Raksts publicēts Putni dabā 88 (2020/2-3), lpp. 8-13
Foto: Agris Krusts / calidris.lv
Foto: Agris Krusts / calidris.lv

Antra Stīpniece

antra@lob.lv

Ziemojošo ūdensputnu uzskaites ir starptautisks sabiedriskā monitoringa projekts, ko koordinē organizācija Wetlands International un kopš 2016. gada kā Latvijas bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas sastāvdaļu finansē Dabas aizsardzības pārvalde. 2020. gada janvārī Latvijā uzskaites notika 54. reizi.

Lai mazinātu iespēju saskaitīt putnus divreiz, uzskaitei tiek izvēlēta mēneša vidum tuvākā nedēļas nogale, tātad 2020. gadā tas iznāca 11.–12. janvāris. Speciāli apmeklētas un pārbaudītas tiek iepriekšējos gados atklātās ūdensputnu ziemošanas vietas iespējami tajās pašās robežās, lai novērtētu skaita izmaiņas. Visi Dabasdati.lv ievadītie novērojumi veido sugu izplatības kartes. Viss kā katru gadu. Un tomēr ne. Viena atšķirība ierastajā uzskaites plūdumā bija plānota. Projekts ir “ūdensputnu” uzskaite, un vairākums novērojumu notiek dažādās ūdenstilpēs. Tā kā ziemeļu un mazie gulbji bieži ūdenstilpes izmanto tikai nakšņošanai, bet dienu pavada, barojoties lauksaimniecības zemēs, reizi piecos gados notiek paplašināta uzskaite, kas aptver arī barošanās biotopus ārpus ūdenstilpēm. 2020. gada janvārī vienlaikus ar parasto uzskaiti tika pārbaudītas arī lauksaimniecības platības, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē.

Savu zīmogu uzlika pati daba. Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1°C, kas ir 6,3°C virs mēneša normas. 2020. gada janvāris kļuvis par siltāko janvāri novērojumu vēsturē (Meteo.lv). Bija skaidrs, ka ar gulbju uzskaiti nebūs kā iepriekšējās reizes: “Viss apsnidzis, zālēdāji aizlidojuši, atlikušajos lāsmeņos N gulbji!” Engures, Kaņiera, Liepājas un Papes ezerā uzskaites notika no laivas.

Pateicoties 169 dalībnieku pūlēm, laikā no 4. līdz 26. janvārim pārbaudītas 965 iespējamas ūdensputnu ziemošanas vietas (1. un 2. attēls). Centrālajos datumos – 11.–12. janvārī – veikti 42% vietu apmeklējumi. 558 vietas apmeklētas pirmo reizi.

1. ATTĒLS. Ziemojošo ūdensputnu uzturēšanās vietu apsekotība 2020. gada janvārī. /// FIGURE 1. Wintering waterfowl sites surveyed in January 2020.
1. ATTĒLS. Ziemojošo ūdensputnu uzturēšanās vietu apsekotība 2020. gada janvārī. /// FIGURE 1. Wintering waterfowl sites surveyed in January 2020.
2. ATTĒLS. 1988.–2020. gadā dažādos biotopos ziņoto vietu skaits. /// FIGURE 2. IWC sites counted in Latvia in 1988-2020 and their habitats.
2. ATTĒLS. 1988.–2020. gadā dažādos biotopos ziņoto vietu skaits. /// FIGURE 2. IWC sites counted in Latvia in 1988-2020 and their habitats.

Pavisam tika saskaitīti 94 550 putni no 50 sugām – 43 662 jūras piekrastē un 50 888 iekšzemes vietās (1. tabula, 3. un 4. attēls). Visām sugām ar izplatības kartēm un novērojumu vēsturi iespējams iepazīties projekta atskaitē (Stīpniece, 2020).

 

Virkne sugu piekrastē un iekšzemē ziemo reti vai ir grūti pamanāmas: mazais dūkuris – 6 putni; lielie dumpji Ķīšezerā 9. janvārī un Kaņierī 25. janvārī (Kaņierī putns jau dziedāja); Dārziņos – 1 un Doles zivju dīķos – 4 dumbrcāļi, pa vienai ūdensvistiņai Dārziņos un Sarkandaugavā Rīgā, Rencēnu pagastā – 6 pelēkās dzērves; Skultes apkārtnē grāvī – 1 vistilbe; pa slokai Kleistos Rīgā un Ādažu poligonā, baltais stārķis pie Ventspils, vientuļa mandarīnpīle Kuldīgā starp meža pīlēm, vientuļa Kaspijas kaija atkritumu izgāztuvē Bauskas novadā, 1 reņģu kaija un krastam pietuvojušies 32 lielie alki Irbes šaurumā Staldzenē un 3 mazie ķīri (Staldzene, Pitrags, Vecāķi)… Šīs sugas varbūt kādam palīdz piedalīties uzskaitēs (janvāra lielais “ķeksis”!). Mēs šos novērojumus varam krāt un gaidīt, līdz suga kļūs parastāka (baltajam gārnim sakrājām, pelēkā pīle vēl gaida), vai meklēt citas metodes to skaita noteikšanai, piemēram, alki un mazie ķīri jāmeklē selgā.

