Kad migrēt: atšķirīgi migrācijas laiki tēviņiem un mātītēm

Sezonālā migrācija – fenomens, kas vieno vairāk nekā 90% mūsu platuma grādos mītošo putnu. Divi galveni migrācijas pētījumu jautājumi jau izsenis bijuši “kur?” un “kad?” migrē konkrētā suga, populācija vai īpatnis. Migrācijas laika izvēle vienmēr bijis jutīgs jautājums – atgriezies pavasarī par agru un riskē nokļūt salā un izjust barības trūkumu; atgriezies par vēlu un palaid garām iespēju aizņemt labākās ligzdošanas teritorijas un atrast labāko partneri.

Lasīt rakstu

Atskats uz Cekulzīlītes kausa 2018. gada sezonu

2018. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrības Cēsu grupa jau ceturto reizi aicināja putnu vērotājus piedalīties Cekulzīlītes kausā, mudinot Cēsu apkārtnes putnu vērotājus veidot gada laikā novēroto sugu sarakstu. Pasākumam ir tikai viens noteikums – lai sugu iekļautu sarakstā, tā kalendārā gada laikā vismaz vienu reizi jānovēro (jāredz vai jādzird) bijušā Cēsu rajona teritorijā, kurā šobrīd ietilpst Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novads (turpmāk ērtības labad šī teritorija tiks saukta par Cēsu rajonu). Ceļojošo Cekulzīlītes kausu iegūst sacensību dalībnieks, kurš gada laikā šajā teritorijā novērojis vislielāko putnu sugu skaitu.

Lasīt rakstu

Sudrabkaiju pētījumi Rumbulā (1992–1994)

1990. gadā iznāca žurnāla “Putni dabā” 3. laidiens, kurā publicēts apkopojums par vairāku Latvijas sadzīves atkritumu izgāztuvju sugām un skaitā daudzveidīgu putnu faunu (Smislovs, Kuročkins 1990). Toreiz bieži braucu ar vilcienu no Rīgas līdz Dārziņiem, un Rumbulas stacijā daudzi cilvēki no vilciena kāpa ārā un devās uz netālo izgāztuvi. Virs tās kalna vienmēr riņķoja palieli kaiju bari, tāpēc mēs kopā ar Floriānu Saviču izdomājām apmeklēt šo vietu, lai novērtētu ornitofaunas sastāvu un skaitu.

Lasīt rakstu
Putni dabā 85 (2019/2)

Putni dabā 85 (2019/2)

Uz žurnāla pirmā vāka:Smilšu tārtiņš Charadrius hiaticulaFoto: Ainars Mankus / ainars.net Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības “Jāņa sēta”,

Lasīt rakstu
ilze bojare

Izbaudām pārmaiņas un pavasari

Piekritīsiet taču, ka desmit gadi vienā amatā ir ilgs periods. Tieši tik ilgi Agnis Bušs tika turējis žurnāla stūri savās rokās, un tie laiki nebija no vienkāršākajiem. Paldies viņam par izturību un prasmi rast kompromisu jebkurā situācijā. Taču šis gads ir atnācis ar pārmaiņām, un žurnāla vadību esmu pārņēmusi savās rokās, savukārt Agnis strādās tepat līdzās – redkolēģijā.

Lasīt rakstu
Mežirbes tēviņš. | Foto: Ainars Mankus/ainars.net

Kā mežirbei klājas Latvijas mežos

Ieiesim mežā! Ir agrs pavasaris, tāpēc sniegs šeit, kur no saules to sargā egļu ēnas, vēl nav pavisam izkusis. Skudru pūznis ceļmalā gan jau ir brīvs no sniega, un skudras sākušas doties savos sezonas darbos. Pameža lazdām pumpuri vēl nav izplaukuši, bet tūlīt, tūlīt… Lielākā daļa gājputnu vēl ir tikai ceļā uz Latviju, tāpēc putnu korī dominē tie, kuri riskējuši šeit pārlaist ziemu un kuru risks ir attaisnojies – tie ir dzīvi un tagad var pirmie ieņemt labākās teritorijas. Kādā nokaltušā kokā bungo dižraibais dzenis (nokaltis koks labi rīb!). Skan lielās zīlītes un meža zīlītes dziesmas, un kaut kur savu “vivivivivivi” nober arī dzilnītis.

Lasīt rakstu

Parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2018: plukšķis izzūd, bet dzeltenā cielava atgriežas?

Latvijas ligzdojošo putnu uzskaite šogad tiks veikta jau 15. reizi. Laika periods kopš 2005. gada ir pietiekami garš, lai gūtu priekšstatu par lielākās daļas “parasto putnu” sugu pārmaiņu tendencēm. Uzskaites pirmajos gados lielākajai daļai sugu tika reģistrēts skaita pieaugums, bet pēdējos gados arvien palielinās sugu skaits, kam vērojama samazināšanās tendence. Sevišķi izteikts tas ir īstermiņa (pēdējo 5 gadu) tendencēm, kur tā ir nelabvēlīga lielākajai daļai sugu.

