Putni dabā 95 (2025/1)

Foto: Laura Jukāme-Ķerus

Mēs esam paaugušies

Kad mēs ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību tikāmies pirmoreiz, man bija desmit gadu, bet LOB vēl tikai deviņi. Es biju ticis pie sava pirmā binokļa, LOB bija tikko kļuvusi par BirdLife International partnera kandidātu. Pirmais žurnāla “Putni dabā” numurs, kas nonāca manās rokās, bija ceturtais – ar ūdensstrazdu uz vāka un Māra Strazda, Jāņa Priednieka un Gundara Vāveriņa rakstu “Latvijas putnu skaits” – pirmo publikāciju, kurā novērtēti visu Latvijā regulāri ligzdojošo un ziemojošo putnu populāciju lielumi. Kopš tā laika mēs esam paaugušies.

Lasīt rakstu

Mājas strazds – gada putns 2025

Mājas strazds Sturnus vulgaris ir viens no zināmākajiem putniem Latvijā (1. attēls). Tā ir parasta putnu suga Eiropā, ligzdo līdz pat Baikāla ezeram Sibīrijā, izplatības dienvidu robeža iet caur Mongoliju, Indijas ziemeļrietumiem, Afganistānu, Pakistānu, Irānu, Irāku un Turciju (2. attēls). Mājas strazds ir introducēts Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā un tur vismaz vietām uzskatāms par invazīvu sugu, kas konkurē ar vietējām dobumperētāju putnu sugām

Lasīt rakstu

Ar mugursomu pa mežiem un purviem

Jānis Priednieks (dz. 12.02.1956.) ar putniem nodarbojas 56 gadus (kopš 1969. gada). 1979. gadā absolvējis LVU Bioloģijas fakultāti ar diplomdarbu par putnu nakts migrācijām. 1987. gadā Maskavā aizstāvējis disertāciju par putnu teritoriālās izplatības un skaita noteikšanu, sastādot savvaļas dzīvnieku kadastru un veicot vides monitoringu. 1979.–1992. gadā (ar pārtraukumu mācību laikā aspirantūrā) strādājis LVU Zooloģijas muzejā. No 1993. gada strādājis Bioloģijas fakultātē (1994. gadā ievēlēts par docentu, 1998. gadā – par asociēto profesoru, 2000.– 2017. gadā bijis Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs). Vadījis daudzus studentu diplomdarbus, bakalaura un maģistra darbus (no 1983. gada), kā arī sešus promocijas darbus. Publicējis 55 zinātniskus rakstus un konferenču tēzes (no 1985. gada), piedalījies daudzās ornitologu konferencēs Latvijā un ārzemēs. Viens no pirmā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta (1980–1984) iniciatoriem un koordinatoriem. 1992.–2012. gadā bijis Latvijas oficiālais delegāts Eiropas putnu uzskaišu padomē. LOB prezidents 2012.–2020. gadā, ilgus gadus darbojas LOB padomē. 2023. gadā ievēlēts par LOB goda biedru.

Lasīt rakstu
Foto: Ilze Priedniece

Mežu elementi: ieteikumi dabai tuvākai meža apsaimniekošanai

Ja Tu lasi šo rakstu, Tu droši vien esi LOB biedrs. Ja Tu esi LOB biedrs, Tev rūp putni. Un, ja gadījumā Tev pieder mežs, Tu droši vien gribētu zināt, kā saimniekot šajā mežā tā, lai tas nodarītu putniem pēc iespējas mazāk ļaunuma. Lai palīdzētu meža apsaimniekotājiem, kas gribētu saimniekot ar dabai tuvākām metodēm, esam sagatavojuši video sēriju “Mežu elementi”, kas atrodama LOB YouTube kontā, kur dažādi speciālisti izskaidro dažādu mežu elementu nozīmi. Aicinu noskatīties šos video, bet tiem, kam nav laika vai iespēju skatīties video internetā, piedāvāju īsus rakstiskus ieteikumus saudzīgākai meža apsaimniekošanai.

Lasīt rakstu
Baltacis Aythya nyroca (tēviņš) Bažciema karjerā 27.04.2024. (Foto: Edgars Smislovs)

Reto putnu sugu novērojumi Latvijā 2024. gadā

Šajā apskatā iekļautas tās putnu sugas, kurām Latvijā reģistrēti mazāk par 25 novērojumiem (novērojumu skaits pēc www.putni.lv uzskaitījuma). Apskatā lietota Starptautiskā Ornitoloģiskā kongresa sistemātika (Gill et al. 2024)¹, un tas izveidots, apkopojot informāciju no interneta vietnēm www.putni.lv (uztur Agris Celmiņš), www.dabasdati.lv (uztur Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība), www.facebook.com/birdinglatvia (uztur Edgars Smislovs) un www.trektellen.org platformas (Gerard Troost).

