Pārskats par naktsputnu monitoringu Latvijas lauku ainavā 2021. gadā

Dabas daudzveidību lauku ainavā gadsimtiem ilgi uzturēja ekstensīva lauksaimniecība (Bignal, McCracken 2000), taču mūsdienās cilvēki Eiropā ir pārāk pārtikuši un slinki, lai nodarbotos ar šādu lauksaimniecību, tāpēc tā, līdz ar zināšanām, piemēram, par savvaļas augu izmantošanu pārtikā, – izzūd (Łuczaj et al. 2012). Mūsdienās lauksaimniecība negatīvi ietekmē ap 80 % apdraudēto putnu un ap 75 % apdraudēto zīdītāju sugu pasaules mērogā (Tilman et al. 2017). Šī ietekme izpaužas gan tieši – iznīcinot indivīdus, kā, piemēram, aparot lauku un iznīcinot ķīvīšu ligzdas vai nopļaujot pļavu, tā sapļaujot griezes (Norris 1947; Tyler et al. 1998), gan netieši – iznīcinot dabiskos biotopus (Koffijberg et al. 2016).

Lasīt rakstu

Parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2021: ietekmē ne tikai globālie faktori

Putnu populācijas visā Eiropā piedzīvo lielas pārmaiņas dažādu antropogēno vides faktoru dēļ (Eglington, Pearce-Higgins 2012; Jørgensen et al. 2016). Tādēļ arvien vairāk sugu kļūst apdraudētas un ir nepieciešami pasākumi to populāciju saglabāšanai (Powers, Jetz 2019). Dabas aizsardzība nav iespējama, ja trūkst zināšanu par savvaļas sugu populāciju stāvokli, jo bez tām nav iespējams novērtēt dažādu sugu apdraudējuma pakāpi un noteikt aizsardzības prioritātes. Līdz ar to ligzdojošo putnu uzskaites Eiropā veido pamatu, uz kura turpmāk var būvēt zināšanās balstītu sugu aizsardzību. Arī Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu programma ir daļa no šīs sistēmas, un tā ļauj mums ik gadu palūkoties uz putnu populāciju stāvokli mūsu valstī.

Lasīt rakstu

Ziemojošo ūdensstrazdu monitorings

Ūdensstrazds ir samērā parasts ziemotājs Latvijā. Pie mums pārziemo galvenokārt putni no Norvēģijas un Zviedrijas. Lai novērtētu ziemojošo ūdensstrazdu skaita pārmaiņas, 2017.–2018. gada ziemā tika sāktas uzskaites.

Lasīt rakstu

Ziemojošo ūdensputnu uzskaite 2023

Ziemojošo ūdensputnu uzskaite Eiropā notiek jau kopš 1967. gada janvāra. To organizē starptautiskā organizācija Wetlands International. Dati par katrā valstī saskaitīto ūdensputnu populāciju lieluma vērtējumiem un skaita pārmaiņu tendencēm atrodami tīmekļa vietnē https://iwc.wetlands.org/.

Lasīt rakstu

Latvijas ziemojošo putnu atlants. Katram zvirbulim ir nozīme!

Ziema klāt, gājputni lielākoties jau prom. Varētu domāt, ka putnu vērotāji, kas visu sezonu vākuši informāciju par ligzdojošajiem putniem, nu novilks zābakus un tīksmi izstiepsies mājās pie kamīna, lai pārlaistu kluso sezonu. – Lika pagaidīt!
Īstam putnu pētniekam miera nav arī ziemā. Jāreģistrē putni, kas Latvijā ziemo.

