
Putni dabā 97 (2026/1–2)
Lejuplādēt žurnāla pdf Putni dabā 97 (2026/1–2) Uz žurnāla pirmā vāka:Apodziņš Glaucidium passerinumFoto: Rolands Linejs Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar SIA “Jāņa sēta”, Arctic Paper un

Lejuplādēt žurnāla pdf Putni dabā 97 (2026/1–2) Uz žurnāla pirmā vāka:Apodziņš Glaucidium passerinumFoto: Rolands Linejs Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar SIA “Jāņa sēta”, Arctic Paper un

Attēlos redzami putni A–P (A – 2x, H – 3x, I – 2x).

Uz žurnāla pirmā vāka:Vistilbe Lymnocryptes minimusFoto: Edgars Trops Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar Arctic Paper un privāto ziedotāju atbalstu. Putni dabā 96 (2025/2)
Putnu attēli (alfabētiski): baltais stārķis, baltvēderis, gugatnis, krīklis, kuitala, laucis, lielais dumpis, melnais stārķis, meža pūce, mērkaziņa, pupuķis, pūkpīle, rubenis, sloka, ķīvīte, upes zīriņš, ūpis, vakarlēpis, zivjērglis, jūraskrauklis.

Uz žurnāla pirmā vāka:Mājas strazds Sturnus vulgarisFoto: Aivars Petriņš Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar SIA “Jāņa sēta”, Arctic Paper un privāto ziedotāju atbalstu. Putni dabā 95

Izlasi apgalvojumus! Atzīmē, kurš apgalvojums atbilst 2025. gada putnam mājas strazdam, bet kurš atbilst melnajam mežastrazdam!

Uz žurnāla pirmā vāka:Svītrainā pūce Surnia ululaFoto: Sandis Laime Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar SIA “Jāņa sēta”, Arctic Paper un privāto ziedotāju atbalstu. Putni dabā 94

Daudziem rīdziniekiem un pilsētas viesiem Mangaļsala ir viens no iecienītākajiem pastaigu galamērķiem. Šī Rīgas piejūras daļa ir pieejama ar sabiedrisko transportu un diezgan tuvu pilsētas centram, tādēļ ir viena no visbiežāk apmeklētajām atpūtas vietām brīvā dabā, turklāt Mangaļsalas dambis/ mols un dabas parka “Piejūra” daudzveidīgie biotopi ir lieliska vieta putnu vērošanai. Šis maršruts ir interesants ne tikai putnu masveida pārlidojumu periodos, bet arī gada aukstajos mēnešos, tāpēc šajā pārskatā īsumā pastāstīšu par šeit sastopamajām putnu sugām periodā no novembra līdz martam.

Skaņas ieraksts mūsdienās ir labi zināma metode putnu novērojumu dokumentēšanai. Pirmais zināmais putna balss ieraksts izdarīts Vācijā 1889. gadā, ierakstot nebrīvē turēta putna balsi uz vaska cilindra. Pirmie savvaļas putnu skaņas ieraksti izdarīti vēl 11 gadus vēlāk ar tādu pašu tehnoloģiju (Kettle 1983). Šodien vien retais varētu detalizēti pastāstīt, kas ir vaska cilindrs un kā ar tā palīdzību var ierakstīt akustiskos datus. Skaņas ieraksta iekārtu attīstība kopš vaska cilindra laikiem ir piedzīvojusi milzīgu lēcienu. Līdz ar vērā ņemamas skaitļošanas jaudas nonākšanu putnotāju rīcībā mums šobrīd pieejamas mobilās lietotnes, kuras visai precīzi var noteikt, kuras sugas putnam pieder dzirdamā dziesma. Tomēr šis stāsts būs ne tikdaudz par dziesmu piederības noteikšanu ar dažādu prognozēšanas modeļu palīdzību, bet par pašu akustisko datu ievākšanas šī brīža tehniskajām iespējām.

