš to lēnās tuvošanās un atmosfēras spiediena izmaiņu dēļ (Stickroth, 2015).

Lasīt rakstu >
Foto: Miguel Ángel Gómez-Serrano

Uz pludmali labāk bez suņa

Pēdējos gadu desmitos ir ievērojami pieaugusi rekreācijas intensitāte dabas teritorijās (Tablado, Jenni, 2015). Latvijā jūras piekraste ir ļoti populārs gan vietējo, gan ārvalstu tūristu galamērķis. Kopējais apmeklējumu skaits 2019. gadā piekrastē bija aptuveni astoņi miljoni. Kopš 2015. gada to skaits ir pieaudzis par vairāk nekā trīs miljoniem. Apmeklējumu augstākās intensitātes periods lielā mērā sakrīt ar piekrastes putnu ligzdošanas periodu (Klepers, 2020).

Lasīt rakstu >
Skip to content