Lasīt rakstu

Kā klājas tiem, kas barības ķēdes augšgalā? Atbildes, ko sniedz plēsīgo putnu monitorings

Arī šogad atskatu uz 2021. gada plēsīgo putnu fona monitoringa sezonu, kā ierasts, vēlamies sākt ar lielu paldies visiem, kas 2021. gadā veikuši plēsīgo putnu monitoringa uzskaites. Tie ir: Agnese Balandiņa, Andrejs Jesko, Andris Avotiņš, Agnese Priede, Andris Dekants, Aivars Petriņš, Edgars Lediņš, Guna Roze, Ģirts Baranovskis, Imants Jakovļevs, Ilze Zvēra, Ieva Vavilova, Jānis Jansons, Jānis Reihmanis, Linda Liepiņa, Maija Rozenfelde, Miks Stūrītis, Sintija Martinsone, Tatjana Ignatoviča, Uldis Ļoļāns, Valdis Lukjanovs, Valdis Zariņš, Vitālijs Ignatjevs un Žanis Jesko. Tā kā šī monitoringa programma balstās uz brīvprātīgu uzskaišu veicēju darbu, varam droši apgalvot, ka programmu var īstenot, pateicoties tieši viņiem.

Lasīt rakstu
Melnais stārķis arī ir viena no plēsīgo putnu fona monitoringa mērķa sugām. Foto: Andrejs Jesko

Plēsīgo putnu monitorings 2020. gadā

Kā ierasts, atskatu uz iepriekšējā gada monitoringu vēlamies sākt sakot lielu “Paldies!” visiem, kas piedalījās uzskaitēs. 2020. gadā plēsīgo putnu monitorings veikts 21 parauglaukumā un uzskaitēs piedalījās 21 cilvēks: Agnese Balandiņa, Andrejs Jesko, Andris Avotiņš, Aija Alksne, Agate Baumane, Anhelita Kamenska, Edgars Lediņš, Guna Roze, Ģirts Baranovskis, Ieva Pommere, Imants Jakovļevs, Jānis Jansons, Jānis Reihmanis, Laura Krišāne, Maija Rozenfelde, Miks Stūrītis, Sintija Martinsone, Uldis Ļoļāns, Valdis Lukjanovs, Valdis Zariņš, Vitālijs Ignatjevs.

Lasīt rakstu
Foto: Agris Krusts / calidris.lv

Ziemojošo ūdensputnu uzskaite 2020

Ziemojošo ūdensputnu uzskaites ir starptautisks sabiedriskā monitoringa projekts, ko koordinē organizācija Wetlands International un kopš 2016. gada kā Latvijas bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas sastāvdaļu finansē Dabas aizsardzības pārvalde. 2020. gada janvārī Latvijā uzskaites notika 54. reizi.

Lasīt rakstu
Foto: Aleksejs Kuročkins

Kā saskaitīt vairāk ziemojošo ūdensputnu?

Starptautiskās ziemojošo ūdensputnu uzskaites (turpmāk – ziemotāju uzskaite) pie mums notiek samērā tradicionāli – noteiktajās brīvdienās apmeklējot neaizsalstošas ūdenstilpes, kur koncentrējas ūdensputni un citi ar ūdeņiem saistīti putni (turpmāk abas grupas – ūdensputni) un veicot to vizuālo uzskaiti. Vēsturiski janvāra otrajās brīvdienās lielākā daļa mūsu ezeru, dīķu un daļēji arī upju bija zem ledus, kas stipri ierobežoja iespējamās ūdensputnu uzturēšanās vietas. Savukārt pēdējā desmitgadē situācija ir mainījusies, jo faktiski ziemas aukstuma pirmajam vilnim, kad daudzi iekšējie ūdeņi pārklājas ar ledus kārtu, ir notikusi laika nobīde. Piemēram,90. gados lielākā daļa iekšzemes ūdenstilpju Rīgā un tās apkārtnē parasti aizsala decembra otrajā pusē, bet pēdējos gados stabila ledus kārta izveidojas jau pēc ziemotāju uzskaites datumiem, t.i., janvāra vidū vai otrajā pusē, vai vispār neveidojas.

