Kā klājas tiem, kas barības ķēdes augšgalā? Atbildes, ko sniedz plēsīgo putnu monitorings
Raksts tiks publicēts Putni dabā 90 (2022/1)
Arī šogad atskatu uz 2021. gada plēsīgo putnu fona monitoringa sezonu, kā ierasts, vēlāmies sākt ar lielu paldies vārdu visiem, kas 2021. gadā veikuši plēsīgo putnu monitoringa uzskaites: Agnese Balandiņa, Andrejs Jesko, Andris Avotiņš, Agnese Priede, Andris Dekants, Aivars Petriņš, Edgars Lediņš, Guna Roze, Ģirts Baranovskis, Imants Jakovļevs, Ilze Zvēra, Ieva Vavilova, Jānis Jansons, Jānis Reihmanis, Linda Liepiņa, Maija Rozenfelde, Miks Stūrītis, Sintija Martinsone, Tatjana Ignatoviča, Uldis Ļoļāns, Valdis Lukjanovs, Valdis Zariņš, Vitālijs Ignatjevs, Žanis Jesko. Tā kā šī monitoringa programma balstās uz brīvprātīgu uzskaišu veicēju darbu, tad varam droši apgalvot, ka visi iepriekš nosauktie monitoringa veicēji ir balsts un mugurkauls, pateicoties kuriem, šī programma var tikt īstenota.
Parauglaukumu apsekošana
Kopējiem spēkiem 2021. gada sezonā esam veikuši uzskaites 23 parauglaukumos. Šajā skaitā ietilpst dažāda līmeņa uzskaites un arī atšķirīgā pakāpē apsekoti parauglaukumi. Tie ir gan tādi, kuros veiktas tikai uzskaites standartpunktos vienā uzskaišu veidā, uzskaitēm veltot 11–12 stundas sezonas laikā, un ir arī tādi parauglaukumi, kuros veiktas visu triju veidu uzskaites, kopumā tām veltot līdz pat 66 stundām visas sezonas garumā. Šādu iespēju – veltīt uzskaitēm parauglaukumā tik laika (uzskaišu veidos vai standartpunktos, bet citādi ievērojot metodiku), cik katram ir iespējas vai vēlēšanās – var minēt kā vienu no plēsīgo putnu fona monitoringa priekšrocībām. To vienmēr arī uzsveram, aicinot programmā iesaistīties visus, kam interesē dienas plēsīgie putni un pūces. Un monitoringā var piedalīties visi interesenti, kuri pazīst putnus gan pēc izskata, gan pēc balsīm. Sākt vienmēr var ar mazumiņu! Piemēram, ja izvēlaties uzskaites veikt tikai standartpunktos (un ar to būtu jāsāk), tad laika ziņā tas neprasīs vairāk kā daļu dienas vai nakts četras reizes sezonā. Pie tam uzskaites vienā parauglaukumā var veikt vairāki uzskaišu veicēji. Iegūtie dati būs visādā ziņā vērtīgi, jo tieši standartpunktos veiktās uzskaites ir ar augstāku izmantošanas iespēju turpmākajā datu statistiskajā apstrādē. Kad uzskaites standartpunktos apgūtas, var pievērsties padziļinātai plēsīgo putnu izpētei parauglaukumā. Arī 2021. gada sezonā tie uzskaišu veicēji, kas uzskaitēm parauglaukumā veltījuši vairāk, ir veikuši gan dienas vizuālās un akustiskās, gan nakts akustiskās uzskaites standartpunktos, gan veikuši papildu uzskaites ārpus standartpunktiem, gan meklējuši ligzdas un jau izvestos mazuļus. Tādējādi, ieguldot vairāk laika un labāk izzinot savu parauglaukumu, tiek iegūti dati arī par ligzdošanas teritoriju skaitu un izvietojumu, kā arī veikts ligzdošanas sekmju monitorings.
Uzskaišu parauglaukumu izvietojums 2021. gadā apskatāms 1. attēlā. Kā redzams, šobrīd monitoringā nepietiekami pārstāvēta ir Kurzeme, Sēlija un Latgales dienvidu daļa.
Konstatētās populāciju pārmaiņas 2021. gadā
Populāciju pārmaiņu gadu indeksus, kurus var aprēķināt no standartpunktu uzskaitēs iegūtajiem datiem, iedala divos veidos atkarībā no pielietotās statistikas metodes: TRIM vai nepilnīga konstatētība. Lai izvairītos no sarežģītas matemātisku procesu un pieņēmumu aprakstīšanas, vienkāršoti varam pieņemt, ka TRIM indekss iegūts izmantojot novērojumu datu rindu dažādās novērojumu vietās ar iztrūkstošiem novērojumiem gados, bet visām metodikā paredzētajām uzskaitēm ik gadu. To aprēķina ar datu apstrādes programmas TRIM palīdzību (Pannekoek, van Strien 2005) un šī programma tiek plaši pielietota arī Eiropas putnu uzskaišu padomes (EBCC – European Bird Census Council) apkopoto monitoringa datu analīzē. Savukārt nepilnīgas konstatētības indekss tiek aprēķināts izmantojot datus no visām vietām, kurās ir veiktas metodikā paredzētās uzskaites vismaz divos gados. Abām metodēm ir zināmas atšķirības “jutīgumā” jeb spējā konstatēt pārmaiņas populāciju indeksos. Atšķiras arī iespējas interpretēt iegūto rezultātu. Tomēr abu metožu sniegtie rezultāti zināmā mērā papildina viens otru un sniedz zinātniski pamatotus rezultātus.
TRIM indeksi
Pēc 2021. gada uzskaišu sezonas, izmantojot TRIM, iegūti populāciju pārmaiņu rādītāji 17 sugām (1. tabula).
1. TABULA. Plēsīgo putnu populāciju pārmaiņu rādītāji – standartizēto uzskaišu punktu TRIM indeksu līknes leņķis un tā klasifikācija.
TABLE 1. Population change indexes of birds of prey – results of TRIM models from standardized census points.
| Suga | Pārmaiņu tendence pēdējos piecos gados: S±SE; klase | Pārmaiņu tendence kopš programmas sākuma: S±SE; klase |
| Species | Change index for last 5 years | Change index from beginning of program |
| Zivju ērglis Pandion haliaetus | 1,112±0,198; Neskaidra | 1,074±0,109; Neskaidra |
| Ķīķis Pernis apivorus | 0,957±0,172; Neskaidra | 0,944±0,069; Neskaidra |
| Jūras ērglis Haliaeetus albicilla | 1,092±0,185; Neskaidra | 1,073±0,081; Neskaidra |
| Niedru lija Circus aeruginosus | 0,942±0,099; Neskaidra | 1,051±0,044; Neskaidra |
| Pļavu lija Circus pygargus | 1,125±0,349; Neskaidra | 1,072±0,157; Neskaidra |
| Vistu vanags Accipiter gentilis | 0,982±0,300; Neskaidra | 0,963±0,122; Neskaidra |
| Zvirbuļu vanags Accipiter nisus | 0,943±0,237; Neskaidra | 0,938±0,093; Neskaidra |
| Peļu klijāns Buteo buteo | 0,946±0,072; Neskaidra | 1,031±0,029; Neskaidra |
| Mazais ērglis Clanga pomarina | 0,861±0,101; Neskaidra | 1,007±0,049; Neskaidra |
| Lauku piekūns Falco tinnunculus | 0,775±0,262; Neskaidra | 0,965±0,140; Neskaidra |
| Bezdelīgu piekūns Falco subbuteo | 1,215±0,211; Neskaidra | 1,152±0,086; Neskaidra |
| Melnais stārķis Ciconia nigra | 1,044±0,287; Neskaidra | 0,960±0,109; Neskaidra |
| Apodziņš Glaucidium passerinum | 1,003±0,108; Neskaidra | 1,005±0,058; Neskaidra |
| Meža pūce Strix aluco | 1,012±0,072; Neskaidra | 1,037±0,035; Neskaidra |
| Urālpūce Strix uralensis | 1,099±0,199; Neskaidra | 1,103±0,097; Neskaidra |
| Ausainā pūce Asio otus | 0,967±0,269; Neskaidra | 0,940±0,099; Neskaidra |
| Bikšainais apogs Aegolius funereus | 0,960±0,264; Neskaidra | 0,945±0,100; Neskaidra |
Neskaidra – uncertain.
