Jurim Lipsbergam – 80

Latvijā ir bijis visai maz cilvēku, kuri savu mūžu veltījuši savvaļas putnu vērošanai, izpētei, aizsardzībai un popularizēšanai. Viens no tiem ir 1939. gadā Salacgrīvas Lauteros dzimušais Juris Lipsbergs, kam šogad apritēja 80 gadi. No šiem gadiem jau 64 viņš ir veltījis putniem! Lipsberga tēlu varētu raksturot šādi: aktīvs pētnieks, runājošs un rakstošs ornitologs, bibliofils un ornitoloģisku notikumu dokumentētājs. Šajos gados viņš ir darījis lietas, kas bijušas interesantas pašam, tāpēc arī rezultāti ir tik labi. Par viņa darbību ornitoloģijā publicēti vairāki raksti (Baltvilks, 1990; Tīrmanis, 1995; Pakalns, 1997; Strazds, 1999; Matrozis, 2009; Matrozis, 2016a; Liepiņa, 2016a; Matrozis, 2019), bet šoreiz ielūkosimies viņa darbības virzienu TOP 10, kurā esmu atzīmējis, manuprāt, vēsturiski svarīgākos putniskos notikumus jubilāra mūžā.

Lasīt rakstu

Viesturs Klimpiņš 31.07.1937. – 07.09.2019.

Naktī uz 2019. gada 7. septembri mūžībā devās ornitologs Viesturs Klimpiņš. Daudzi cilvēki viņu pazina kā ievērojamu putnu fotogrāfu, kaut arī tas bija tikai hobijs, kurā viņš ieguldīja dvēseli, prātu, putnu uzvedības pazīšanas talantu un personiskos līdzekļus.

Lasīt rakstu

Putni uz (zem) vadiem

Šobrīd, kad rakstu, ir augusts, baltie stārķi /Ciconia ciconia/ jau atstājuši savas uz elektrības stabiem būvētās ligzdas, bet bezdelīgas /Hirundo rustica/ un mājas strazdi /Sturnus vulgaris/ pirms migrācijas ciešās rindās sēž uz vadiem. Laikā, kad šis raksts nonāks pie lasītājiem, katrā putnu vērošanas braucienā mēs apskatīsim elektrolīniju vadus un balstus, meklējot bikšainos klijānus /Buteo lagopus/, svītrainās pūces /Surnia ulula/ un lielās čakstes /Lanius excubitor/. Elektrolīnijas ieņem nozīmīgu lomu ainavā un vairāku putnu sugu dzīvē kā novērošanas posteņi, atpūtas un potenciālas ligzdošanas vietas. Taču ir arī ēnas puse – putnu bojāeja gan sadursmē ar vadiem, gan elektrošoka rezultātā. Šajā rakstā aplūkošu, kāpēc putni iet bojā vados, ko mēs varam darīt, lai to novērstu un kā elektrolīniju infrastruktūru izmantot savā (putnu) labā.

Lasīt rakstu

Iespaidi no VI Buturļina lasījumiem (Uļjanovska, 19.–21.09.2019.)

Stāstu par to, kā es nonācu Uļjanovskā (Krievijā), varētu sākt ar manu interesi par ornitoloģijas vēstures jautājumiem, īpaši meklējot nezināmus un nepublicētus vēsturiskus avotus. No literatūras zināju, ka Uļjanovskas reģionālā muzeja fondos glabājas ievērojamā ornitologa, Krievijas ziemeļu reģionu pētnieka, sārtās kaijas ligzdošanas reģiona atklājēja, medniecības speciālista, daudzu ornitoloģisku un medību grāmatu autora, pēc profesijas jurista Sergeja Buturļina (Cергей Александрович Бутурлин, 1872–1938) personīgais arhīvs. Turklāt no 1897. līdz 1903. gadam viņš strādāja par tiesnesi Alūksnē, veica arī putnu vērojumus šīs pilsētas apkārtnē, piemēram, detalizēti aprakstīja savus novērojumus par melnkakla gārgales un garknābja gauras ligzdošanu un fenoloģiju Alūksnes ezerā (Бутурлин, 1902). Kopš 2002. gada šajā muzejā reizi trijos gados tiek rīkotas konferences – “Buturļina lasījumi” (Бутурлинские чтения), kuras veltītas ievērojamā ornitologa piemiņai, un pētnieki tur lasa referātus gan par Buturļina darbību, gan par reģionālajiem putnu pētījumiem.