Lasīt rakstu
Foto: Miguel Ángel Gómez-Serrano

Uz pludmali labāk bez suņa

Pēdējos gadu desmitos ir ievērojami pieaugusi rekreācijas intensitāte dabas teritorijās (Tablado, Jenni, 2015). Latvijā jūras piekraste ir ļoti populārs gan vietējo, gan ārvalstu tūristu galamērķis. Kopējais apmeklējumu skaits 2019. gadā piekrastē bija aptuveni astoņi miljoni. Kopš 2015. gada to skaits ir pieaudzis par vairāk nekā trīs miljoniem. Apmeklējumu augstākās intensitātes periods lielā mērā sakrīt ar piekrastes putnu ligzdošanas periodu (Klepers, 2020).

Lasīt rakstu

Zaļās vārnas Pierīgā 2019. gadā

Lai gan iepriekšējo reizi par to rakstījām “Putni dabā” lappusēs stipri sen (Grīnerte, 2012, Račinskis, 2012), LOB zaļo vārnu programma joprojām darbojas – 2019. gada vasara tai bija jau 22. pēc kārtas kopš Gada putna pasākumiem 1998. gadā. Šoreiz piedāvājam īsu atskatu uz aizvadīto Latvijas zaļo vārnu Coracias garrulus ligzdošanas sezonu.

Lasīt rakstu

Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs 2018. gadā

Šogad aprit 15 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, un tā ir nesusi daudzas pārmaiņas mūsu valsts dzīvē. Es ļoti labi atceros, kā pēc iestāšanās jau 2005. gada pavasarī Kurzemē tika aparti daudzi lauki, kas bija pamesti un sīkiem krūmeļiem aizauguši vēl 2003. un 2004. gada pavasarī, kad veicu pirmās uzskaites lauksaimniecības zemju putnu monitoringā. Iestāšanās ES tātad apturēja daudzu pamestu zemju aizaugšanu, taču tās nu nonāca atpakaļ apburtajā lokā – lauksaimniecības intensifikācijā, kas nav attaisnojama ne no kāda viedokļa, jo padara lauku ainavu par bioloģiskās daudzveidības tuksnesi. To var redzēt arī pētījumā par naktsputniem Latvijas lauku ainavā – īstermiņa trends (kopš 2013. gada) griezei ir “straujš samazinājums”, un tas ir skaidrs signāls, ka, nedarot neko, šī suga atgriezīsies arī Pasaules apdraudēto putnu sarakstā.

Lasīt rakstu

Piekrastē ligzdojošo putnu monitorings: pirmā gada rezultāti

Dabas aizsardzības pārvalde 2018. gadā sāka īstenot jaunu projektu – piekrastē ligzdojošo putnu monitorings. Tā mērķis ir iegūt datus par populācijas lieluma pārmaiņām sugām, par kurām netiek iegūti dati citos ligzdojošo putnu fona monitoringos. Šī informācija būs būtisks atbalsts lēmumu pieņemšanā dažādās dabas aizsardzības jomās un palīdzēs argumentēt piekrastes putnu aizsardzības pasākumus.

Lasīt rakstu

Kad migrēt: atšķirīgi migrācijas laiki tēviņiem un mātītēm

Sezonālā migrācija – fenomens, kas vieno vairāk nekā 90% mūsu platuma grādos mītošo putnu. Divi galveni migrācijas pētījumu jautājumi jau izsenis bijuši “kur?” un “kad?” migrē konkrētā suga, populācija vai īpatnis. Migrācijas laika izvēle vienmēr bijis jutīgs jautājums – atgriezies pavasarī par agru un riskē nokļūt salā un izjust barības trūkumu; atgriezies par vēlu un palaid garām iespēju aizņemt labākās ligzdošanas teritorijas un atrast labāko partneri.

Lasīt rakstu

Sudrabkaiju pētījumi Rumbulā (1992–1994)

1990. gadā iznāca žurnāla “Putni dabā” 3. laidiens, kurā publicēts apkopojums par vairāku Latvijas sadzīves atkritumu izgāztuvju sugām un skaitā daudzveidīgu putnu faunu (Smislovs, Kuročkins 1990). Toreiz bieži braucu ar vilcienu no Rīgas līdz Dārziņiem, un Rumbulas stacijā daudzi cilvēki no vilciena kāpa ārā un devās uz netālo izgāztuvi. Virs tās kalna vienmēr riņķoja palieli kaiju bari, tāpēc mēs kopā ar Floriānu Saviču izdomājām apmeklēt šo vietu, lai novērtētu ornitofaunas sastāvu un skaitu.