Visām sugām, kurām ir aprēķināti populācijas pārmaiņu rādītāji ar šo metodi, tie ir klasificēti kā neskaidri. Visām sugām populācijas pārmaiņu rādītāja precizitāte, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir augusi (samazinājusies standartkļūda). Tā kā pēdējo piecu gadu tendence (kopš 2016. gada) aptver gandrīz to pašu laika periodu, ko visas programmas laiks (kopš 2014. vai 2015.), lai gan statistiski klasificējušās kā neskaidras, uzsveramas ir tās sugas, kurām abos periodos ir pretējas tendences. Melnajam stārķim pēdējos piecos gados ir aprēķināts neliels populācijas pieaugums, kas pēc punkta vērtējuma ir aptuveni proporcionāls “ilgtermiņa” samazinājumam, tomēr pēdējo gadu vērtējums ir ar gandrīz trīskārt zemāku precizitāti. Mazajam ērglim, peļu klijānam un niedru lijai no gandrīz stabilas vai pieaugošas populācijas (statistiski – neskaidras) “ilgtermiņā” pēdējos gados ir novērots samazinājums, bet ar zemāku precizitāti. Visām šīm sugām ir raksturīga nozīmīga barošanās ar abiniekiem un sīkajiem zīdītājiem lauksaimniecības zemēs. Papildus tam mazais ērglis un peļu klijāns ligzdošanai izmanto lielās ligzdas mežos.
Populāciju pārmaiņu rādītājus nav izdevies aprēķināt 11 sugām. No tām piecām (ūpim Bubo bubo, purva piekūnam Falco columbarius, lauku lijai Circus cyaneus, melnajai klijai Milvus migrans un sarkanajai klijai Milvus milvus) tādēļ, ka uzskaišu vietās, kurās sugas ir novērotas, ir pārāk maz atkārtojumu dažādos uzskaišu gados, un sugas ir novērotas no pārāk maz uzskaišu vietām. No atlikušajām sešām sugām četras (purva pūce Asio flammeus, ziemeļpūce Strix nebulosa, mājas apogs Athene noctua, vidējais ērglis Clanga clanga) ir tādas, kurām jau vairākas desmitgades (vai jebkad) nav bijuši pierādītas ligzdošanas gadījumi Latvijā, savukārt no atlikušajām divām (klinšu ērglis Aquila chrysaetos, čūskērglis Circaetus gallicus) Latvijā (ik gadu) ligzdojošā populācija ir mazāka par 10 pāriem, kas šīs sugas padara par sevišķi reti sastopamām un grūti monitorējamām ar nejaušām metodēm.
Nepilnīga konstatēšana
Izmantojot nepilnīgas konstatēšanas modeļus, sugu skaits, kurām iegūstami populācijas pārmaiņu rādītāji (2. tabula), ir tāds pats, kā ar tradicionālo monitoringa datu analīzes metodi (1. tabula). Salīdzinot rezultātus, ir redzams, ka vairumā gadījumu arī aprēķinātā vidējā tendence ir līdzīga, tomēr ar augstāku precizitāti (mazāku standartkļūdu), kam pamatā ir lielāka datu apjoma pieejamība analīzēm.
2. TABULA. Plēsīgo putnu populāciju pārmaiņu rādītāji – standartizēto uzskaišu punktu nepilnīgas konstatēšanas modeļu rezultāti.
TABLE 2. Population change indexes of birds of prey – results of models for incomplete detection from standardized census points.
Suga | Pārmaiņu tendence pēdējos piecos gados: S±SE; klase | Pārmaiņu tendence kopš programmas sākuma: S±SE; klase |
Species | Change index for last 5 years | Change index from beginning of program |
Zivju ērglis Pandion haliaetus | 1,056±0,113; Neskaidra | 0,979±0,056; Neskaidra |
Ķīķis Pernis apivorus | 0,986±0,221; Neskaidra | 0,968±0,087; Neskaidra |
Jūras ērglis Haliaeetus albicilla | 1,438±0,395; Neskaidra | 1,158±0,112; Neskaidra |
Niedru lija Circus aeruginosus | 0,888±0,082; Neskaidra | 0,978±0,037; Neskaidra |
Pļavu lija Circus pygargus | 1,197±0,492; Neskaidra | 1,016±0,161; Neskaidra |
Vistu vanags Accipiter gentilis | 1,3279±0,445; Neskaidra | 1,108±0,163; Neskaidra |
Zvirbuļu vanags Accipiter nisus | 0,942±0,194; Neskaidra | 0,983±0,085; Neskaidra |
Peļu klijāns Buteo buteo | 0,928±0,047; Neskaidra | 1,003±0,020; Stabila (p<0.05) |
Mazais ērglis Clanga pomarina | 0,934±0,131; Neskaidra | 1,040±0,061; Neskaidra |
Lauku piekūns Falco tinnunculus | 0,705±0,262; Neskaidra | 0,938±0,146; Neskaidra |
Bezdelīgu piekūns Falco subbuteo | 1,135±0,281; Neskaidra | 1,060±0,105; Neskaidra |
Melnais stārķis Ciconia nigra | 0,879±0,304; Neskaidra | 0,734±0,096; Straujš samazinājums (p<0.05) |
Apodziņš Glaucidium passerinum | 1,078±0,139; Neskaidra | 1,042±0,064; Neskaidra |
Meža pūce Strix aluco | 1,041±0,051; Neskaidra | 1,056±0,025; Mērens pieaugums (p<0.05) |
Urālpūce Strix uralensis | 1,016±0,179; Neskaidra | 0,862±0,219; Neskaidra |
Ausainā pūce Asio otus | 0,999±0,183; Neskaidra | 1,046±0,091; Neskaidra |
Bikšainais apogs Aegolius funereus | 1,655±0,730; Neskaidra | 1,278±0,294; Neskaidra |
Neskaidra – uncertain. Stabila – stable. Straujš samazinājums – steep decline. Mērens pieaugums – moderate increase.
