Latvijas ziemojošo putnu atlants. Katram zvirbulim ir nozīme!

Raksts publicēts Putni dabā 90 (2022/1), lpp. 2.–6.
Mazais dzenis ziemā. Foto: Iveta Pērkone

Dace Miezīte

Teksts

Andris Dekants

Tabulas, kartes un komentāri

atlants@lob.lv

Ziema klāt, gājputni lielākoties jau prom. Varētu domāt, ka putnu vērotāji, kas visu sezonu vākuši informāciju par ligzdojošajiem putniem, nu novilks zābakus un tīksmi izstiepsies mājās pie kamīna, lai pārlaistu kluso sezonu. – Lika pagaidīt! Īstam putnu pētniekam miera nav arī ziemā. Jāreģistrē putni, kas Latvijā ziemo.

Novērojumu vākšana Latvijas ziemojošo putnu atlantam sākta 2019. gada decembrī, bet ar 2020. gadu sākta datu vākšana trešajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam. Vasarā putni ligzdo, ziemā – cenšas izdzīvot. Dažiem sanāk, citiem – ne. Vārdu sakot, nepietiek ar vasaras datiem vien, lai varētu droši spriest par to, kā Latvijā klājas tai vai citai putnu sugai. Vajag zināt arī to, kas, kur un cik daudz Latvijā sastopams ziemā.

Ķivuļi ziemā. Foto: Zane Gradinārova

Dati ligzdojošo putnu atlantiem tiek vākti piecas sezonas pēc kārtas, ik pēc 20 gadiem. Ligzdojošie putni Latvijā ir kartēti 1980.–1984., 2000.–2004. un tagad – 2020.–2024. gadā (kā arī divu Eiropas ligzdojošo putnu atlantu laikā). Taču ziemojošo putnu atlants šādā apjomā top pirmo reizi. Informācijas ievākšanai par Latvijas ligzdojošajiem putniem vairāk vai mazāk ir finansējums, turpretim ziemojošo putnu izplatības kartēšana lielākoties balstās uz putnu vērotāju entuziasmu, ieinteresētību un lielo atbildības izjūtu par putniem. Viens no šiem cilvēkiem ir Andris Dekants – pašreizējo Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlantu koordinators. Viņš koordinē un uzlabo novērojumu vākšanu, apkopo datus, brauc ekspedīcijās, apmāca un motivē jaunos putnu vērotājus un dara vēl simts citu darbu. 

Andrim ir mērķis veikt pilnīgu Latvijas putnu “inventarizāciju”, izmantojot visas mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, piemēram, analizējot arī putnu balsu ierakstus un fotogrāfijas. Pirms trim gadiem, uzsākot projektu, Andra entuziasms bija neizmērojams – ne tikai vasarā, bet arī ziemā.

Kvadrātos konstatēto sugu skaits pirmajās trīs Latvijas ziemojošo putnu atlanta ziemās (2019/2020–2021/2022). (Spied uz attēla, lai to palielinātu)
Jautāts par pašreizējām izjūtām, Andris, nedaudz samulsis, atbild, ka realitāte ir pieveikusi arī viņu. Ziemā viņam neiet gluži tā, kā gribētos. “Ziemā putnus nav iespējams uzskaitīt tā, kā ierasts gada gaišajā laikā,” saka Andris. “Es nevaru aizbraukt vairāku dienu ekspedīcijā, kur dažas stundas skaitu putnus, bet daudzās tumsas stundas pārlaižu mašīnā vai starp kokiem iekārtā guļamtīklā. Tumsa un aukstums dara savu. Turklāt arī piesnigušos mežos ar vieglo mašīnu tik viegli nepabraukt un jābūt prātīgam, lai putnošana neizvēršas par putnotāja glābšanas operāciju.” Taču, apkopojot putnu novērojumus, kas iesniegti LOB, Andris atplaukst. Patīkams pārsteigums! Lūk, karte, kurā atzīmēts Latvijā ziemā konstatēto sugu skaits. 2020. gada februārī vēl pustukšā karte šogad, kad beigusies trešā sezona, ir tapusi krāsaina! Kaut nedaudz datu ziņoti jau par 2393 no teju 2800 5×5 km kvadrātiem, kuros sadalīta Latvijas teritorija. “Es ziemā esmu sēdējis Rīgā, koordinējis darbu attālināti, bet citi tikmēr aktīvi ievākuši datus!” priecājas Andris.

