Mērsraga pļavas brīnumainās pārvērtības

Pirmo reizi Mērsraga pļavā nonācu 1993. gada vasarā, kad kopā ar Bioloģijas fakultātes pirmkursniekiem, braucot uz Kolku, piestājām arī Mērsragā. Pirms tam Jānis Priednieks stāstīja, cik šī vieta kādreiz bijusi interesanta no putnu viedokļa, kā tur kādreiz ligzdojuši parastie šņibīši. Tomēr, izejot pļavas malā, skats bija visai šķērms – pļava lielāko tiesu bija aizaugusi ar niedrēm, un nekādi putni no turienes atmiņā nav palikuši. Toreiz tas tika skaidrots ar to, ka agrāk pļavā ir ganītas govis un tas neļāvis tai aizaugt. Lieki piebilst, ka tajā laikā Latvijā vēl nebija modē lielie zālēdāji dažādās pļavās, kas neļauj tām aizaugt, un pat Papes zirgi vēl nebija atvesti uz Latviju.

Lasīt rakstu

105 sugas diennakts laikā Kaltenes putnu tornī

Šogad komanda startēja nedaudz atjauninātā sastāvā: vienu no pēdējo gadu dalībniekiem – Pēteri Dakni – aizstāja Jānis, taču kopumā komandas kodols – Ivars, Edijs un Mareks – nav mainījies jau daudzus gadus, saprotamies un esam sastrādājušies perfekti. Bijām noskaņojušies uz laba rezultāta sasniegšanu. Pirms sacensībām galvenie mērķi, kā parasti, bija trīs: iegūt, cik iespējams, labu vietu kopvērtējumā, apsteigt mūsu apvienības pamatkomandu “Himantopus himantopus” un novērot ko izcilu katram priekš sevis, savas putnu vērošanas pieredzes. Izlozē uz diennakti kļūstot par Kaltenes putnu vērošanas torņa saimniekiem, vienojāmies, ka uzsvars liekams uz diviem pēdējiem mērķiem, jo par augstu vietu kopvērtējumā cīnīties nebūs viegli (tornis piedalās jau devīto gadu, 2013. gadā bijis pat uzvarējis, līdz ar to tā vidējam skaitlim jābūt visnotaļ augstam) – kā vēlāk izrādījās – šāds vērtējums bija pāragrs.

Lasīt rakstu

Jaunais “Torņu cīņu” rekords ir uzstādīts

Himantopu Whatsapp sarakstē runājām, protams, par potenciālajiem uzvarētājtorņiem, un mūsu statistiķis Mareks Kilups bija izveidojis vēlamāko torņu topu. Mērsraga pļavas tornis ar savu pieticīgo pagājušā gada rezultātu, neapšaubāmi, bija uzvarētājtornis, bet tam sekoja Kuiviži, Burtnieks-A, Kaņieris, Kaltene un Lubāns-D. Mūsu komandas bosa Andra rokā šoreiz gozējās ola ar uzrakstu “Kuiviži”, un bijām ļoti priecīgi par šādu izlozi.

Lasīt rakstu

Kolkas torņa debija “Torņu cīņās”

Par Kolkas torņa iekļaušanu sacensībās jau ir bijusi diskusija kopš tā uzcelšanas mirkļa, un visus iepriekšējos gadus tas netika iekļauts lozējamo torņu skaitā. Šogad beidzot tas notika, un lieliski, ka to izvilka tik pieredzējusi komanda, kas ļāva iztestēt torņa potenciālu un iespējas. Iemesls diskusijai savulaik bija torņa novietojums un iespējamais apmeklētāju skaits, kas, tik augstā tornī kāpjot ilgstoši, to šūpo un tādējādi traucē izmantot teleskopu. Sintija apstiprina, ka torņa novietojums nav piemērots putnu novērošanai, kas atrodas/lido virs pludmales un jūras. Starp kokiem ir tikai šaurs logs, pa kuru redzama jūra. Garām lidojošie putni uz īsu brīdī parādās redzeslaukā, un līdz brīdim, kad pārējie komandas biedri ir pievērsušies putnam, tas jau pazudis skatienam. Viesturs stāsta, ka tornis tiešām ir visai bieži apmeklēts un cilvēku kāpšana augšā–lejā to krietni šūpo. Teleskopu šādās reizēs izmantot ir pagrūti. No otras puses, lai novērotu lielo vairākumu putnu, kas tur garām lido, teleskops nemaz nav vajadzīgs, pietiek ar binokli un ausīm. Tādējādi, ja kaut kas arī tiek “pazaudēts” šūpošanās dēļ, tas ir tikai neliels procents. Tomēr apmeklētāju skaits nebija pietiekams, lai nogāztu no draudzīgākā torņa pjedestāla Kaņiera torni, Kolkas tornim pēc apmeklētāju skaita paliekot otrajā vietā.

