Pēdējos gadus, apmeklējot Sātiņu zivju dīķus, izmantoju putnu torni pie Grebūtnieka, lai nesteidzīgi novērtētu, kādi putni apkārtnē sastopami – atlidojuši no jauna pavasarī vai sapulcējušies nolaistajos dīķos rudenī. Parasti mēģinu uzskaitīt visas no torņa novērojamās (redzamās un dzirdamās) sugas vienas stundas laikā. Tāpat rīkojos arī 2022. gada 14. aprīlī. Pēc tornī pavadītas stundas biju blociņā atzīmējis 43 sugas. Nospriedu, ka nekas jauns kopš iepriekšējās apmeklējuma reizes nav klāt nācis, un devos atpakaļ uz mašīnu. Lai nebūtu jāiet pa to pašu ceļu, pa kuru atnācu uz torni, nolēmu izmest līkumu gar Kurpnieku dīķi.

Iznākot no meža, ar teleskopu pārlūkoju dīķa atklāto daļu, kurā uzturējās paprāvs cekulpīļu bars ar nelielu brūnkakļu, gaigalu un mazo gauru piejaukumu, kā arī pa kādai meža pīlei, platknābim un laucim. Caurskatot pīļu baru, vienā brīdī skats “aizķērās” pie kāda mātītes tipa putna ar kontrastainu galvas zīmējumu.

Ja cilvēks visumā pārzina Latvijas putnu faunu, zinot, kuras sugas ir Latvijā reģistrētas un kuras nav, tas tomēr nenozīmē, ka, ieraugot jaunu sugu, uzreiz būs skaidrs, ko tad īsti tu redzi. Šajā brīdī svarīgi ir apjēgt, ka redzi ko neikdienišķu, ko tādu, kas atšķiras no parasti redzamā vai bieži sastopamā. Tieši tas palīdzēja noteikt redzētā putna sugu. Ieraugot uz tumšā knābja izteikti gaišu joslu netālu no knābja gala, atcerējos par gredzenpīli Aythia collaris – sugu, kuru līdz tam retu reizi biju redzējis žurnālā “Birding World”, ko abonēju pirms vairākiem gadiem, vai arī internetā, caurlūkojot reto putnu ziņas citās Eiropas valstīs. Tobrīd tomēr īsti nezināju, kādas ir gredzenpīles mātītes pazīmes, lai to varētu droši atšķirt no citām līdzīgām pīlēm. Ejot dabā, jau sen nenēsāju līdzi putnu noteicējus, jo mūsdienās gandrīz “jebkuros krūmos”, izmantojot dažādas viedierīces (parasti vienkārši mobilo telefonu), interneta plašumos var atrast fotogrāfiju vai skaņu ierakstu paraugus, ar ko salīdzināt to, ko redzi vai dzirdi “uz vietas”. Izdevās iegūt dažas telefonbildes – ar telefonu fotografējot pīli caur teleskopu. Tālāk atlika tikai salīdzināt iegūtās bildes ar interneta paraugiem, vēlreiz, skatoties uz pašu putnu, ieraudzīt to, kas jāierauga, un te nu mēs esam – Sātiņu zivju dīķos novērota Latvijā līdz šim vēl neredzēta putnu suga – gredzenpīle!