Par 2023. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies lakstīgalu – vienu no svarīgākajiem putniem mūsu kultūrā. Lakstīgala, mazs pelēks putniņš, mūsu ievērību izpelnījusies ar savu skaisto balsi.
Par 2022. gada putnu esam izvēlējušies svīri – daudziem pazīstamu pilsētu iemītnieci, ko gan reizēm jaucam ar bezdelīgu vai čurksti. Par svīri daudz vēsta tās vārds dažādās valodās.
Pieaugšanai ir nelāgs blakus efekts – pasaule kļūst pelēkāka. Bērnībā tu vari apbrīnot vāveres nošķītu čiekuru, kļavas lapas dzīslojumu, zeltactiņas acu mirdzumu un lielās zīlītes košo tērpu. Vēlāk tas viss kļūst tik ikdienišķs, ka tu tam vienkārši paej garām. Taču katru reizi, kad tavā pasaulē, skaļi pīkstēdams un zili mirdzēdams, iešaujas zivju dzenītis, tu paliec ar vaļēju muti un profesionālam ornitologam nepiedienīgu smaidu sejā – tas tomēr ir kaut kas no citas pasaules vai vismaz cita kontinenta.
Ieiesim mežā! Ir agrs pavasaris, tāpēc sniegs šeit, kur no saules to sargā egļu ēnas, vēl nav pavisam izkusis. Skudru pūznis ceļmalā gan jau ir brīvs no sniega, un skudras sākušas doties savos sezonas darbos. Pameža lazdām pumpuri vēl nav izplaukuši, bet tūlīt, tūlīt… Lielākā daļa gājputnu vēl ir tikai ceļā uz Latviju, tāpēc putnu korī dominē tie, kuri riskējuši šeit pārlaist ziemu un kuru risks ir attaisnojies – tie ir dzīvi un tagad var pirmie ieņemt labākās teritorijas. Kādā nokaltušā kokā bungo dižraibais dzenis (nokaltis koks labi rīb!). Skan lielās zīlītes un meža zīlītes dziesmas, un kaut kur savu “vivivivivivi” nober arī dzilnītis.
Kad es augu, zālāji bija putniem, īpaši “garkājainiem un garknābjainiem” putniem, bagātāki. un arī zaļāki, jo tolaik tos regulāri apsaimniekoja – pļāva un ganīja, tādēļ tie nebija “kūlas brūngani” līdz maija beigām un ilgāk. Turklāt tos apsaimniekoja ne tāpēc, lai par to “eiropas naudu” dabūtu, bet tādēļ, ka zāle bija nepieciešama lopiem. Bērnībā, braukājot pa Latvijas laukiem, ganības ar lielākiem vai mazākiem brūnu govju ganāmpulkiem tajās bija ikdienišķs skats. Tātad ganību bija samērā daudz. Tiesa, ne visās no tām bija sastopami bridējputni, bet daudzās bija. Visbiežāk ķīvīte, nereti arī pļavu tilbīte un mērkaziņa, retāk – citi bridēji.
Par 2018. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) izvēlējusies pļavu tilbīti. Aicinām ikvienu, kas pazīst šo putnu, iesaistīties pļavu tilbītei potenciāli piemēroto vietu pārbaudē, lai nodrošinātu šīs sugas dzīvotņu aizsardzību.
“Putni dabā” iznāk kopš 1987. gada un ir vienīgais žurnāls par un ap putniem latviešu valodā!
© Putni dabā/ LOB 2019
Žurnāla interneta vietne atjaunota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu
