Kā klājas tiem, kas barības ķēdes augšgalā? Atbildes, ko sniedz plēsīgo putnu monitorings

Raksts tiks publicēts Putni dabā 90 (2022/1)
Elektrolīniju balsti ir nozīmīgi novērošanas posteņi daudzām plēsīgo putnu sugām. Peļu klijāns starp Ādažiem un Kalngali. | Foto: Viktors Ivanovs

Jānis Reihmanis

janis.reihmanis@ldf.lv

Andris Avotiņš

avotins.puces@gmail.com

Arī šogad atskatu uz 2021. gada plēsīgo putnu fona monitoringa sezonu, kā ierasts, vēlāmies sākt ar lielu paldies vārdu visiem, kas 2021. gadā veikuši plēsīgo putnu monitoringa uzskaites: Agnese Balandiņa, Andrejs Jesko, Andris Avotiņš, Agnese Priede, Andris Dekants, Aivars Petriņš, Edgars Lediņš, Guna Roze, Ģirts Baranovskis, Imants Jakovļevs, Ilze Zvēra, Ieva Vavilova, Jānis Jansons, Jānis Reihmanis, Linda Liepiņa, Maija Rozenfelde, Miks Stūrītis, Sintija Martinsone, Tatjana Ignatoviča, Uldis Ļoļāns, Valdis Lukjanovs, Valdis Zariņš, Vitālijs Ignatjevs, Žanis Jesko. Tā kā šī monitoringa programma balstās uz brīvprātīgu uzskaišu veicēju darbu, tad  varam droši apgalvot, ka visi iepriekš nosauktie monitoringa veicēji ir balsts un mugurkauls, pateicoties kuriem, šī programma var tikt īstenota.

Plēsīgo putnu fona monitoringa 2021. gada sezonā uzskaites veiktas 23 parauglaukumos. Populāciju pārmaiņu rādītāji aprēķināti 17 sugām. Pēc uzskaišu datiem straujš populācijas samazinājums ir konstatēts melnajam stārķim, mērens pieaugums – meža pūcei un statistiski nozīmīgi stabila populācija – peļu klijānam. Visas statistiski nozīmīgās klasifikācijas ir iegūtas ar nepilnīgas konstatēšanas metodi, aprēķiniem kopš programmas sākuma. Potenciāls pamats bažām par populācijas samazinājumu pēdējos piecos gados ir lauku piekūnam, mazajam ērglim, niedru lijai, peļu klijānam un zvirbuļu vanagam.

Parauglaukumu apsekošana

Kopējiem spēkiem 2021. gada sezonā esam veikuši uzskaites 23 parauglaukumos. Šajā skaitā ietilpst dažāda līmeņa uzskaites un arī atšķirīgā pakāpē apsekoti parauglaukumi. Tie ir gan tādi, kuros veiktas tikai uzskaites standartpunktos vienā uzskaišu veidā, uzskaitēm veltot 11–12 stundas sezonas laikā, un ir arī tādi parauglaukumi, kuros veiktas visu triju veidu uzskaites, kopumā tām veltot līdz pat 66 stundām visas sezonas garumā. Šādu iespēju – veltīt uzskaitēm parauglaukumā tik laika (uzskaišu veidos vai standartpunktos, bet citādi ievērojot metodiku), cik katram ir iespējas vai vēlēšanās – var minēt kā vienu no plēsīgo putnu fona monitoringa priekšrocībām. To vienmēr arī uzsveram, aicinot programmā iesaistīties visus, kam interesē dienas plēsīgie putni un pūces. Un monitoringā var piedalīties visi interesenti, kuri pazīst putnus gan pēc izskata, gan pēc balsīm. Sākt vienmēr var ar mazumiņu! Piemēram, ja izvēlaties uzskaites veikt tikai standartpunktos (un ar to būtu jāsāk), tad laika ziņā tas neprasīs vairāk kā daļu dienas vai nakts četras reizes sezonā. Pie tam uzskaites vienā parauglaukumā var veikt vairāki uzskaišu veicēji. Iegūtie dati būs visādā ziņā vērtīgi, jo tieši standartpunktos veiktās uzskaites ir ar augstāku izmantošanas iespēju turpmākajā datu statistiskajā apstrādē. Kad uzskaites standartpunktos apgūtas, var pievērsties padziļinātai plēsīgo putnu izpētei parauglaukumā. Arī 2021. gada sezonā tie uzskaišu veicēji, kas uzskaitēm parauglaukumā veltījuši vairāk, ir veikuši gan dienas vizuālās un akustiskās, gan nakts akustiskās uzskaites standartpunktos, gan veikuši papildu uzskaites ārpus standartpunktiem, gan meklējuši ligzdas un jau izvestos mazuļus. Tādējādi, ieguldot vairāk laika un labāk izzinot savu parauglaukumu, tiek iegūti dati arī par ligzdošanas teritoriju skaitu un izvietojumu, kā arī veikts ligzdošanas sekmju monitorings.