Lasīt rakstu

Zaļās vārnas Pierīgā 2019. gadā

Lai gan iepriekšējo reizi par to rakstījām “Putni dabā” lappusēs stipri sen (Grīnerte, 2012, Račinskis, 2012), LOB zaļo vārnu programma joprojām darbojas – 2019. gada vasara tai bija jau 22. pēc kārtas kopš Gada putna pasākumiem 1998. gadā. Šoreiz piedāvājam īsu atskatu uz aizvadīto Latvijas zaļo vārnu Coracias garrulus ligzdošanas sezonu.

Lasīt rakstu
Putni dabā 86 (2019/3)

Putni dabā 86 (2019/3)

Uz žurnāla pirmā vāka: Mednis Tetrao urogallus Foto: Agris Krusts / calidris.lv Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības “Jāņa

Lasīt rakstu

Vēstures kārtainā kūka

Šis numurs iznācis ar tādu vēstures elpu. Brīžiem tālāku, brīžiem tuvāku. Ruslans Matrozis savā rakstā (26. lpp.) aizved mūs uz 1992.–1994. gadu, kad viņš kopā ar citiem entuziastiem pētīja sudrabkaijas Getliņu izgāztuvē. Tagad esam pieraduši ieģērbties no moderniem audumiem darinātās un ērtās drēbēs, iesēsties auto un likt pie acīm labu optiku, bet toreiz viss bija pavisam citādi. Izkāpt no vilciena kopā ar dīvaina paskata labumu meklētājiem, gar grāvi ierasties izgāztuvē un pavadīt tur dienu, ķerot un gredzenojot putnus, kā arī guļot atkritumu kaudzē un mēģinot izvairīties no traktoriem. Aizraujošs, entuziasma pilns pētījumu stāsts ar detektīva cienīgiem momentiem. Noteikti izlasiet!

Lasīt rakstu

Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs 2018. gadā

Šogad aprit 15 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, un tā ir nesusi daudzas pārmaiņas mūsu valsts dzīvē. Es ļoti labi atceros, kā pēc iestāšanās jau 2005. gada pavasarī Kurzemē tika aparti daudzi lauki, kas bija pamesti un sīkiem krūmeļiem aizauguši vēl 2003. un 2004. gada pavasarī, kad veicu pirmās uzskaites lauksaimniecības zemju putnu monitoringā. Iestāšanās ES tātad apturēja daudzu pamestu zemju aizaugšanu, taču tās nu nonāca atpakaļ apburtajā lokā – lauksaimniecības intensifikācijā, kas nav attaisnojama ne no kāda viedokļa, jo padara lauku ainavu par bioloģiskās daudzveidības tuksnesi. To var redzēt arī pētījumā par naktsputniem Latvijas lauku ainavā – īstermiņa trends (kopš 2013. gada) griezei ir “straujš samazinājums”, un tas ir skaidrs signāls, ka, nedarot neko, šī suga atgriezīsies arī Pasaules apdraudēto putnu sarakstā.

Lasīt rakstu

Piekrastē ligzdojošo putnu monitorings: pirmā gada rezultāti

Dabas aizsardzības pārvalde 2018. gadā sāka īstenot jaunu projektu – piekrastē ligzdojošo putnu monitorings. Tā mērķis ir iegūt datus par populācijas lieluma pārmaiņām sugām, par kurām netiek iegūti dati citos ligzdojošo putnu fona monitoringos. Šī informācija būs būtisks atbalsts lēmumu pieņemšanā dažādās dabas aizsardzības jomās un palīdzēs argumentēt piekrastes putnu aizsardzības pasākumus.

Lasīt rakstu

Kad migrēt: atšķirīgi migrācijas laiki tēviņiem un mātītēm

Sezonālā migrācija – fenomens, kas vieno vairāk nekā 90% mūsu platuma grādos mītošo putnu. Divi galveni migrācijas pētījumu jautājumi jau izsenis bijuši “kur?” un “kad?” migrē konkrētā suga, populācija vai īpatnis. Migrācijas laika izvēle vienmēr bijis jutīgs jautājums – atgriezies pavasarī par agru un riskē nokļūt salā un izjust barības trūkumu; atgriezies par vēlu un palaid garām iespēju aizņemt labākās ligzdošanas teritorijas un atrast labāko partneri.