1. TABULA. Kvadrātu apsekotība pēc pirmajām trim ziemām.

Lielāko daļu datu ir iesūtījuši putnu pazinēji, kuriem putnošana ir neatņemama dzīves daļa, taču atlantam izmantots tiek jebkurš ziņojums, kas ziemas laikā reģistrēts dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv. Šobrīd par ziemojošajiem putniem ir ziņojuši 880 Latvijas iedzīvotāji. Īpašu atzinību pelnījuši Gaidis Grandāns, kas iesniedzis 8 % no visiem novērojumiem, Andris Klepers un Sandis Laime (pa 5 %), kā arī Ieva Mārdega un Normunds Kukārs (pa 4 %). Bet visčaklākais putnu ziņotājs ziemojošo putnu atlantam ir Aigars Kalvāns. Viņš viens pats ir iesniedzis 17 % no visiem novērojumiem! Mazliet matemātikas: ja atlantu šobrīd veido 33 273 novērojumi, cik no tiem ir iesūtījis Aigars? Jā, ļoti daudz! Kā?!

Aigars ir profesionāls putnu eksperts. Visu vasaru ar putniem, pavasara un rudens migrāciju laikā – ar putniem… “Jā, man gribas visu gadu ar putniem piepildīt,” saka Aigars. “Ziemā manā darbā ir klusā sezona – prieks, ka arī tad tomēr varu paveikt ko putniem nozīmīgu.”

Aigara ikdiena ir saistīta ar braucieniem pa Latviju, apmeklējot dažādus dabas objektus, un tad jau pie reizes, esot vērīgam, var papildināt arī ziemojošo putnu datus. Jā, ziemā ceļš daudz rūpīgāk jāplāno. Bet putni ir tā vērts! “Kad esmu kādā no tukšajiem kvadrātiem, mans mērķis ir konstatēt vismaz sešas putnu sugas. Kāpēc tieši sešas? Tāpēc, ka tas paceļ kvadrātu statistiku “nākamajā līmenī” un kartē kvadrātam nomainās krāsa. Ziemā šīs sešas sugas mēdz būt diezgan liels izaicinājums!”

Ziemojošo putnu atlanta specifika ir, ka jebkura, pat visparastākā suga ir svarīga. Noderēs ziņojums par vārnu, lauku zvirbuli, sīli, lielo zīlīti… Vēl pāris sugas, un minimums būs rokā!

Ko Aigars iesaka citiem putnotājiem ziemā?

■ Apvieno ikvienu izbraucienu ar putnu vērošanu! Ja grasies braukt ciemos pie radiem, ieplāno arī putnus apciemot! Pirms tam paskaties laika prognozi, lai brauciens iznāktu piemērotā laikā.