Uzskaišu parauglaukumu izvietojums 2021. gadā apskatāms 1. attēlā. Kā redzams, šobrīd monitoringā nepietiekami pārstāvēta ir Kurzeme, Sēlija un Latgales dienvidu daļa.

1. ATTĒLS. Plēsīgo putnu monitoringa parauglaukumu izvietojums 25x25 km kvadrātos 2021. gadā. FIGURE 1. Location of monitoring plots in 25x25 km grid, year 2021.
1. ATTĒLS. Plēsīgo putnu monitoringa parauglaukumu izvietojums 25x25 km kvadrātos 2021. gadā. FIGURE 1. Location of monitoring plots in 25x25 km grid, year 2021.

Konstatētās populāciju pārmaiņas 2021. gadā

Populāciju pārmaiņu gadu indeksus, kurus var aprēķināt no standartpunktu uzskaitēs iegūtajiem datiem, iedala divos veidos atkarībā no pielietotās statistikas metodes: TRIM vai nepilnīga konstatētība. Lai izvairītos no sarežģītas matemātisku procesu un pieņēmumu aprakstīšanas, vienkāršoti varam pieņemt, ka TRIM indekss iegūts izmantojot novērojumu datu rindu dažādās novērojumu vietās ar iztrūkstošiem novērojumiem gados, bet visām metodikā paredzētajām uzskaitēm ik gadu. To aprēķina ar datu apstrādes programmas TRIM palīdzību (Pannekoek, van Strien 2005) un šī programma tiek plaši pielietota arī Eiropas putnu uzskaišu padomes (EBCC – European Bird Census Council) apkopoto monitoringa datu analīzē. Savukārt nepilnīgas konstatētības indekss tiek aprēķināts izmantojot datus no visām vietām, kurās ir veiktas metodikā paredzētās uzskaites vismaz divos gados. Abām metodēm ir zināmas atšķirības “jutīgumā” jeb spējā konstatēt pārmaiņas populāciju indeksos. Atšķiras arī iespējas interpretēt iegūto rezultātu. Tomēr abu metožu sniegtie rezultāti zināmā mērā papildina viens otru un sniedz zinātniski pamatotus rezultātus.

 

TRIM indeksi

Pēc 2021. gada uzskaišu sezonas, izmantojot TRIM, iegūti populāciju pārmaiņu rādītāji 17 sugām (1. tabula).

1. TABULA. Plēsīgo putnu populāciju pārmaiņu rādītāji – standartizēto uzskaišu punktu TRIM indeksu līknes leņķis un tā klasifikācija.

TABLE 1. Population change indexes of birds of prey – results of TRIM models from standardized census points.