Lasīt rakstu

Plēsīgo putnu monitoringā iegūtas ziņas par 18 sugu populācijas pārmaiņu rādītājiem

Plēsīgie putni kopumā ir reti sastopamas sugas ar salīdzinoši augstu apdraudējuma statusu. Retā sastopamība, plašās ligzdošanas teritorijas un sugu atšķirīgā teritoriālā uzvedība tās padara par samērā grūti uzskaitāmām salīdzināmā veidā starp vietām, gadiem un uzskaites veicējiem, turklāt izmaksu efektīvi. Tomēr mums ir izdevies – Latvijas Ornitoloģijas biedrības brīvprātīgo īstenotajā plēsīgo putnu fona monitoringā ir iegūti populācijas pārmaiņu rādītāji 18 plēšputnu sugām.

Lasīt rakstu

Problēma. Kaķi un putni

Mājas kaķi Felis catus ir sastopami visā pasaulē, un atbilstoši FEDIAF datiem (Eiropas Mājdzīvnieku barības federācija, 2018) pēc mājsaimniecību skaita, kurās ir vismaz viens kaķis, Latvija ir otrajā vietā Eiropā (38%). Šādu dzīvnieku skaits tiek lēsts uz 400 000* (precīzi dati par bezsaimnieka kaķu skaitu Latvijā nav pieejami). Plašā mājas kaķu izplatība ir veicinājusi vairāku endēmisku putnu, zīdītāju un rāpuļu sugu populācijas samazināšanos vai pilnīgu izzušanu nelielās un vidēji lielās salās, kurās nav dabisko zīdītāju–plēsēju (Medina et al. 2011). Neskatoties uz šo vispārzināmo faktu, tikai salīdzinoši nesen plašāku ievērību guvis jautājums par to, cik lielā mērā mājas kaķi apdraud putnu populācijas kontinentālajās teritorijās. Katrā ziņā arvien vairāk pētījumu liecina, ka šo dzīvnieku plēsonība ir galvenais putnu mirstības cēlonis arī lielākās teritorijās.

Lasīt rakstu

Putnu vērošana un sugu sarakstu veidošanas apsvērumi

Novēroto putnu sugu sarakstu veidošana (žargonā dēvētu arī par listi – no vācu valodas die Liste = saraksts jeb angliski checklist = atzīmējamais saraksts) ir viens no putnu vērošanas vaļasprieka pamatelementiem. Var pievienot klāt laika (mūža, gada, mēneša, ceļojuma, diennakts u.c.) un telpas dimensiju (pagalms, vieta, administratīvā teritorija, valsts, Rietumu Palearktika u.c.) vai veidu, kā putns novērots (paša atrasts vai “ieķeksēts” jeb par ko iepriekš jau ziņojuši citi; novērots no balkona, redzēts pa mājas logu, pārvietojoties ar velo vai kājām (t.s. eko-listes)). Tādējādi novērojumus iespējams organizēt dažādās disciplīnās – gluži kā sportā. Kā jau visos vaļaspriekos, arī šeit netrūkst komisku “nišas sporta veidu” attīstītāju: piemēram, no pirts novērotu sugu saraksts somiem vai anti-eko-liste ar putniem, kas redzēti pa automašīnas logu, vai nacionālajos TV raidījumos novērotiem putniem angļiem.

Lasīt rakstu

Vogelatlas van Nederland – Nīderlandes Putnu atlants

Atgriežoties no Nīderlandes 2019. gada 29. janvārī, šo monumentālo grāmatu paņēmu rokas bagāžā,
lai nevienam neienāktu prātā, ka mana bagāža droši vien divkārt pārsniedz pieļaujamo svaru. Kaut arī lielākā daļa teksta ir tikai nīderlandiešu valodā, katrai sugai veltot vien pāris teikumu kopsavilkumu angliski, inteliģentam cilvēkam, kurš zina gan angļu, gan vācu valodu, saprast to nav gandrīz nekādu problēmu
pat bez vārdnīcas, grūtības sagādā vien grāmatas sākums – vispārējā sadaļa par metodēm.