■ Braucot darbos uz citu pilsētu, pirms tam atver karti portālā Dabasdati.lv –https://dabasdati.lv/lv/putnuatlants/statistikawinter/ – un paskaties, kur pa ceļam ir kāds tukšs vai maz apsekots kvadrāts, un ieplāno tur putnošanas pieturu!
■ Meklējot ceļu, izpēti arī to, kur pa ceļam ir kāda neaizsalstoša upe, lauks, mežs… un ieplāno kaut vai pusstundu putnošanai uz dažādu biotopu robežas.
■ Izmanto dienas gaišāko daļu pastaigai un putnu vērošanai – dzert tēju un ēst omes plātsmaizi varēsi arī pa tumsiņu.
■ Braucot cauri mežam, piestāj, paklausies. Ziemā putni bieži uzturas bariņos, kuros apvienojas daudz sugu. Izpēti šādus bariņus rūpīgi! Stērstes, ķeģi, ķivuļi, dadzīši, zīlītes – kas tikai tur nav! Ja tāds bariņš pielido tuvāk, vari ierakstīt saucienus un ziņot par tiem.
■ Ziemā nav vērts mēģināt putnus sasaukt un provocēt. Turklāt tas arī nav godīgi, jo liek putnam tērēt izdzīvošanai nepieciešamo enerģiju, lai ar tevi bārtos.
■ Ja brauc cauri ciemam vai gar viensētu, meklē putnu barotavas, īpaši ja zini, ka esi “baltajā kvadrātā”. Sētā, protams, bez atļaujas iet nevajadzētu, taču, ar binokli vērojot māju, var “izprovocēt saimnieku” uz parunāšanos, un, kas zina, viņš pastāstīs par sīli, kas nāk uz barotavu, un tu varēsi to reģistrēt.

Uzsākot jauno sezonu, mazliet arī Andra apkopotās statistikas:

* Dabasdati.lv kopš 2019. gada decembra ir reģistrēti 79 275 ziemojošo putnu novērojumi.
* No šiem novērojumiem atlantā šobrīd iekļauti 33 273 novērojumi. (Atlanta pamatdatus veido katras ziemojošās sugas pirmais novērojums katrā kvadrātā.)
* Vidēji vienā 5×5 km kvadrātā šobrīd konstatētas 14 ziemojošas putnu sugas. Šobrīd divos ar putniem bagātākajos kvadrātos konstatētas 86 un 88 dažādas ziemojošās putnu sugas! Abi kvadrāti atrodas Rīgā – tie ir Daugavas abi moli un Dārziņi ar Dārziņu atteku.
* Ziemojošie putni reģistrēti un dati apkopoti 2393 5×5 km kvadrātos.
* 394 kvadrātos nav reģistrēts neviens ziemojošs putns. Lielākie “iztrūkumi” ir Ventspils, Dienvidkurzemes, Balvu, Madonas, Krāslavas un Augšdaugavas novados.
* Jūras piekraste ir ļoti labi apsekota galvenokārt tāpēc, ka tur tiek veikta ziemojošo ūdensputnu uzskaite.
* Šobrīd 48 sugas konstatētas vismaz 200 kvadrātos. Biežāk konstatētās putnu sugas ziemā ir lielā zīlīte, krauklis, vārna, žagata un dižraibais dzenis. Starp citu, lauku zvirbulis ir tikai 16., bet mājas zvirbulis – 29. vietā!

Acīmredzams – dati, kas iesūtīti ziemojošo putnu atlantam, ir bagātīgi. Un tomēr – nepilnīgi.
394 kvadrāti Latvijas kartē joprojām ir balti. Tie ir 14 % Latvijas teritorijas. Un vēl 13 % ir tādi kvadrāti, kuros konstatētas tikai 1–5 putnu sugas.

Putnotāj! Lūk, tavs galvenais darbības lauks šajā un nākamajā ziemā!

Līdzšinējos datus pilnīgi brīvprātīgi un nesavtīgi ir savākuši īsteni putnu mīļotāji. Viņi iedvesmo! Ja tu šo lasi, es ticu, ka arī tu esi pieskaitāms putnu mīļotājiem. Nāc palīgā!
Saņemies, tu, kas Liepnā, Žīguros, Tilžā! Madonieti – izmet līkumu līdz Liedeskrogam vai Olgas purvam! Ventspilniek, aizbrauc ziemīgā pastaigā gar Krēziņģi vai Vārzavu! Sieksātieti – izliec putnu barotavu! Sūti ziņas par putniem, ko pazīsti. Sūti bildes. Sūti balsu ierakstus. Datu nevar būt par daudz.

Kas jāzina, lai nosūtītu datus atlantam?

Ziema ir laiks no 1. decembra līdz 28. februārim.