 

Pietiekami daudzskaitlīgām sugām no datiem atkārtoti apmeklētās vietās bija iespējams iegūt skaita izmaiņu novērtējumu (2. tabula). Indeksi aprēķināti programmā TRIM (van Strien et al., 2004), izmantojot datu sagatavošanas programmu BirdSTATs.

 

Vairākumam sugu redzams skaita pieaugums. Tādas tabulas ir katrā valstī, un, tikai saliekot tās visas kopā, iespējams tuvoties vienam no uzskaites mērķiem – noskaidrot populāciju lielumu un stāvokli (Wetlands International, 2020).

2020. gada dati vēl ir ceļā uz apvienošanu, bet šis gads neatnāca kā lietus no skaidrām debesīm. Jau pirms desmit gadiem Aleksi Lehikoinens pamanīja, ka gaigalām, cekulpīlēm un lielajām gaurām dienvidu zemēs ziemotāju skaits sarūk, bet Somijā un Zviedrijā tās piedzīvo strauju pieaugumu (Lehikoinen et al., 2013). Drīz arī mazajai gaurai (Pavon-Jordan, 2015) un citām pīļu sugām (Pavon-Jordan et al., 2019) atklājās līdzīga aina – galveno ziemošanas vietu pārbīdīšanās ziemeļaustrumu virzienā, ko savukārt izraisījusi vidējās temperatūras paaugstināšanās ziemas sākumā. Mazie gulbji ziemo 350 km uz austrumiem no 70. gadu vietām (Nuijten et al., 2020). Arvien vairāk meža zosu paliek ziemot Zviedrijā, kur agrāk to neļāva sals (Ramo et al., 2015). Daļa tabulā minētā pieauguma, visticamāk, ir reālā pieauguma atspulgs (ziemeļu un paugurknābja gulbis, jūraskrauklis, baltais gārnis).

 

Klimata svārstību ietekmē ūdensputni rudens migrāciju sāk vēlāk (Lehikoinen, Jaatinen, 2011). Vai tā bija rudens vai pavasara aina, ko savā uzskaitē ieraudzījām? Ķerras un kākauļi iekšzemes ezeros liek domāt par rudeni. Bet kādas Kurzemē novērotas ziemeļu gulbju ģimenes kakla gredzeni stāstījuši, ka 17. janvārī, nedēļu pēc centrālajiem datumiem, tā jau atgriežas no Vācijas ceļojuma (Apollo.lv). Zosu migrācija uzskaites centrālajos datumos vēl nebija sākusies. Pēc Latvijasputni.lv datiem, meža un baltpieres zosis lielākā skaitā novērotas, sākot no 20. janvāra. Katrā ziņā pieturēšanās centrālajiem datumiem iegūst arvien lielāku nozīmi, lai daļu putnu nesaskaitītu divreiz.

 

Vidēji 15% novēroto putnu uzturējās jaunās, agrāk nereģistrētās vietās. Meža pīlei tādi bija 23,6%, paugurknābja gulbim 22,7%, ķerrai pat 34,5%. Iekšzemes novērojumu vietu tīkls veidojies, uzkrājot ziņas par neaizsalstošām vietām. Brīdis, kad nekas vairs nav aizsalis, ir pārbaudījums vietu tīklam un to robežām. Ziemeļu gulbis ir piemērs, kā bez speciālās uzskaites sugas klātbūtne būtu palikusi nenovērtēta (5. un 6. attēls). Ja siltās ziemas turpināsies, vietu tīkls jāatjauno, tajā iekļaujot visus lielākos ezerus.