SugaPārmaiņu tendence pēdējos piecos gados: S±SE; klasePārmaiņu tendence kopš programmas sākuma: S±SE; klase
SpeciesChange index for last 5 yearsChange index from beginning of program
Zivju ērglis Pandion haliaetus1,112±0,198; Neskaidra1,074±0,109; Neskaidra
Ķīķis Pernis apivorus0,957±0,172; Neskaidra0,944±0,069; Neskaidra
Jūras ērglis Haliaeetus albicilla1,092±0,185; Neskaidra1,073±0,081; Neskaidra
Niedru lija Circus aeruginosus0,942±0,099; Neskaidra1,051±0,044; Neskaidra
Pļavu lija Circus pygargus1,125±0,349; Neskaidra1,072±0,157; Neskaidra
Vistu vanags Accipiter gentilis0,982±0,300; Neskaidra0,963±0,122; Neskaidra
Zvirbuļu vanags Accipiter nisus0,943±0,237; Neskaidra0,938±0,093; Neskaidra
Peļu klijāns Buteo buteo 0,946±0,072; Neskaidra1,031±0,029; Neskaidra
Mazais ērglis Clanga pomarina 0,861±0,101; Neskaidra1,007±0,049; Neskaidra
Lauku piekūns Falco tinnunculus0,775±0,262; Neskaidra0,965±0,140; Neskaidra
Bezdelīgu piekūns Falco subbuteo1,215±0,211; Neskaidra1,152±0,086; Neskaidra
Melnais stārķis Ciconia nigra1,044±0,287; Neskaidra0,960±0,109; Neskaidra
Apodziņš Glaucidium passerinum1,003±0,108; Neskaidra1,005±0,058; Neskaidra
Meža pūce Strix aluco1,012±0,072; Neskaidra1,037±0,035; Neskaidra
Urālpūce Strix uralensis1,099±0,199; Neskaidra1,103±0,097; Neskaidra
Ausainā pūce Asio otus0,967±0,269; Neskaidra0,940±0,099; Neskaidra
Bikšainais apogs Aegolius funereus0,960±0,264; Neskaidra0,945±0,100; Neskaidra

Neskaidra – uncertain.

Visām sugām, kurām ir aprēķināti populācijas pārmaiņu rādītāji ar šo metodi, tie ir klasificēti kā neskaidri. Visām sugām populācijas pārmaiņu rādītāja precizitāte, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir augusi (samazinājusies standartkļūda). Tā kā pēdējo piecu gadu tendence (kopš 2016. gada) aptver gandrīz to pašu laika periodu, ko visas programmas laiks (kopš 2014. vai 2015.), lai gan statistiski klasificējušās kā neskaidras, uzsveramas ir tās sugas, kurām abos periodos ir pretējas tendences. Melnajam stārķim pēdējos piecos gados ir aprēķināts neliels populācijas pieaugums, kas pēc punkta vērtējuma ir aptuveni proporcionāls “ilgtermiņa” samazinājumam, tomēr pēdējo gadu vērtējums ir ar gandrīz trīskārt zemāku precizitāti. Mazajam ērglim, peļu klijānam un niedru lijai no gandrīz stabilas vai pieaugošas populācijas (statistiski – neskaidras) “ilgtermiņā” pēdējos gados ir novērots samazinājums, bet ar zemāku precizitāti. Visām šīm sugām ir raksturīga nozīmīga barošanās ar abiniekiem un sīkajiem zīdītājiem lauksaimniecības zemēs. Papildus tam mazais ērglis un peļu klijāns ligzdošanai izmanto lielās ligzdas mežos.

Populāciju pārmaiņu rādītājus nav izdevies aprēķināt 11 sugām. No tām piecām (ūpim Bubo bubo, purva piekūnam Falco columbarius, lauku lijai Circus cyaneus, melnajai klijai Milvus migrans un sarkanajai klijai Milvus milvus) tādēļ, ka uzskaišu vietās, kurās sugas ir novērotas, ir pārāk maz atkārtojumu dažādos uzskaišu gados, un sugas ir novērotas no pārāk maz uzskaišu vietām. No atlikušajām sešām sugām četras (purva pūce Asio flammeus, ziemeļpūce Strix nebulosa, mājas apogs Athene noctua, vidējais ērglis Clanga clanga) ir tādas, kurām jau vairākas desmitgades (vai jebkad) nav bijuši pierādītas ligzdošanas gadījumi Latvijā, savukārt no atlikušajām divām (klinšu ērglis Aquila chrysaetos, čūskērglis Circaetus gallicus) Latvijā (ik gadu) ligzdojošā populācija ir mazāka par 10 pāriem, kas šīs sugas padara par sevišķi reti sastopamām un grūti monitorējamām ar nejaušām metodēm.