Lasīt rakstu

Par sārtā flaminga statusu Latvijā

Sārtais flamings* (Phoenicopterus roseus) ir viena no putnu sugām, kas sagādā galvassāpes Austrumeiropas ornitologiem, kuri novērojumus cenšas klasificēt kategorijās, proti – vai novērotais putns ir atlidojis no savvaļas (A kategorija), vai izmucis no nebrīves (D kategorija). Pēc literatūras datiem, Latvijas teritorijā ir zināmi pieci sārtā flaminga novērojumi. Gandrīz trīs desmitgades publikācijās (1965–1993) šo sugu pie mums uzskatīja par savvaļas, bet kopš 1995. gada, kad publicēts Latvijas Ornitofaunistikas komisijas 6. darbības pārskats, tajā ieviešot novēroto putnu dalījumu kategorijās, visi sārtā flaminga novērojumi pazemināti līdz D kategorijai. Šajā publikācijā aprakstīšu informāciju par visiem sārtā flaminga pašmāju novērojumiem, apkopošu ziņas par sastopamību kaimiņvalstīs un izteikšu savu viedokli par novēroto putnu statusu Latvijā.

Lasīt rakstu
Putni dabā 84 (2019/1)

Putni dabā 84 (2019/1)

Uz žurnāla pirmā vāka:Mežirbe Tetrastes bonasiaFoto: Jānis Jansons / putni.info Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības “Jāņa sēta”, Arctic

Lasīt rakstu
Putni dabā 83 (2018/3)

Putni dabā 83 (2018/3)

Uz žurnāla pirmā vāka:Paugurknābja gulbis Cygnus olorFoto: Oļegs Miziņenko Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības “Jāņa sēta”, Arctic Paper,

Lasīt rakstu

Mežkopja skats uz Latvijas mežu apsaimniekošanu

Šī gluži nebūs grāmatu recenzija. Stāsts par pensionēto mežkopi Jāni Poču un viņa grāmatām ir pārāk personisks, lai es censtos būt neitrāls. Šis stāsts sākās 2016. gada nogalē, kad J. Počs man uzdāvināja savas grāmatas – “Mana mūža mežs” un “Lēmums nav pārsūdzams” (1. izdevumu). Tobrīd no dažu meža nozares pārstāvju puses arvien skaļāki kļuva mājieni un pat tieši aicinājumi ļaut vairāk cirst Latvijas mežus. J. Poču šīs ziņas bija sadusmojušas un, izlasot dažus manus rakstus, viņš saprata, ka esam līdzīgās domās, tāpēc aicināja mani uz tikšanos.

Lasīt rakstu
Putnu mācības un slidināšanās pie Engures ezera.

Laukam ir acis, mežam – ausis: putnu lauka kursi Latvijā 2018. gadā

Vācu sakāmvārdu par lauku un mežu lieliski vizualizējis nīderlandiešu (mūsdienās viņa dzimtā province atrodas Beļģijā) mākslinieks Hieronīms Bošs (Jheronimus Bosch) savā sirreālajā gleznā ar tādu pašu nosaukumu1. Par to, ka laukam ir acis, bet mežam – ausis, var pārliecināties LOB organizētajos lauka kursos putnu noteikšanā. Garantējam Boša cienīgu sniegumu.

Lasīt rakstu
Putni dabā 82

Putni dabā 82 (2018/2)

Uz žurnāla pirmā vāka:Dadzītis Carduelis carduelisFoto: Viktors Ivanovs Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības “Jāņa sēta”, Arctic Paper, aģentūras

Lasīt rakstu

Tie, kas skaita

“Ornitologi ir tie, kas skaita putnus,” tā reiz mana kolēģe raksturoja sabiedrības priekšstatu par mūsu nodarbošanos. Jā, putnu uzskaites tiešām ir viena no lietām, ar ko LOB nodarbojas, un šis darbs ir ļoti svarīgs. Lai uzzinātu, kuri putni ir apdraudēti, lai saprastu, kas tos apdraud, lai novērtētu, vai vēlamo rezultātu sasniedz putnu aizsardzības pasākumi – tam visam nepieciešamas putnu uzskaites.

Lasīt rakstu

Pļavu tilbīte – 2018. gada putns

Kad es augu, zālāji bija putniem, īpaši “garkājainiem un garknābjainiem” putniem, bagātāki. un arī zaļāki, jo tolaik tos regulāri apsaimniekoja – pļāva un ganīja, tādēļ tie nebija “kūlas brūngani” līdz maija beigām un ilgāk. Turklāt tos apsaimniekoja ne tāpēc, lai par to “eiropas naudu” dabūtu, bet tādēļ, ka zāle bija nepieciešama lopiem. Bērnībā, braukājot pa Latvijas laukiem, ganības ar lielākiem vai mazākiem brūnu govju ganāmpulkiem tajās bija ikdienišķs skats. Tātad ganību bija samērā daudz. Tiesa, ne visās no tām bija sastopami bridējputni, bet daudzās bija. Visbiežāk ķīvīte, nereti arī pļavu tilbīte un mērkaziņa, retāk – citi bridēji.

Lasīt rakstu
Skip to content