3. ATTĒLS. Iekšzemes vietās dažādos biotopos novēroto putnu skaits. /// FIGURE 3. Bird count recorded at inland sites.
3. ATTĒLS. Iekšzemes vietās dažādos biotopos novēroto putnu skaits. /// FIGURE 3. Bird count recorded at inland sites.
4. ATTĒLS. Jūras piekrastē novēroto putnu skaits. /// FIGURE 4. Bird count recorded on sea coast.
4. ATTĒLS. Jūras piekrastē novēroto putnu skaits. /// FIGURE 4. Bird count recorded on sea coast.
5. ATTĒLS. Ziņotais ziemeļu gulbju kopskaits 1988.–2020. gadā. /// FIGURE 5. Total count of Whooper Swans.
5. ATTĒLS. Ziņotais ziemeļu gulbju kopskaits 1988.–2020. gadā. /// FIGURE 5. Total count of Whooper Swans.
6. ATTĒLS. Ziemeļu gulbja skaita izmaiņu indekss 1988.–2020. gadā. /// FIGURE 6. Changes in Whooper Swan count index .
6. ATTĒLS. Ziemeļu gulbja skaita izmaiņu indekss 1988.–2020. gadā. /// FIGURE 6. Changes in Whooper Swan count index .
1. TABULA. 2020. gada janvārī Latvijā saskaitītie ūdeņu putni. TABLE 1. Results of waterfowl count in Latvia in January 2020.
1. TABULA. 2020. gada janvārī Latvijā saskaitītie ūdeņu putni. TABLE 1. Results of waterfowl count in Latvia in January 2020.
2. TABULA. Parastāko sugu ziemojošo populāciju izmaiņu tendences. TABLE 2. Population trends of common wintering species.

Pateicības

Ziemojošo ūdensputnu uzskaitē datus sniedza 169 novērotāji, bez kuru ieguldījuma nebūtu tapis šis ziņojums:

Aija Alksne, Arnis Arnicāns, Andris Avotiņš jun., Alvis Āboliņš, Valdis Ādamsons, Aleksandra B., Margarita Baltā, Ģirts Baranovskis, Emīls Bents, Mārtiņš Bērzkalns, Jānis Bētiņš, Silvija Biļdjuga, Laima Birziņa, Santa Bizuna, Dmitrijs Boiko, Jānis Bormeisters, Ivars Brediks, Māra Brigmane, Agnis Bušs, Jānis Čeksters, Pēteris Daknis, Andris Dekants, Igors Deņisovs, Ivo Dinsbergs, Liene Dreiškina, Edgars Dzenis, Toms Endziņš, Arnis Eriņš, Andris Erts, Valda Ērmane, Valters Farnasts, Aldis Freibergs, Viesturs Freimanis, Kaspars Funts, Agnese Gaile, Ilona Gaile, Elīna Gaveiko, Jānis Gorobecs, Gaidis Grandāns, Dainis Grietēns, Inese Grīnberga, Margita Grīnberga, Ieva Grīnerte, Didzis Grundulis, Elīna Gulbe, Edijs Haberkorns, Dana Heiberga, Santa Ieviņa, Vitālijs Ignatjevs, Tatjana Ignatoviča, Žanis Isajevs, Viktors Ivanovs, Imants Jakovļevs, Māra Janaus, Jānis Jansons, Māris Jaunzemis, Valts Jaunzemis, Andrejs Jesko, Vita Jurāne, Oskars Jurševskis, Aigars Kalvāns, Mārtiņš Kalniņš, Juris Kambars, Anhelita Kamenska, Elvijs Kantāns, Māra Kazubierne, Oskars Keišs, Mareks Kilups, Andris Klepers, Gunita Kolle, Ēva Krēsla, Zigurds Krievāns, Dainis Krīgens, Rūdolfs Kroičs, Ilze Kukāre, Normunds Kukārs, Kristers Kurmis, Aleksejs Kuročkins, Viesturs Ķerus, Inta Ķimele, Jānis Ķuze, Sandis Laime, Kārlis Lapiņš, Artūrs Laubergs, Edgars Laucis, Ieva Lazda, Ilze Lāce, Rolands Lebuss, Edgars Lediņš, Ieva Leite, Andrejs Lezdiņš, Krišjānis Libauers, Atis Lielbārdis, Māris Lukstiņš, Uldis Ļoļāns, Sintija Martinsone, Ruslans Matrozis, Ieva Mārdega, Aivars Meinards, Māra Meistere, Valdis Mieriņš, Kārlis Millers, Oļegs Miziņenko, Tatjana Miziņenko, Daiga Moroza, Irisa Mukāne, Dāvis Ozoliņš, Gunārs Pētersons, Mārtiņš Platacis, Ainis Platais, Sandra Platniece, Ance Priedniece, Ilze Priedniece, Sandris Rabkevičs, Ieva Ramane, Jānis Reihmanis, Ritvars Rekmanis, Inguna Riževa, Guna Roze, Maija Rozenfelde, Inese Ruka, Anta Saleniece, Ilze Sauša, Ieva Segliņa, Vija Sileviča, Jurijs Siliņēvičs, Kārlis Sīlis, Raimonds Sīmanis, Edgars Smislovs, Vladimirs Smislovs, Inta Soma, Andris Soms, Voldemārs Spuņģis, Antra Stīpniece, Andris Stīpnieks, Lauma Strazdiņa, Ģirts Strazdiņš, Artis Strods, Miks Stūrītis, Jānis Suveizda, Marina Šiļina, Visvaldis Šteinbergs, Laura Taube, Mārcis Tīrums, Jānis Ukass, Dāvis Ūlands, Mārtiņš V., Ieva Vanaga, Māra Vanaga, Dagnis Vasiļevskis, Pauls Vasks, Juris Vīgulis, Viesturs Vīgants, Gatis Vilbrants, Kristaps Vilks, Viesturs Vintulis, Kristīne Vītoliņa, Vladimirs Vladimirovs, Imants Z., Elza Zacmane, Arnis Zacmanis, Edīte Začeste, Anita Zakse, Miķelis Zalāns, Normunds Zeidaks, Ģirts Zembergs, Inese Zepa, Anita Ziemele, Mārtiņš Zilgalvis.

