Žurnāla elektroniskais pielikums par “Torņu cīņām” 2019
Uz žurnāla pirmā vāka:
Komanda “Saldus un Co”
Atbalstītāji:
Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības “Jāņa sēta”, Arctic Paper, aģentūras “Due” un privāto ziedotāju atbalstu.
Mērsraga pļavas brīnumainās pārvērtības. Komanda “Saldus un Co”
105 sugas diennakts laikā Kaltenes putnu tornī. Komanda “Himantopus fārmklubs”
Jaunais “Torņu cīņu” rekords ir uzstādīts. Komanda “Himantopus himantopus”
Kolkas torņa debija “Torņu cīņās”. Komanda “M-ērgļi”
Gribējās putnus skaitīt vēl. Komanda “Ruddibena cekollosīte”
Mērsraga pļavas brīnumainās pārvērtības
Pirmo reizi Mērsraga pļavā nonācu 1993. gada vasarā, kad kopā ar Bioloģijas fakultātes pirmkursniekiem, braucot uz Kolku, piestājām arī Mērsragā. Pirms tam Jānis Priednieks stāstīja, cik šī vieta kādreiz bijusi interesanta no putnu viedokļa, kā tur kādreiz ligzdojuši parastie šņibīši. Tomēr, izejot pļavas malā, skats bija visai šķērms – pļava lielāko tiesu bija aizaugusi ar niedrēm, un nekādi putni no turienes atmiņā nav palikuši. Toreiz tas tika skaidrots ar to, ka agrāk pļavā ir ganītas govis un tas neļāvis tai aizaugt. Lieki piebilst, ka tajā laikā Latvijā vēl nebija modē lielie zālēdāji dažādās pļavās, kas neļauj tām aizaugt, un pat Papes zirgi vēl nebija atvesti uz Latviju.
105 sugas diennakts laikā Kaltenes putnu tornī
Šogad komanda startēja nedaudz atjauninātā sastāvā: vienu no pēdējo gadu dalībniekiem – Pēteri Dakni – aizstāja Jānis, taču kopumā komandas kodols – Ivars, Edijs un Mareks – nav mainījies jau daudzus gadus, saprotamies un esam sastrādājušies perfekti. Bijām noskaņojušies uz laba rezultāta sasniegšanu. Pirms sacensībām galvenie mērķi, kā parasti, bija trīs: iegūt, cik iespējams, labu vietu kopvērtējumā, apsteigt mūsu apvienības pamatkomandu “Himantopus himantopus” un novērot ko izcilu katram priekš sevis, savas putnu vērošanas pieredzes. Izlozē uz diennakti kļūstot par Kaltenes putnu vērošanas torņa saimniekiem, vienojāmies, ka uzsvars liekams uz diviem pēdējiem mērķiem, jo par augstu vietu kopvērtējumā cīnīties nebūs viegli (tornis piedalās jau devīto gadu, 2013. gadā bijis pat uzvarējis, līdz ar to tā vidējam skaitlim jābūt visnotaļ augstam) – kā vēlāk izrādījās – šāds vērtējums bija pāragrs.
Jaunais “Torņu cīņu” rekords ir uzstādīts
Himantopu Whatsapp sarakstē runājām, protams, par potenciālajiem uzvarētājtorņiem, un mūsu statistiķis Mareks Kilups bija izveidojis vēlamāko torņu topu. Mērsraga pļavas tornis ar savu pieticīgo pagājušā gada rezultātu, neapšaubāmi, bija uzvarētājtornis, bet tam sekoja Kuiviži, Burtnieks-A, Kaņieris, Kaltene un Lubāns-D. Mūsu komandas bosa Andra rokā šoreiz gozējās ola ar uzrakstu “Kuiviži”, un bijām ļoti priecīgi par šādu izlozi.
Kolkas torņa debija “Torņu cīņās”
Par Kolkas torņa iekļaušanu sacensībās jau ir bijusi diskusija kopš tā uzcelšanas mirkļa, un visus iepriekšējos gadus tas netika iekļauts lozējamo torņu skaitā. Šogad beidzot tas notika, un lieliski, ka to izvilka tik pieredzējusi komanda, kas ļāva iztestēt torņa potenciālu un iespējas. Iemesls diskusijai savulaik bija torņa novietojums un iespējamais apmeklētāju skaits, kas, tik augstā tornī kāpjot ilgstoši, to šūpo un tādējādi traucē izmantot teleskopu. Sintija apstiprina, ka torņa novietojums nav piemērots putnu novērošanai, kas atrodas/lido virs pludmales un jūras. Starp kokiem ir tikai šaurs logs, pa kuru redzama jūra. Garām lidojošie putni uz īsu brīdī parādās redzeslaukā, un līdz brīdim, kad pārējie komandas biedri ir pievērsušies putnam, tas jau pazudis skatienam. Viesturs stāsta, ka tornis tiešām ir visai bieži apmeklēts un cilvēku kāpšana augšā–lejā to krietni šūpo. Teleskopu šādās reizēs izmantot ir pagrūti. No otras puses, lai novērotu lielo vairākumu putnu, kas tur garām lido, teleskops nemaz nav vajadzīgs, pietiek ar binokli un ausīm. Tādējādi, ja kaut kas arī tiek “pazaudēts” šūpošanās dēļ, tas ir tikai neliels procents. Tomēr apmeklētāju skaits nebija pietiekams, lai nogāztu no draudzīgākā torņa pjedestāla Kaņiera torni, Kolkas tornim pēc apmeklētāju skaita paliekot otrajā vietā.
Gribējās putnus skaitīt vēl
Izvelkot Engures ornitobāzes torni, uzreiz bijām priecīgas, jo bija skaidrs, ka varēsim palikt pa nakti bāzē un putnus sākt skaitīt agri. Pagājušajā gadā, iespējams, tieši tas, ka nebija iespējams atgādāt Betiju no Jelgavas un pašām aizkļūt uz Sloku ar vilcienu pietiekami agri, samazināja mūsu rezultātu.