Lasīt rakstu

Parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2018: plukšķis izzūd, bet dzeltenā cielava atgriežas?

Latvijas ligzdojošo putnu uzskaite šogad tiks veikta jau 15. reizi. Laika periods kopš 2005. gada ir pietiekami garš, lai gūtu priekšstatu par lielākās daļas “parasto putnu” sugu pārmaiņu tendencēm. Uzskaites pirmajos gados lielākajai daļai sugu tika reģistrēts skaita pieaugums, bet pēdējos gados arvien palielinās sugu skaits, kam vērojama samazināšanās tendence. Sevišķi izteikts tas ir īstermiņa (pēdējo 5 gadu) tendencēm, kur tā ir nelabvēlīga lielākajai daļai sugu.

Lasīt rakstu

Plēsīgo putnu monitoringā iegūtas ziņas par 18 sugu populācijas pārmaiņu rādītājiem

Plēsīgie putni kopumā ir reti sastopamas sugas ar salīdzinoši augstu apdraudējuma statusu. Retā sastopamība, plašās ligzdošanas teritorijas un sugu atšķirīgā teritoriālā uzvedība tās padara par samērā grūti uzskaitāmām salīdzināmā veidā starp vietām, gadiem un uzskaites veicējiem, turklāt izmaksu efektīvi. Tomēr mums ir izdevies – Latvijas Ornitoloģijas biedrības brīvprātīgo īstenotajā plēsīgo putnu fona monitoringā ir iegūti populācijas pārmaiņu rādītāji 18 plēšputnu sugām.

Lasīt rakstu

Pļavu tilbīte – 2018. gada putns

Kad es augu, zālāji bija putniem, īpaši “garkājainiem un garknābjainiem” putniem, bagātāki. un arī zaļāki, jo tolaik tos regulāri apsaimniekoja – pļāva un ganīja, tādēļ tie nebija “kūlas brūngani” līdz maija beigām un ilgāk. Turklāt tos apsaimniekoja ne tāpēc, lai par to “eiropas naudu” dabūtu, bet tādēļ, ka zāle bija nepieciešama lopiem. Bērnībā, braukājot pa Latvijas laukiem, ganības ar lielākiem vai mazākiem brūnu govju ganāmpulkiem tajās bija ikdienišķs skats. Tātad ganību bija samērā daudz. Tiesa, ne visās no tām bija sastopami bridējputni, bet daudzās bija. Visbiežāk ķīvīte, nereti arī pļavu tilbīte un mērkaziņa, retāk – citi bridēji.

Lasīt rakstu

Piekrastē ligzdojošo putnu monitorings

Dabas aizsardzības pārvalde šogad sāk īstenot jaunu projektu – piekrastē ligzdojošo putnu monitoringu. Šā monitoringa mērķis ir iegūt datus par populācijas lieluma pārmaiņām tām sugām, par kurām netiek iegūti dati citos ligzdojošo putnu fona monitoringos. Iegūtā informācija būs būtisks atbalsts lēmumu pieņemšanā dažādās dabas aizsardzības jomās. Tā palīdzēs argumentēti pamatot piekrastes putnu aizsardzības pasākumus. Turklāt iegūtie dati būs noderīgi, lai sagatavotu ziņojumus Eiropas Komisijai saskaņā ar t.s. Putnu direktīvu (ESOV 2010).

Lasīt rakstu

Migrējošo putnu monitorings Papē 2017. gadā

Migrējošo dzīvnieku aizsardzībā, iespējams, visspilgtāk izpaužas pretruna starp cilvēku un dabas nospraustajām robežām – politiskās robežas ir daudz šaurākas, un veiksmīgai migrējošu sugu aizsardzībai ir nepieciešama daudzu valstu līdzdalība.

Lasīt rakstu
Skip to content