Pēc aizvadītajām 2024. gada pavasara Putnu dienām sākām aktīvi plānot divus vasaras pasākumus – LOB Ģimeņu dienas un LOB Jauniešu dienas. Iepriekšējā ģimeņu nometne bija notikusi 2019. gadā Brocēnos, Saldus novadā, savukārt jauniešu nometne – 2017. gadā Kārķos, Valkas novadā.

Uz žurnāla pirmā vāka:Mazais zīriņš Sternula albifronsFoto: Ainars Mankus Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, SIA “Jāņa sēta”, Arctic Paper un privāto ziedotāju

Putnu attēli (alfabētiski): balodis, baltais stārķis, brūnkaklis, dadzītis, dzērve, gaigala, gārnis, kākaulis, laucis, lielā zīlīte, melnais stārķis, meža pīle, mērkaziņa, smilšu tārtiņš, svilpis, tītiņš, upes tārtiņš, vakarlēpis, zīdaste, zvirbulis.

Uz žurnāla pirmā vāka:Dižknābis Coccothraustes coccothraustesFoto: Aivars Petriņš Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, SIA “Jāņa sēta”, Arctic Paper un privāto ziedotāju atbalstu.

Šajā rakstā vēlos dalīties gan savā pieredzē medņu riesta vietu meklēšanā, gan arī priekšstatos par medņu pašreizējo situāciju Latvijas mežos, kur šim senajam putnam jāpiemērojas modernā cilvēka izraisītajām biotopu izmaiņām. Un rosināt domāt, ko darīt šīs sugas labā. Vai situāciju izdosies uzlabot, – uz šo jautājumu diez vai kāds pašlaik var atbildēt.

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā mājas strazdu Sturnus vulgaris migrācijas pētījums ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu uzsākts 2020. gadā. Mājas strazds tika izvēlēts, jo no pētnieku viedokļa tā ir pietiekami “ērta” suga – labprāt dzīvo putnu būrīšos un izmēra ziņā gana robusta, lai to varētu aprīkot ar izsekošanas ierīcēm – ģeolokatoriem, kas ieraksta migrācijas gaitu. Kā arī globālo pētījumu aspektā interesanta – ir tuvās distances migranti, kuri pēdējā desmitgadē palikuši migrāciju pētījumu otrajā plānā. Tāpat svarīgs aspekts ir lielā varbūtība, ka īpatņi atgriezīsies iepriekšējā gada ligzdošanas vietās (augsta ligzdošanas filopatrija), un tas raksturīgi ne visām sugām, jo, tā kā ģeolokatori datus neraida, bet tikai ieraksta, indivīdi ir jānoķer atkārtoti. Šiem nosauktajiem kritērijiem atbilst vien saujiņa Latvijā mītošo sugu.

Izlasi “spārnotos” latviešu tautas ticējumus, uzmini putnu un atrodi katram no tiem atbilstošu putna attēlu!

Saraksts veidots kā oficiālais savvaļā Latvijas teritorijā sastopamo putnu sugu (un dažos gadījumos arī pasugu) nosaukumu saraksts lietošanai Latvijas Ornitoloģijas biedrības izdevumos un projektos. Oficiālajā sarakstā nav iekļauti putnu sugu nosaukumu sinonīmi, lai neradītu sajukumu ieteicamo oficiālo nosaukumu lietošanā. Daži sinonīmi un nosaukumu atšķirības starp avotiem paskaidroti kā zemsvītras piezīmes. Kopumā sarakstā iekļauti nosaukumi 371 Latvijā savvaļā dabiski sastopamajai putnu sugai un 16 pasugām (sarakstā atzīmētas ar “P”).

Lejuplādēt žurnāla pdf Uz žurnāla pirmā vāka: Laukirbe Perdix perdix Foto: Rolands Linejs Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības

Lejuplādēt žurnāla pdf Uz žurnāla pirmā vāka:Jūras šņibītis Calidris maritimaFoto: Ainars Mankus / ainars.net Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, karšu izdevniecības “Jāņa

Uz žurnāla pirmā vāka: Zivju dzenītis Alcedo atthis Foto: Viktors Ivanovs Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības “Jāņa sēta”,