Lasīt rakstu

Gribējās putnus skaitīt vēl

Izvelkot Engures ornitobāzes torni, uzreiz bijām priecīgas, jo bija skaidrs, ka varēsim palikt pa nakti bāzē un putnus sākt skaitīt agri. Pagājušajā gadā, iespējams, tieši tas, ka nebija iespējams atgādāt Betiju no Jelgavas un pašām aizkļūt uz Sloku ar vilcienu pietiekami agri, samazināja mūsu rezultātu.

Lasīt rakstu

Paldies par atgriezenisko saiti!

Šoruden LOB biedrus aicinājām aizpildīt žurnāla “Putni dabā” novērtēšanas anketu (tās izsūtījām vai nu elektroniski, vai pa pastu) un jautājām gan par diviem pirmajiem šīgada numuriem, gan par to, ko gribētu vai – gluži pretēji – negribētu lasīt vispār, gan par to, vai žurnālam būtu jāturpina iznākt papīra formātā. Liels paldies visiem, kas atrada laiku tik skrejošajā ikdienas ritmā atbildēt uz mūsu jautājumiem.

Lasīt rakstu

Par lielās tilbītes ligzdošanu

Lielā tilbīte Tringa nebularia ir Latvijā reti ligzdojoša suga, kuras pirmais ticamais ligzdošanas gadījums ir konstatēts 1979. gadā, kad Ušuru purvā novērots pāris ar izteiktu uztraukuma uzvedību. 
Lai gan situācija liecināja par iespējamu jauno putnu klātbūtni, tieši pierādījumi ligzdošanai nav konstatēti (Lipsbergs, 1981). Arī turpmāk līdz 2019. gadam ligzdošanai tieši pierādījumi nav gūti, lai gan vairākos gadījumos piemērotās vietās konstatēti putni ar izteiktu uztraukuma uzvedību.

Lasīt rakstu

Mikroliegumu sistēma Latvijā

Kas ir mikroliegums?
Sugu un biotopu aizsardzības likumā sniegta mikrolieguma definīcija: mikroliegums ir teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina.

Lasīt rakstu

Mikroliegumu veidošana mazā ērgļa ligzdošanas vietu aizsardzībai – projekta LIFE AQPOM pieredze

Kopš 2016. gada beigām Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir iesaistīta liela mēroga projektā, kas vērsts uz mazā ērgļa Clanga pomarina aizsardzības nodrošināšanu Latvijā. Projektu LIFE AQPOM, kura vadošais partneris ir Latvijas Dabas fonds (LDF), līdzfinansē ES Life programma, un tas ir vērsts uz vairāku ar šīs sugas aizsardzību saistītu problēmu risināšanu – ligzdošanas vietu apzināšanu un aizsardzības nodrošināšanu, barošanās vietu apsaimniekošanu atsevišķās teritorijās, kā arī sabiedrības izglītošanu. Šajā rakstā apskatīšu pieredzi, ko esam guvuši, ierosinot mikroliegumu veidošanu projekta laikā atrastajām mazo ērgļu ligzdošanas vietām.

Lasīt rakstu

Jurim Lipsbergam – 80

Latvijā ir bijis visai maz cilvēku, kuri savu mūžu veltījuši savvaļas putnu vērošanai, izpētei, aizsardzībai un popularizēšanai. Viens no tiem ir 1939. gadā Salacgrīvas Lauteros dzimušais Juris Lipsbergs, kam šogad apritēja 80 gadi. No šiem gadiem jau 64 viņš ir veltījis putniem! Lipsberga tēlu varētu raksturot šādi: aktīvs pētnieks, runājošs un rakstošs ornitologs, bibliofils un ornitoloģisku notikumu dokumentētājs. Šajos gados viņš ir darījis lietas, kas bijušas interesantas pašam, tāpēc arī rezultāti ir tik labi. Par viņa darbību ornitoloģijā publicēti vairāki raksti (Baltvilks, 1990; Tīrmanis, 1995; Pakalns, 1997; Strazds, 1999; Matrozis, 2009; Matrozis, 2016a; Liepiņa, 2016a; Matrozis, 2019), bet šoreiz ielūkosimies viņa darbības virzienu TOP 10, kurā esmu atzīmējis, manuprāt, vēsturiski svarīgākos putniskos notikumus jubilāra mūžā.

Lasīt rakstu

Viesturs Klimpiņš 31.07.1937. – 07.09.2019.

Naktī uz 2019. gada 7. septembri mūžībā devās ornitologs Viesturs Klimpiņš. Daudzi cilvēki viņu pazina kā ievērojamu putnu fotogrāfu, kaut arī tas bija tikai hobijs, kurā viņš ieguldīja dvēseli, prātu, putnu uzvedības pazīšanas talantu un personiskos līdzekļus.

Lasīt rakstu

Putni uz (zem) vadiem

Šobrīd, kad rakstu, ir augusts, baltie stārķi Ciconia ciconia jau atstājuši savas uz elektrības stabiem būvētās ligzdas, bet bezdelīgas Hirundo rustica un mājas strazdi Sturnus vulgaris pirms migrācijas ciešās rindās sēž uz vadiem. Laikā, kad šis raksts nonāks pie lasītājiem, katrā putnu vērošanas braucienā mēs apskatīsim elektrolīniju vadus un balstus, meklējot bikšainos klijānus Buteo lagopus, svītrainās pūces Surnia ulula un lielās čakstes Lanius excubitor. Elektrolīnijas ieņem nozīmīgu lomu ainavā un vairāku putnu sugu dzīvē kā novērošanas posteņi, atpūtas un potenciālas ligzdošanas vietas. Taču ir arī ēnas puse – putnu bojāeja gan sadursmē ar vadiem, gan elektrošoka rezultātā. Šajā rakstā aplūkošu, kāpēc putni iet bojā vados, ko mēs varam darīt, lai to novērstu un kā elektrolīniju infrastruktūru izmantot savā (putnu) labā.

Lasīt rakstu

Iespaidi no VI Buturļina lasījumiem (Uļjanovska, 19.–21.09.2019.)

Stāstu par to, kā es nonācu Uļjanovskā (Krievijā), varētu sākt ar manu interesi par ornitoloģijas vēstures jautājumiem, īpaši meklējot nezināmus un nepublicētus vēsturiskus avotus. No literatūras zināju, ka Uļjanovskas reģionālā muzeja fondos glabājas ievērojamā ornitologa, Krievijas ziemeļu reģionu pētnieka, sārtās kaijas ligzdošanas reģiona atklājēja, medniecības speciālista, daudzu ornitoloģisku un medību grāmatu autora, pēc profesijas jurista Sergeja Buturļina (Cергей Александрович Бутурлин, 1872–1938) personīgais arhīvs. Turklāt no 1897. līdz 1903. gadam viņš strādāja par tiesnesi Alūksnē, veica arī putnu vērojumus šīs pilsētas apkārtnē, piemēram, detalizēti aprakstīja savus novērojumus par melnkakla gārgales un garknābja gauras ligzdošanu un fenoloģiju Alūksnes ezerā (Бутурлин, 1902). Kopš 2002. gada šajā muzejā reizi trijos gados tiek rīkotas konferences – “Buturļina lasījumi” (Бутурлинские чтения), kuras veltītas ievērojamā ornitologa piemiņai, un pētnieki tur lasa referātus gan par Buturļina darbību, gan par reģionālajiem putnu pētījumiem.