 

Nepilnīga konstatēšana

Izmantojot nepilnīgas konstatēšanas modeļus, sugu skaits, kurām iegūstami populācijas pārmaiņu rādītāji (2. tabula), ir tāds pats, kā ar tradicionālo monitoringa datu analīzes metodi (1. tabula). Salīdzinot rezultātus, ir redzams, ka vairumā gadījumu arī aprēķinātā vidējā tendence ir līdzīga, tomēr ar augstāku precizitāti (mazāku standartkļūdu), kam pamatā ir lielāka datu apjoma pieejamība analīzēm.

2. TABULA. Plēsīgo putnu populāciju pārmaiņu rādītāji – standartizēto uzskaišu punktu nepilnīgas konstatēšanas modeļu rezultāti.

TABLE 2. Population change indexes of birds of prey – results of models for incomplete detection from standardized census points.

Suga

Pārmaiņu tendence pēdējos piecos gados: S±SE; klase

Pārmaiņu tendence kopš programmas sākuma: S±SE; klase

Species

Change index for last 5 years

Change index from beginning of program

Zivju ērglis Pandion haliaetus

1,056±0,113; Neskaidra

0,979±0,056; Neskaidra

Ķīķis Pernis apivorus

0,986±0,221; Neskaidra

0,968±0,087; Neskaidra

Jūras ērglis Haliaeetus albicilla

1,438±0,395; Neskaidra

1,158±0,112; Neskaidra

Niedru lija Circus aeruginosus

0,888±0,082; Neskaidra

0,978±0,037; Neskaidra

Pļavu lija Circus pygargus

1,197±0,492; Neskaidra

1,016±0,161; Neskaidra

Vistu vanags Accipiter gentilis

1,3279±0,445; Neskaidra

1,108±0,163; Neskaidra

Zvirbuļu vanags Accipiter nisus

0,942±0,194; Neskaidra

0,983±0,085; Neskaidra

Peļu klijāns Buteo buteo

0,928±0,047; Neskaidra

1,003±0,020; Stabila (p<0.05)

Mazais ērglis Clanga pomarina

0,934±0,131; Neskaidra

1,040±0,061; Neskaidra

Lauku piekūns Falco tinnunculus

0,705±0,262; Neskaidra

0,938±0,146; Neskaidra

Bezdelīgu piekūns Falco subbuteo

1,135±0,281; Neskaidra

1,060±0,105; Neskaidra

Melnais stārķis Ciconia nigra

0,879±0,304; Neskaidra

0,734±0,096; Straujš samazinājums (p<0.05)

Apodziņš Glaucidium passerinum

1,078±0,139; Neskaidra

1,042±0,064; Neskaidra

Meža pūce Strix aluco

1,041±0,051; Neskaidra

1,056±0,025; Mērens pieaugums (p<0.05)

Urālpūce Strix uralensis

1,016±0,179; Neskaidra

0,862±0,219; Neskaidra

Ausainā pūce Asio otus

0,999±0,183; Neskaidra

1,046±0,091; Neskaidra

Bikšainais apogs Aegolius funereus

1,655±0,730; Neskaidra

1,278±0,294; Neskaidra

Neskaidra – uncertain. Stabila – stable. Straujš samazinājums – steep decline. Mērens pieaugums – moderate increase.

Nepilnīgas konstatēšanas modeļi identificējuši statistiski nozīmīgas populāciju pārmaiņas trim putnu sugām (kopš programmas sākuma): meža pūcei, melnajam stārķim un peļu klijānam. Šīm, tāpat kā pārējām sugām pārmaiņu apjoms kopumā ir līdzīgs abām datu analīzes metodēm, tomēr lielāka datu apjoma dēļ nepilnīgas konstatēšanas metode ir sniegusi šaurākus ticamības intervālus. Līdz ar to ir bijusi iespējama populāciju pārmaiņu klasifikācijas statistiskā nozīmīguma atpazīšana. Meža pūcei populācija ir pieaugusi (2. attēls), melnajam stārķim – samazinājusies (3. attēls), bet peļu klijānam to ir izdevies klasificēt kā statistiski nozīmīgi stabilu (4. attēls).

2. ATTĒLS. Meža pūces (Strix aluco) populācijas gadu indekss plēsīgo putnu (2015–2021) monitoringā. FIGURE 2. Yearly population trend indices of Tawny Owl (Strix aluco) in monitoring for birds of prey (2015–2021).
2. ATTĒLS. Meža pūces (Strix aluco) populācijas gadu indekss plēsīgo putnu (2015–2021) monitoringā. FIGURE 2. Yearly population trend indices of Tawny Owl (Strix aluco) in monitoring for birds of prey (2015–2021).
3. ATTĒLS. Melnā stārķa (Ciconia nigra) populācijas gadu indekss plēsīgo putnu (2014–2021) monitoringā. FIGURE 3. Yearly population trend indices of Black Stork (Ciconia nigra) in monitoring for birds of prey (2014–2021).
3. ATTĒLS. Melnā stārķa (Ciconia nigra) populācijas gadu indekss plēsīgo putnu (2014–2021) monitoringā. FIGURE 3. Yearly population trend indices of Black Stork (Ciconia nigra) in monitoring for birds of prey (2014–2021).
4. ATTĒLS. Peļu klijāna (Buteo buteo) populācijas gadu indekss plēsīgo putnu (2014–2021) monitoringā. FIGURE 4. Yearly population trend indices of Common Buzzard (Buteo buteo) in monitoring for birds of prey (2014–2021).
4. ATTĒLS. Peļu klijāna (Buteo buteo) populācijas gadu indekss plēsīgo putnu (2014–2021) monitoringā. FIGURE 4. Yearly population trend indices of Common Buzzard (Buteo buteo) in monitoring for birds of prey (2014–2021).

Pārējām sugām populāciju pārmaiņu rādītāju klasifikācijas nav statistiski nozīmīgas. Turklāt ar abām datu analīzes metodēm aprēķinātās pārmaiņu tendences to ticamības intervālu robežās pārklājas.

Aplūkojot iegūtos rezultātus, jāņem vērā, ka populāciju pārmaiņu rādītāju analīžu rezultāti kļūst uzticamāki līdz ar garāku laika periodu, kurā analīzes ir veiktas. Katrai sugai minimālais periods ir vispārīgi attiecināms no paaudžu nomaiņas laika (sk. Reihmanis, Avotiņš (2021) – 1. tabula) – analizētajam periodam vajadzētu aptvert vismaz vienu paaudzes nomaiņas laiku, bet vēlams vismaz trīs. Tajā pašā laikā nozīmīgi ir iegūt pēc iespējas savlaicīgu informāciju, tādēļ ir nepieciešams analizēt rezultātus katru gadu.

Nobeigumā vēlamies vēlreiz aicināt visus, kam ir interese un iespēja iesaistīties plēsīgo putnu monitoringā, pieteikties Latvijas Ornitoloģijas biedrībā vai pie šīs programmas koordinatoriem (kontakti raksta sākumā). Tāpat vēlreiz izsakām pateicību visiem uzskaišu dalībniekiem, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldei, ar kuras finansiālu atbalstu visus šos gadus plēsīgo putnu monitorings tika veikts.

Literatūra

Pannekoek J., van Strien A. 2005. TRIM 3 Manual (Trends & Indices for Monitoring data). Statistics Netherlands.

Reihmanis J., Avotiņš A. 2021. Plēsīgo putnu monitorings 2020. gadā. Putni dabā 89 (2021/1):29–33.

Summary

How are doing those at the top of the food chain? Responses from birds of prey monitoring /Jānis Reihmanis, Andris Avotiņš/

Monitoring of birds of prey in the 2021 season was carried out in 23 sample plots. Population trend indices were calculated for 17 species. According to census data, a steep decline in the population trend was observed for the Black Stork, a moderate increase for the Tawny Owl and a statistically significant stable population trend for the Common Buzzard. All statistically significant classifications were obtained by the incomplete detection method, calculated since the beginning of the program. Potential population decline over the past five years detected for the Common Kestrel, the Lesser Spotted Eagle, the Western Marsh Harrier, and the mouse kite and the Eurasian Sparrowhawk.

Jānis Reihmanis

janis.reihmanis@ldf.lv

ANDRIS AVOTIŅŠ jun.

avotins.puces@gmail.com

Skip to content