aizsardzība

Apodziņš Glaucidium passerinum ir viena no sugām, kas ciestu no mežu ciršanas vecuma samazināšanas. (Foto: Edgars Trops)

Grozījumi Meža likumā: apetīte rodas ēdot

Mans pirmais raksts par mežu tēmu “Putnos dabā” bija “Kāds zāģē zaru, uz kura mēs sēžam!” 2009. gada 2. numurā. Toreiz rakstīju par valdības lēmumu pēc nozares pieprasījuma palielināt maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu valsts mežos 2009.–2010. gadā. Lēmumiem, kas skar mežus, ir ilgtermiņa sekas, un arī toreiz – 2008. gada nogalē – pieņemtais lēmums atbalsojas līdz pat mūsdienām. Toreiz meža nozares nostiprinātā pārliecība, ka to, ko “mums vajag”, var dabūt, neskatoties uz sekām mežam, ir vērsusies plašumā. Šogad Zemkopības ministrija nākusi klajā ar vairākām iecerēm grozījumos meža apsaimniekošanas likumos un noteikumos, kas vērsti uz koksnes ieguves interešu apmierināšanu, bet nopietni apdraud Latvijas mežus.

Lasīt rakstu
Foto: Ilze Priedniece

Mežu elementi: ieteikumi dabai tuvākai meža apsaimniekošanai

Ja Tu lasi šo rakstu, Tu droši vien esi LOB biedrs. Ja Tu esi LOB biedrs, Tev rūp putni. Un, ja gadījumā Tev pieder mežs, Tu droši vien gribētu zināt, kā saimniekot šajā mežā tā, lai tas nodarītu putniem pēc iespējas mazāk ļaunuma. Lai palīdzētu meža apsaimniekotājiem, kas gribētu saimniekot ar dabai tuvākām metodēm, esam sagatavojuši video sēriju “Mežu elementi”, kas atrodama LOB YouTube kontā, kur dažādi speciālisti izskaidro dažādu mežu elementu nozīmi. Aicinu noskatīties šos video, bet tiem, kam nav laika vai iespēju skatīties video internetā, piedāvāju īsus rakstiskus ieteikumus saudzīgākai meža apsaimniekošanai.

Lasīt rakstu

Par mazā zīriņa ligzdošanas vietām un populācijas stāvokli Latvijā

Mazais zīriņš Sternula albifrons Latvijā ir rets un lokāli sastopams putns. No 21. gs. sākuma mazo zīriņu skaitam ir izteikti lejupejoša tendence, kas saistīta ar zināmo koloniju izzušanu galvenokārt antropogēnā traucējuma un ligzdošanas vietu biotopa transformēšanas dēļ. Tāpēc mūsdienās ir svarīgi apzināt visas zināmās ligzdošanas vietas un iespēju robežās (arī ārpus ligzdojošo atlantu periodiem) sekot līdzi koloniju statusam un biotopa stāvoklim, pēc iespējas veicot arī nepieciešamos aizsardzības (mikroliegumu izveidošanu) vai biotehniskus pasākumus.

Lasīt rakstu

Mednim pa pēdām

Šajā rakstā vēlos dalīties gan savā pieredzē medņu riesta vietu meklēšanā, gan arī priekšstatos par medņu pašreizējo situāciju Latvijas mežos, kur šim senajam putnam jāpiemērojas modernā cilvēka izraisītajām biotopu izmaiņām. Un rosināt domāt, ko darīt šīs sugas labā. Vai situāciju izdosies uzlabot, – uz šo jautājumu diez vai kāds pašlaik var atbildēt.

Lasīt rakstu

Mikroliegumu sistēma Latvijā

Kas ir mikroliegums?
Sugu un biotopu aizsardzības likumā sniegta mikrolieguma definīcija: mikroliegums ir teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina.

Lasīt rakstu

Mikroliegumu veidošana mazā ērgļa ligzdošanas vietu aizsardzībai – projekta LIFE AQPOM pieredze

Kopš 2016. gada beigām Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir iesaistīta liela mēroga projektā, kas vērsts uz mazā ērgļa Clanga pomarina aizsardzības nodrošināšanu Latvijā. Projektu LIFE AQPOM, kura vadošais partneris ir Latvijas Dabas fonds (LDF), līdzfinansē ES Life programma, un tas ir vērsts uz vairāku ar šīs sugas aizsardzību saistītu problēmu risināšanu – ligzdošanas vietu apzināšanu un aizsardzības nodrošināšanu, barošanās vietu apsaimniekošanu atsevišķās teritorijās, kā arī sabiedrības izglītošanu. Šajā rakstā apskatīšu pieredzi, ko esam guvuši, ierosinot mikroliegumu veidošanu projekta laikā atrastajām mazo ērgļu ligzdošanas vietām.

Lasīt rakstu