Lasīt rakstu

Zaļās vārnas Pierīgā 2019. gadā

Lai gan iepriekšējo reizi par to rakstījām “Putni dabā” lappusēs stipri sen (Grīnerte, 2012, Račinskis, 2012), LOB zaļo vārnu programma joprojām darbojas – 2019. gada vasara tai bija jau 22. pēc kārtas kopš Gada putna pasākumiem 1998. gadā. Šoreiz piedāvājam īsu atskatu uz aizvadīto Latvijas zaļo vārnu Coracias garrulus ligzdošanas sezonu.

Lasīt rakstu
Putni dabā 86 (2019/3)

Putni dabā 86 (2019/3)

Uz žurnāla pirmā vāka:Mednis Tetrao urogallusFoto: Agris Krusts / calidris.lv Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības “Jāņa sēta”, Arctic

Lasīt rakstu

Vēstures kārtainā kūka

Šis numurs iznācis ar tādu vēstures elpu. Brīžiem tālāku, brīžiem tuvāku. Ruslans Matrozis savā rakstā (26. lpp.) aizved mūs uz 1992.–1994. gadu, kad viņš kopā ar citiem entuziastiem pētīja sudrabkaijas Getliņu izgāztuvē. Tagad esam pieraduši ieģērbties no moderniem audumiem darinātās un ērtās drēbēs, iesēsties auto un likt pie acīm labu optiku, bet toreiz viss bija pavisam citādi. Izkāpt no vilciena kopā ar dīvaina paskata labumu meklētājiem, gar grāvi ierasties izgāztuvē un pavadīt tur dienu, ķerot un gredzenojot putnus, kā arī guļot atkritumu kaudzē un mēģinot izvairīties no traktoriem. Aizraujošs, entuziasma pilns pētījumu stāsts ar detektīva cienīgiem momentiem. Noteikti izlasiet!

Lasīt rakstu

Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs 2018. gadā

Šogad aprit 15 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, un tā ir nesusi daudzas pārmaiņas mūsu valsts dzīvē. Es ļoti labi atceros, kā pēc iestāšanās jau 2005. gada pavasarī Kurzemē tika aparti daudzi lauki, kas bija pamesti un sīkiem krūmeļiem aizauguši vēl 2003. un 2004. gada pavasarī, kad veicu pirmās uzskaites lauksaimniecības zemju putnu monitoringā. Iestāšanās ES tātad apturēja daudzu pamestu zemju aizaugšanu, taču tās nu nonāca atpakaļ apburtajā lokā – lauksaimniecības intensifikācijā, kas nav attaisnojama ne no kāda viedokļa, jo padara lauku ainavu par bioloģiskās daudzveidības tuksnesi. To var redzēt arī pētījumā par naktsputniem Latvijas lauku ainavā – īstermiņa trends (kopš 2013. gada) griezei ir “straujš samazinājums”, un tas ir skaidrs signāls, ka, nedarot neko, šī suga atgriezīsies arī Pasaules apdraudēto putnu sarakstā.

Lasīt rakstu

Piekrastē ligzdojošo putnu monitorings: pirmā gada rezultāti

Dabas aizsardzības pārvalde 2018. gadā sāka īstenot jaunu projektu – piekrastē ligzdojošo putnu monitorings. Tā mērķis ir iegūt datus par populācijas lieluma pārmaiņām sugām, par kurām netiek iegūti dati citos ligzdojošo putnu fona monitoringos. Šī informācija būs būtisks atbalsts lēmumu pieņemšanā dažādās dabas aizsardzības jomās un palīdzēs argumentēt piekrastes putnu aizsardzības pasākumus.

Lasīt rakstu
Skip to content