  • Izmanto to ziņošanas veidu, kas šķiet ērtākais. Esi portāla Dabasdati.lv lietotājs? Ziņo portāla atlanta sadaļā. Vēlies ziņot no “notikuma vietas”? Lejuplādē lietotni Dabas dati un izmanto to. Patīk papīrs un pildspalva? Raksti vēstuli LOB uz Skolas ielu 3! E-pasts tīkamāks? Raksti atlants@lob.lv.
  • Ziņo precīzu novērojuma adresi vai koordinātas. Tas ir svarīgi.
  • Novērojumi tiek apkopoti 5×5 km kvadrātos. Ziņojot par putniem, ir svarīgi zināt, kurā kvadrātā esi (visērtāk izmanot mobilo lietotni Dabas dati). Būtiski ir arī apstaigāt visus kvadrātā esošos biotopus, reģistrējot tur konstatētās sugas. Visvairāk sugu tiks konstatēts, ja kvadrāts ziemas laikā tiks apsekots trīs reizes – decembrī, janvārī un februārī.
  • Visvērtīgāko ieguldījumu sniedz tā dēvētie pilnie saraksti – novērojumi, kam norādīts precīzs sākuma un beigu laiks un atzīmētas visas konstatētās putnu sugas (vēlams, arī to skaits). Praktiski tas varētu izpausties arī tā, ka putnotājs sēž siltā virtuvē, dzer tēju un noteiktu laiku rūpīgi pieraksta visus putnus aiz loga barotavā. Patīkami? Kāpēc ne!

2. TABULA. Biežāk sastopamās ziemojošo putnu sugas Latvijā.

Nr.SugaKvadrātu skaits
1.Lielā zīlīte1604
2.Krauklis1508
3.Pelēkā vārna1379
4.Žagata1321
5.Dižraibais dzenis1318
6.Dzilnītis1135
7.Zilzīlīte1099
8.Sīlis1005
9.Purva zīlīte917
10.Svilpis912
11.Cekulzīlīte829
12.Pelēkā zīlīte796
13.Lauku zvirbulis786
14.Peļu klijāns770
15.Mizložņa761
16.Zeltgalvītis751
17.Dzeltenā stērste683
18.Mājas balodis623
19.Meža pīle598
20.Pelēkais strazds563
21.Lielā čakste526
22.Ziemeļu gulbis489
23.Garastīte484
24.Ķivulis484
25.Kovārnis479
26.Melnā dzilna478
27.Zaļžubīte454
28.Mājas zvirbulis446
29.Jūras ērglis438
30.Paugurknābja gulbis392
31.Vidējais dzenis376
32.Gaigala368
33.Lielā gaura362
34.Meža zīlīte354
35.Melnais mežastrazds323
36.Pelēkā dzilna255
37.Zvirbuļvanags252
38.Sudrabkaija250
39.Laukirbe227
40.Mājas strazds226
41.Zivju gārnis226
42.Lauku cīrulis210
43.Zīdaste209
44.Meža pūce207
45.Žubīte207
46.Dižknābis202
47.Vistu vanags201
48.Parastais ķeģis200

Ejiet dabā, baudiet, fotografējiet, vērojiet, klausieties. Lai dzīvo putni Latvijā!

Laukirbes sniegā. Foto: Edgars Trops
Laukirbes sniegā. Foto: Edgars Trops

Summary

Latvian Wintering Bird Atlas. Every sparrow matters! /Dace Miezīte, Andris Dekants/

This will be the fourth of the five winters when data are collected for the First Latvian Wintering Bird Atlas (2019/2020–2023/2024). Each winter, data on bird observations are collected from 1 December until 28 (29) February. Most of the fieldwork is carried out by volunteers who submit their records on the nature observations portal Dabasdati.lv. During the first three seasons, 79,275 records were submitted in total, recording wintering species in 2393 squares. Still, there are 394 squares with no data yet, and the authors urge birders to submit both full lists of observations and every accidental sighting of wintering birds.

DACE MIEZĪTE

ANDRIS DEKANTS

atlants@lob.lv

Skip to content