Lasīt rakstu

Atskats uz Cekulzīlītes kausa 2018. gada sezonu

2018. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrības Cēsu grupa jau ceturto reizi aicināja putnu vērotājus piedalīties Cekulzīlītes kausā, mudinot Cēsu apkārtnes putnu vērotājus veidot gada laikā novēroto sugu sarakstu. Pasākumam ir tikai viens noteikums – lai sugu iekļautu sarakstā, tā kalendārā gada laikā vismaz vienu reizi jānovēro (jāredz vai jādzird) bijušā Cēsu rajona teritorijā, kurā šobrīd ietilpst Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novads (turpmāk ērtības labad šī teritorija tiks saukta par Cēsu rajonu). Ceļojošo Cekulzīlītes kausu iegūst sacensību dalībnieks, kurš gada laikā šajā teritorijā novērojis vislielāko putnu sugu skaitu.

Lasīt rakstu

Sudrabkaiju pētījumi Rumbulā (1992–1994)

1990. gadā iznāca žurnāla “Putni dabā” 3. laidiens, kurā publicēts apkopojums par vairāku Latvijas sadzīves atkritumu izgāztuvju sugām un skaitā daudzveidīgu putnu faunu (Smislovs, Kuročkins 1990). Toreiz bieži braucu ar vilcienu no Rīgas līdz Dārziņiem, un Rumbulas stacijā daudzi cilvēki no vilciena kāpa ārā un devās uz netālo izgāztuvi. Virs tās kalna vienmēr riņķoja palieli kaiju bari, tāpēc mēs kopā ar Floriānu Saviču izdomājām apmeklēt šo vietu, lai novērtētu ornitofaunas sastāvu un skaitu.

Lasīt rakstu
Putni dabā 85 (2019/2)

Putni dabā 85 (2019/2)

Uz žurnāla pirmā vāka:Smilšu tārtiņš Charadrius hiaticulaFoto: Ainars Mankus / ainars.net Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības “Jāņa sēta”,

Lasīt rakstu
ilze bojare

Izbaudām pārmaiņas un pavasari

Piekritīsiet taču, ka desmit gadi vienā amatā ir ilgs periods. Tieši tik ilgi Agnis Bušs tika turējis žurnāla stūri savās rokās, un tie laiki nebija no vienkāršākajiem. Paldies viņam par izturību un prasmi rast kompromisu jebkurā situācijā. Taču šis gads ir atnācis ar pārmaiņām, un žurnāla vadību esmu pārņēmusi savās rokās, savukārt Agnis strādās tepat līdzās – redkolēģijā.

Lasīt rakstu
Mežirbes tēviņš. | Foto: Ainars Mankus/ainars.net

Kā mežirbei klājas Latvijas mežos

Ieiesim mežā! Ir agrs pavasaris, tāpēc sniegs šeit, kur no saules to sargā egļu ēnas, vēl nav pavisam izkusis. Skudru pūznis ceļmalā gan jau ir brīvs no sniega, un skudras sākušas doties savos sezonas darbos. Pameža lazdām pumpuri vēl nav izplaukuši, bet tūlīt, tūlīt… Lielākā daļa gājputnu vēl ir tikai ceļā uz Latviju, tāpēc putnu korī dominē tie, kuri riskējuši šeit pārlaist ziemu un kuru risks ir attaisnojies – tie ir dzīvi un tagad var pirmie ieņemt labākās teritorijas. Kādā nokaltušā kokā bungo dižraibais dzenis (nokaltis koks labi rīb!). Skan lielās zīlītes un meža zīlītes dziesmas, un kaut kur savu “vivivivivivi” nober arī dzilnītis.

Lasīt rakstu

Parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2018: plukšķis izzūd, bet dzeltenā cielava atgriežas?

Latvijas ligzdojošo putnu uzskaite šogad tiks veikta jau 15. reizi. Laika periods kopš 2005. gada ir pietiekami garš, lai gūtu priekšstatu par lielākās daļas “parasto putnu” sugu pārmaiņu tendencēm. Uzskaites pirmajos gados lielākajai daļai sugu tika reģistrēts skaita pieaugums, bet pēdējos gados arvien palielinās sugu skaits, kam vērojama samazināšanās tendence. Sevišķi izteikts tas ir īstermiņa (pēdējo 5 gadu) tendencēm, kur tā ir nelabvēlīga lielākajai daļai sugu.