 

Paldies arī Rīgas, Liepājas un Ogres ūdens attīrīšanas stacijas darbiniekiem par atbalstu un sadarbību.

Literatūra

Lehikoinen A., Jaatinen K. 2011. Delayed autumn migration in Northern European waterfowl. Journal of Ornithology. 153. 10.1007/s10336-011-0777-z.

Lehikoinen A. et al. 2013. Rapid climate driven shifts in wintering distributions of three common waterbird species. Global Change Biology 19 (7): 2071–2081.

Nuijten R.M.J., Wood K.A., Haitjema T., Rees E.C., Nolet B.A. 2020. Concurrent shifts in wintering distribution and phenology in migratory swans: individual and generational effects. Global Change Biology 26 (8)::4263–4275, https://doi.org/10.1111/gcb.15151

Pavon-Jordan D. et al. 2015. Climate-driven changes in winter abundance of a migratory waterbird in relation to EU protected areas. Diversity and Distributions 21 (5): 571–582.

Pavon-Jordan D., Clausen P., Dagys M. et al. 2019. Habitat- and species-mediated shortand long-term distributional changes in waterbird abundance linked to variation in European winter weather. Diversity and Distributions 25: 225-239. https://doi.org/10.1111/ddi.12855

Ramo C., Amat J.A., Nilsson L., Schricke V., Rodriguez-Alonso M., Gomez-Crespo E. et al. 2015. Latitudinal-Related Variation in Wintering Population Trends of Greylag Geese (Anser Anser) along the Atlantic Flyway: A Response to Climate Change? PLoS ONE 10(10): e0140181. doi:10.1371/journal.pone.0140181

Stīpniece A. 2020. Ziemojošo ūdensputnu uzskaites sauszemē. Gala atskaite par 2020. gadu. LOB, 45 lpp. https://www.daba.gov.lv/upload/File/DOC_MON/MON_ATSK_20_ziemojoso_udensputnu_uzskaite.pdf

van Strien A., Pannekoek J., Hagemeijer W., Verstrael T., 2004. A Loglinear Poisson Regression Method To Analyse Bird Monitoring Data. Bird Census News 13: 33– 39.

https://www.apollo.lv/6879092/latvija-atgriezas-ziemelu-gulbji-no-ziemosanas

http://www.latvijasputni.lv/en/news/spring-migrants-2020.html

https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstakluraksturojums/2020/janvaris-2020/janvaris-2020-meteo?id=2470&nid=1230

Wetlands International (2020). “Waterbird Population Estimates” . Retrieved from wpe. wetlands.org on Friday 20 Nov 2020

Summary

International mid-winter waterfowl counts in Latvia in 2020 /Antra Stīpniece/

In 2020 the IWC coincided with extended counts of yellow-billed swans. January 2020 was the warmest ever recorded. In total 94550 birds of 50 species were registered, 14242 of them outside the usual site network. Most species show an increasing trend, except Goldeneye and Goosander which have a moderate decline during the last 12 years and a strong decline during the last 5 years, supposed due to dispersal. The need for a sitelist update due to milder winters is discussed in the article.

Antra Stīpniece

ANTRA STĪPNIECE

antra@lob.lv

Skip to content