Nepilnīgas konstatēšanas modeļi identificējuši statistiski nozīmīgas populāciju pārmaiņas trim putnu sugām (kopš programmas sākuma): meža pūcei, melnajam stārķim un peļu klijānam. Šīm, tāpat kā pārējām sugām pārmaiņu apjoms kopumā ir līdzīgs abām datu analīzes metodēm, tomēr lielāka datu apjoma dēļ nepilnīgas konstatēšanas metode ir sniegusi šaurākus ticamības intervālus. Līdz ar to ir bijusi iespējama populāciju pārmaiņu klasifikācijas statistiskā nozīmīguma atpazīšana. Meža pūcei populācija ir pieaugusi (2. attēls), melnajam stārķim – samazinājusies (3. attēls), bet peļu klijānam to ir izdevies klasificēt kā statistiski nozīmīgi stabilu (4. attēls).
Pārējām sugām populāciju pārmaiņu rādītāju klasifikācijas nav statistiski nozīmīgas. Turklāt ar abām datu analīzes metodēm aprēķinātās pārmaiņu tendences to ticamības intervālu robežās pārklājas.
Aplūkojot iegūtos rezultātus, jāņem vērā, ka populāciju pārmaiņu rādītāju analīžu rezultāti kļūst uzticamāki līdz ar garāku laika periodu, kurā analīzes ir veiktas. Katrai sugai minimālais periods ir vispārīgi attiecināms no paaudžu nomaiņas laika (sk. Reihmanis, Avotiņš (2021) – 1. tabula) – analizētajam periodam vajadzētu aptvert vismaz vienu paaudzes nomaiņas laiku, bet vēlams vismaz trīs. Tajā pašā laikā nozīmīgi ir iegūt pēc iespējas savlaicīgu informāciju, tādēļ ir nepieciešams analizēt rezultātus katru gadu.
Nobeigumā vēlamies vēlreiz aicināt visus, kam ir interese un iespēja iesaistīties plēsīgo putnu monitoringā, pieteikties Latvijas Ornitoloģijas biedrībā vai pie šīs programmas koordinatoriem (kontakti raksta sākumā). Tāpat vēlreiz izsakām pateicību visiem uzskaišu dalībniekiem, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldei, ar kuras finansiālu atbalstu visus šos gadus plēsīgo putnu monitorings tika veikts.
Literatūra
Pannekoek J., van Strien A. 2005. TRIM 3 Manual (Trends & Indices for Monitoring data). Statistics Netherlands.
Reihmanis J., Avotiņš A. 2021. Plēsīgo putnu monitorings 2020. gadā. Putni dabā 89 (2021/1):29–33.
Summary
How are doing those at the top of the food chain? Responses from birds of prey monitoring /Jānis Reihmanis, Andris Avotiņš/
Monitoring of birds of prey in the 2021 season was carried out in 23 sample plots. Population trend indices were calculated for 17 species. According to census data, a steep decline in the population trend was observed for the Black Stork, a moderate increase for the Tawny Owl and a statistically significant stable population trend for the Common Buzzard. All statistically significant classifications were obtained by the incomplete detection method, calculated since the beginning of the program. Potential population decline over the past five years detected for the Common Kestrel, the Lesser Spotted Eagle, the Western Marsh Harrier, and the mouse kite and the Eurasian Sparrowhawk.