Lasīt rakstu

Plēsīgo putnu monitoringā iegūtas ziņas par 18 sugu populācijas pārmaiņu rādītājiem

Plēsīgie putni kopumā ir reti sastopamas sugas ar salīdzinoši augstu apdraudējuma statusu. Retā sastopamība, plašās ligzdošanas teritorijas un sugu atšķirīgā teritoriālā uzvedība tās padara par samērā grūti uzskaitāmām salīdzināmā veidā starp vietām, gadiem un uzskaites veicējiem, turklāt izmaksu efektīvi. Tomēr mums ir izdevies – Latvijas Ornitoloģijas biedrības brīvprātīgo īstenotajā plēsīgo putnu fona monitoringā ir iegūti populācijas pārmaiņu rādītāji 18 plēšputnu sugām.

Lasīt rakstu

Problēma. Kaķi un putni

Mājas kaķi Felis catus ir sastopami visā pasaulē, un atbilstoši FEDIAF datiem (Eiropas Mājdzīvnieku barības federācija, 2018) pēc mājsaimniecību skaita, kurās ir vismaz viens kaķis, Latvija ir otrajā vietā Eiropā (38%). Šādu dzīvnieku skaits tiek lēsts uz 400 000* (precīzi dati par bezsaimnieka kaķu skaitu Latvijā nav pieejami). Plašā mājas kaķu izplatība ir veicinājusi vairāku endēmisku putnu, zīdītāju un rāpuļu sugu populācijas samazināšanos vai pilnīgu izzušanu nelielās un vidēji lielās salās, kurās nav dabisko zīdītāju–plēsēju (Medina et al. 2011). Neskatoties uz šo vispārzināmo faktu, tikai salīdzinoši nesen plašāku ievērību guvis jautājums par to, cik lielā mērā mājas kaķi apdraud putnu populācijas kontinentālajās teritorijās. Katrā ziņā arvien vairāk pētījumu liecina, ka šo dzīvnieku plēsonība ir galvenais putnu mirstības cēlonis arī lielākās teritorijās.

Lasīt rakstu

Putnu vērošana un sugu sarakstu veidošanas apsvērumi

Novēroto putnu sugu sarakstu veidošana (žargonā dēvētu arī par listi – no vācu valodas die Liste = saraksts jeb angliski checklist = atzīmējamais saraksts) ir viens no putnu vērošanas vaļasprieka pamatelementiem. Var pievienot klāt laika (mūža, gada, mēneša, ceļojuma, diennakts u.c.) un telpas dimensiju (pagalms, vieta, administratīvā teritorija, valsts, Rietumu Palearktika u.c.) vai veidu, kā putns novērots (paša atrasts vai “ieķeksēts” jeb par ko iepriekš jau ziņojuši citi; novērots no balkona, redzēts pa mājas logu, pārvietojoties ar velo vai kājām (t.s. eko-listes)). Tādējādi novērojumus iespējams organizēt dažādās disciplīnās – gluži kā sportā. Kā jau visos vaļaspriekos, arī šeit netrūkst komisku “nišas sporta veidu” attīstītāju: piemēram, no pirts novērotu sugu saraksts somiem vai anti-eko-liste ar putniem, kas redzēti pa automašīnas logu, vai nacionālajos TV raidījumos novērotiem putniem angļiem.

Lasīt rakstu

Vogelatlas van Nederland – Nīderlandes Putnu atlants

Atgriežoties no Nīderlandes 2019. gada 29. janvārī, šo monumentālo grāmatu paņēmu rokas bagāžā,
lai nevienam neienāktu prātā, ka mana bagāža droši vien divkārt pārsniedz pieļaujamo svaru. Kaut arī lielākā daļa teksta ir tikai nīderlandiešu valodā, katrai sugai veltot vien pāris teikumu kopsavilkumu angliski, inteliģentam cilvēkam, kurš zina gan angļu, gan vācu valodu, saprast to nav gandrīz nekādu problēmu
pat bez vārdnīcas, grūtības sagādā vien grāmatas sākums – vispārējā sadaļa par metodēm.

Lasīt rakstu
Skip to content