Lasīt rakstu
Sarakstam ar sugām, kuru populācijas kopš 2005. gada samazinās, pievienojies pelēkais strazds Turdus pilaris. (Foto: Ainārs Auniņš)

Latvijas ligzdojošo putnu uzskaites: parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2024

Šogad kopš uzskaišu programmas sākuma aprit 20 gadu. Tā tika pieteikta 2005. gada pavasarī, aicinot putnu vērotājus iesaistīties standartizētās uzskaitēs (Auniņš 2005). Kopš tā laika jau 20 putnu ligzdošanas sezonas esam skaitījuši putnus pastāvīgos maršrutos. Tas ļāvis mums vairs ne subjektīvi, bet kvantitatīvi vērtēt pārmaiņas lielākās daļas Latvijā ligzdojošo putnu populācijās. Mūsu zināšanas par šīm pārmaiņām vairs nebalstās subjektīvos apgalvojumos vai mēģinājumos savu individuālo pieredzi vai lokālus fenomenus ekstrapolēt uz visu valsti. It kā būtu iemesls jubileju svinēt, bet, redzot aktīvo uzskaišu maršrutu skaita samazinājumu pēdējos gados un atgriešanos stāvoklī, kurā bijām pirms deviņiem gadiem, svarīgāk liekas darīt visu iespējamo, lai aktīvo maršrutu skaits ne tikai atgrieztos 2021. un 2022. gada līmenī, bet palielinātos. Ligzdojošu putnu uzskaišu programmas eksistence ir pilnīgi atkarīga no tās dalībniekiem, tāpēc tikai uzskaišu veicēju aktivitāte rādīs, vai programma varēs pastāvēt arī turpmāk. Tomēr, lai kāda arī nebūtu nākotne, šobrīd mums pieejami dati par 20 ligzdošanas sezonām, kuras aptver 19 gadu laika periodu. Tādēļ ir vērts palūkoties, ko tie stāsta par putnu populācijām šajā laikā.

Lasīt rakstu
Zvirbuļvanags Accipiter nisus. (Foto: Andrejs Jesko)

Plēsīgo putnu fona monitoringa rezultāti pēc 2024. gada uzskaišu sezonas

2024. gadā plēsīgo putnu monitoringa ietvaros apsekoti 35 parauglaukumi. Pēc uzskaišu sezonas, izmantojot gan TRIM, gan nepilnīgas konstatēšanas modeļus, iegūti populāciju pārmaiņu rādītāji 17 sugām. Kopš monitoringa sākuma 2014. gadā pieaugoša populācija ir konstatēta meža pūcei Strix aluco, mazajam ērglim Clanga pomarina, jūras ērglim Haliaeetus albicilla un bikšainajam apogam Aegolius funereus, stabila – apodziņam Glaucidium passerinum, ausainajai pūcei Asio otus, urālpūcei Strix uralensis, bet dilstoša – ķīķim Pernis apivorus, niedru lijai Circus aeruginosus, peļu klijānam Buteo buteo, lauku piekūnam Falco tinnunculus un bezdelīgu piekūnam Falco subbuteo. Starp datu analīzes metodēm ir pretrunas zvirbuļvanaga Accipiter nisus populācijas pārmaiņu rādītāja klasifikācijā.

Lasīt rakstu

Putnu vērošana Kaņierī

Par Kaņieri kā jauku brīvdienu pastaigu vietu uzzināju, pirms biju sākusi nopietnāk apgūt putnu sugas. Kā lielākā daļa cilvēku, kuriem patīk būt dabā, arī es tobrīd putnus uztvēru kā “putnus”, daudz neaizdomājoties, kāda pasaule slēpjas aiz šī viena vārda. Tomēr pat toreiz kopā ar draudzeni nospriedām, ka šī nu gan ir putnu metropole. Bija pavasaris, un daudzbalsīgais koris mūs abas, kurām mūzika ir būtiska dzīves daļa, apbūra un lika tur atgriezties vēl un vēl. Vēlāk vienkāršam priekam par skaistu dabu un putnu balsīm pievienojās zināšanas un gandarījums par dažādajām novērotajām putnu sugām, ezeru dažādos gadalaikos apmeklējot gan vienatnē, gan kopā ar putnu vērotāju komandu “Svilpastes”.

Lasīt rakstu
LOC zīmoga nospiedums, 20. gs. 20. gadi. No Ruslana Matroža arhīva.

Latvijas Ornitoloģijas centrālei – 100

2025. gadā 100 gadu aprit Latvijas Ornitoloģijas centrālei (LOC)¹, kura mūsu valstī uzsāka regulāru putnu gredzenošanu un gājputnu atlidošanas reģistrēšanu, organizēja pirmo ligzdojošo balto stārķu uzskaiti 1934. gadā, daudzveidīgām ar putnu pētījumiem saistītām aktivitātēm piesaistīja vairāk par 400 brīvprātīgu līdzstrādnieku (vienlaikus aktīvi bija ap 50–60) un veicināja ornitoloģijas attīstību 20 gadu periodā, turklāt šīs organizācijas savāktos materiālus pētnieki izmanto līdz mūsdienām. Mūsu žurnāla lappusēs jau stāstīts par LOC darbību (Vīksne 1995), bet kopš tā laika iegūta papildu informācija par tās darbības rezultātiem, pilnīgāka publicēto darbu bibliogrāfija un precizēti biogrāfiskie dati par aktīvākajiem līdzstrādniekiem.

Lasīt rakstu