Putni dabā 90 (2022/1)

Pārskats par naktsputnu monitoringu Latvijas lauku ainavā 2021. gadā

Dabas daudzveidību lauku ainavā gadsimtiem ilgi uzturēja ekstensīva lauksaimniecība (Bignal, McCracken 2000), taču mūsdienās cilvēki Eiropā ir pārāk pārtikuši un slinki, lai nodarbotos ar šādu lauksaimniecību, tāpēc tā, līdz ar zināšanām, piemēram, par savvaļas augu izmantošanu pārtikā, – izzūd (Łuczaj et al. 2012). Mūsdienās lauksaimniecība negatīvi ietekmē ap 80 % apdraudēto putnu un ap 75 % apdraudēto zīdītāju sugu pasaules mērogā (Tilman et al. 2017). Šī ietekme izpaužas gan tieši – iznīcinot indivīdus, kā, piemēram, aparot lauku un iznīcinot ķīvīšu ligzdas vai nopļaujot pļavu, tā sapļaujot griezes (Norris 1947; Tyler et al. 1998), gan netieši – iznīcinot dabiskos biotopus (Koffijberg et al. 2016).

Lasīt rakstu

Parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2021: ietekmē ne tikai globālie faktori

Putnu populācijas visā Eiropā piedzīvo lielas pārmaiņas dažādu antropogēno vides faktoru dēļ (Eglington, Pearce-Higgins 2012; Jørgensen et al. 2016). Tādēļ arvien vairāk sugu kļūst apdraudētas un ir nepieciešami pasākumi to populāciju saglabāšanai (Powers, Jetz 2019). Dabas aizsardzība nav iespējama, ja trūkst zināšanu par savvaļas sugu populāciju stāvokli, jo bez tām nav iespējams novērtēt dažādu sugu apdraudējuma pakāpi un noteikt aizsardzības prioritātes. Līdz ar to ligzdojošo putnu uzskaites Eiropā veido pamatu, uz kura turpmāk var būvēt zināšanās balstītu sugu aizsardzību. Arī Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu programma ir daļa no šīs sistēmas, un tā ļauj mums ik gadu palūkoties uz putnu populāciju stāvokli mūsu valstī.

Lasīt rakstu

Kas gada putnam vārdā

Par 2022. gada putnu esam izvēlējušies svīri – daudziem pazīstamu pilsētu iemītnieci, ko gan reizēm jaucam ar bezdelīgu vai čurksti. Par svīri daudz vēsta tās vārds dažādās valodās.

Lasīt rakstu

Par gulbju ligzdošanu Latvijas teritorijā 18.–19. gadsimtā: avotu analīze un interpretācija

Latvijas ornitoloģiskā bibliogrāfija – publicētie darbi par savvaļas putniem mūsdienu Latvijas teritorijā – ietver ap 10 000 dažādu avotu, no īsām piezīmēm plašsaziņas līdzekļos līdz zinātniskām monogrāfijām, kas publicētas 244 gadu laikā kopš Johana Fišera monumentālā darba par Vidzemes dabu (1778), kurš tiek uzskatīts par pirmo avotu mūsu faunistikā.

Lasīt rakstu

Vērojot un zīmējot putnus Kanāriju salās

21. februārī, sapakojis savus zīmēšanas piederumus, kā arī Kanāriju salu tauriņu, augu un putnu noteicēju, kopā ar tēti uzsāku savu nedēļu garo ceļojumu uz vienu no astoņām Kanāriju salām – Fuerteventuru. Esam iecerējuši dzīvot mūsu VW busiņā, vērot putnus un zīmēt, cik vien iespējams! Priekšā garš ceļš ar kuģi, tāpēc sāku jau domās veidot sarakstu ar tā sauktajām “mērķsugām”. Kopā sanāk aptuveni septiņas. Daudzas citas Kanāriju salu “mērķsugas” jau redzētas Tenerifē, un Fuerteventurā ceru iekļaut savā sarakstā dažādas tuksneša sugas.

Lasīt rakstu

Ziemojošo ūdensstrazdu monitorings

Ūdensstrazds ir samērā parasts ziemotājs Latvijā. Pie mums pārziemo galvenokārt putni no Norvēģijas un Zviedrijas. Lai novērtētu ziemojošo ūdensstrazdu skaita pārmaiņas, 2017.–2018. gada ziemā tika sāktas uzskaites.

Lasīt rakstu

Ziemojošo ūdensputnu uzskaite 2023

Ziemojošo ūdensputnu uzskaite Eiropā notiek jau kopš 1967. gada janvāra. To organizē starptautiskā organizācija Wetlands International. Dati par katrā valstī saskaitīto ūdensputnu populāciju lieluma vērtējumiem un skaita pārmaiņu tendencēm atrodami tīmekļa vietnē https://iwc.wetlands.org/.

Lasīt rakstu

Latvijas ziemojošo putnu atlants. Katram zvirbulim ir nozīme!

Ziema klāt, gājputni lielākoties jau prom. Varētu domāt, ka putnu vērotāji, kas visu sezonu vākuši informāciju par ligzdojošajiem putniem, nu novilks zābakus un tīksmi izstiepsies mājās pie kamīna, lai pārlaistu kluso sezonu. – Lika pagaidīt!
Īstam putnu pētniekam miera nav arī ziemā. Jāreģistrē putni, kas Latvijā ziemo.

Lasīt rakstu

Latvijas putnu nosaukumi

Saraksts veidots kā oficiālais savvaļā Latvijas teritorijā sastopamo putnu sugu (un dažos gadījumos arī pasugu) nosaukumu saraksts lietošanai Latvijas Ornitoloģijas biedrības izdevumos un projektos. Oficiālajā sarakstā nav iekļauti putnu sugu nosaukumu sinonīmi, lai neradītu sajukumu ieteicamo oficiālo nosaukumu lietošanā. Daži sinonīmi un nosaukumu atšķirības starp avotiem paskaidroti kā zemsvītras piezīmes. Kopumā sarakstā iekļauti nosaukumi 371 Latvijā savvaļā dabiski sastopamajai putnu sugai un 16 pasugām (sarakstā atzīmētas ar “P”).

Lasīt rakstu

Kā klājas tiem, kas barības ķēdes augšgalā? Atbildes, ko sniedz plēsīgo putnu monitorings

Arī šogad atskatu uz 2021. gada plēsīgo putnu fona monitoringa sezonu, kā ierasts, vēlamies sākt ar lielu paldies visiem, kas 2021. gadā veikuši plēsīgo putnu monitoringa uzskaites. Tie ir: Agnese Balandiņa, Andrejs Jesko, Andris Avotiņš, Agnese Priede, Andris Dekants, Aivars Petriņš, Edgars Lediņš, Guna Roze, Ģirts Baranovskis, Imants Jakovļevs, Ilze Zvēra, Ieva Vavilova, Jānis Jansons, Jānis Reihmanis, Linda Liepiņa, Maija Rozenfelde, Miks Stūrītis, Sintija Martinsone, Tatjana Ignatoviča, Uldis Ļoļāns, Valdis Lukjanovs, Valdis Zariņš, Vitālijs Ignatjevs un Žanis Jesko. Tā kā šī monitoringa programma balstās uz brīvprātīgu uzskaišu veicēju darbu, varam droši apgalvot, ka programmu var īstenot, pateicoties tieši viņiem.

Lasīt rakstu
Skip to content