Putni dabā 82 (2018/2)
Uz žurnāla pirmā vāka:
Dadzītis Carduelis carduelis
Foto: Viktors Ivanovs
Atbalstītāji:
Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības “Jāņa sēta”, Arctic Paper, aģentūras “Due” un privāto ziedotāju atbalstu.
Mežkopja skats uz Latvijas mežu apsaimniekošanu /Viesturs Ķerus/
Noslēgusies Eiropas ligzdojošo putnu atlanta (2013–2017) datu ievākšana un apkopošana /Andris Dekants/
Laukam ir acis, mežam– ausis: putnu lauka kursi Latvijā 2018. gadā /Oskars Keišs, Andris Dekants, Ivo Dinsbergs/
100 putnu sugas uzvarētājiem Latvijas 100 gadu jubilejā. Torņu cīņas 2018 /Agnis Bušs, Mareks Kilups/
Tautas klases vērotāju piezīmes /Andris Grīnbergs/
Burtnieku ezera labvēlība /Ilze Bojāre/
LOB Rīgas grupa Babītē /Guna Roze/
Fotostāsti: Tik smieklīgi un slapji un Lielais medījums
Putnošana Juglas ezerā (1990–2018) /Ruslans Matrozis/
Palīdzot meža zosīm ligzdot /Dagnis Vasiļevskis/
Mežkopja skats uz Latvijas mežu apsaimniekošanu
Šī gluži nebūs grāmatu recenzija. Stāsts par pensionēto mežkopi Jāni Poču un viņa grāmatām ir pārāk personisks, lai es censtos būt neitrāls. Šis stāsts sākās 2016. gada nogalē, kad J. Počs man uzdāvināja savas grāmatas – “Mana mūža mežs” un “Lēmums nav pārsūdzams” (1. izdevumu). Tobrīd no dažu meža nozares pārstāvju puses arvien skaļāki kļuva mājieni un pat tieši aicinājumi ļaut vairāk cirst Latvijas mežus. J. Poču šīs ziņas bija sadusmojušas un, izlasot dažus manus rakstus, viņš saprata, ka esam līdzīgās domās, tāpēc aicināja mani uz tikšanos.
Laukam ir acis, mežam – ausis: putnu lauka kursi Latvijā 2018. gadā
Vācu sakāmvārdu par lauku un mežu lieliski vizualizējis nīderlandiešu (mūsdienās viņa dzimtā province atrodas Beļģijā) mākslinieks Hieronīms Bošs (Jheronimus Bosch) savā sirreālajā gleznā ar tādu pašu nosaukumu1. Par to, ka laukam ir acis, bet mežam – ausis, var pārliecināties LOB organizētajos lauka kursos putnu noteikšanā. Garantējam Boša cienīgu sniegumu.
