Pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma 2025. gada vasarā Latvijā atkal tika novērots dziedošs grīšļu ķauķis Acrocephalus paludicola – putnu Liepājas ezera Vītiņu pļavās 25. jūlijā atrada Edgars Smislovs un Atis Ļahs un pēc tam novēroja vēl citi putnu vērotāji, kamēr tas tur uzturējās vismaz līdz 29. jūlijam (dabasdati.lv; Celmiņš 2026). Vēl viens novērojums – arī laikā, kad šī suga Latvijā parasti netiek novērota – 14. jūnijā, kad grīšļu ķauķi Limbažu novada Lauteros noķēra Guntis Graubics (Celmiņš 2026). Tik retu putnu novērojumiem parasti ir nejaušības raksturs, taču šoreiz gribu dalīties ar informāciju, ka 2025. gada grīšļu ķauķu novērojumi ārpus zināmajām ligzdošanas vietām nav nejaušība.

Pērn atzīmējām 20 gadus kopš Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu programmas sākuma (Auniņš 2025), bet pēc aizvadītās ligzdošanas sezonas jau varam runāt par 20 gadu laika nogriezni, ko apraksta programmā iegūtie uzskaišu dati. Tas ir vērā ņemams laika periods, kurā vērtēt notiekošās pārmaiņas, un pārmaiņu vērtējuma klasifikācija tajā ir daudz mazāk atkarīga no ikgadējām skaita svārstībām. Tas, protams, nenozīmē, ka visām sugām būs skaidri klasificējamas tendences. Jo suga retāk pārstāvēta uzskaišu maršrutos vai lielāka reģistrēto pāru skaita izkliede starp gadiem, jo lielāka nenoteiktība (indeksu kļūdas intervāli). To vislabāk redzam populāciju indeksu grafikos kā pelēkās zonas ap indeksu līnijām (2. attēls). Ja šie kļūdas intervāli ir plaši, tendences bieži nepakļaujas klasifikācijai. Tādējādi atkal atgriežamies pie aktīvo uzskaišu maršrutu skaita nozīmīguma – jo vairāk to būs, jo šaurākas būs “pelēkās zonas” un lielākam skaitam sugu mēs tendences varēsim klasificēt.

2025. gadā plēsīgo putnu fona monitoringa ietvaros apsekoti 35 parauglaukumi. Pēc uzskaišu sezonas, izmantojot gan TRIM, gan nepilnīgas konstatēšanas modeļus, iegūti populāciju pārmaiņu rādītāji 17 sugām. Kopš monitoringa sākuma 2014. gadā pieaugoša populācija ir konstatēta meža pūcei, mazajam ērglim, jūras ērglim, ausainajai pūcei un bikšainajam apogam, stabila – apodziņam un zvirbuļvanagam, bet dilstoša – ķīķim, niedru lijai, peļu klijānam, lauku piekūnam un bezdelīgu piekūnam. Pēdējos piecos gados negatīvas tendences konstatētas jūras ērglim, zvirbuļvanagam, bezdelīgu piekūnam, urālpūcei un bikšainajam apogam, bet pozitīvas – lauku piekūnam.

Šis ir kārtējais pārskats par naktsputnu monitoringu lauksaimniecības zemēs Latvijā. Kopš pirmā pārskata 1997. gadā pārskati ir publicēti regulāri (pilnu pārskatu bibliogrāfiju sk. Keišs 2025b).

Mājas strazds Sturnus vulgaris 2025. gadā bija izvēlēts par gada putnu Latvijā, tādēļ arī tā popularizēšanai tika pievērsta lielāka uzmanība. Pavasarī notika septiņi sarīkojumi, kuros es popularizēju gada putnu – mājas strazdu un notika arī strazdu būru gatavošana.

Putni to augstās ekoloģiskās specializācijas, jutīguma pret izmaiņām dzīvotnēs, kā arī plašās izplatības dēļ ir uzskatāmi par vienu no visuzticamākajiem bioloģiskās daudzveidības un vides kvalitātes indikatoriem (Gregory et al.2003), tādēļ ir nepieciešamas augstvērtīgas zināšanas par to populāciju stāvokli. Ņemot vērā šā brīža tehnoloģiju attīstību un to diezgan vieglo pieejamību, konvencionālās monitoringa metodes var tikt apvienotas ar jaunu pieeju – pasīvi akustisko monitoringu jeb saīsinājumā PAM.