Šī ziema ir sestā un pēdējā, kad vācam datus pirmajam Latvijas ziemojošo putnu atlantam (2019/2020–2024/2025). Tādēļ aicinām ikvienu putnu draugu sniegt savu ieguldījumu, lai Latvijas teritorija būtu apsekota labāk!
LOB goda biedrs Jefims Kacs (1947) putnu izpētei Latvijā veltījis 30 dzīves gadus (1962–1992), šajā laikā publicējis 49 zinātniskus un populārzinātniskus rakstus, piedalījies 18 ornitologu konferencēs. Plašākam lasītāju lokam zināmas divas viņa sarakstītās grāmatas: “Kā migrē un orientējas putni” (1985) un “Putnu valoda” (1989), abas izdotas izdevniecībā “Zinātne” populārzinātnisko grāmatu sērijā “Daba un mēs”. Jefims Kacs putnu pētījumiem pievērsās 15 gadu vecumā, kad uzsāka putnu gredzenošanu (1962.–1991. gadā apgredzenoja kopumā 5259 putnus), bet no 1963. gada vasarās kā brīvprātīgais palīgs darbojās Engures ornitoloģiskajā stacionārā. 1967.–1992. gadā strādāja ZA Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā, galvenais pētījumu virziens – putnu orientācija un navigācija. 1971. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti ar diplomdarbu par sarkanrīklīšu uzvedības reakciju individuālajām īpatnībām orientācijas pētījumos, bet pēc desmit gadiem Maskavā aizstāvēja disertāciju par sarkanrīklīšu orientāciju, jau balstoties uz 2179 veikto eksperimentu rezultātiem (1969–1978). Piedalījies datu vākšanā pirmajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam (1980–1984), 1983. gadā veicis balto stārķu pētījumu aizkavējuma migrācijas apstākļos, 1984.–1991. gadā piedalījies putnu uzskaitēs un riska zonu noteikšanā lidlauku teritorijās un to apkārtnē. No 1992. gada kopā ar ģimeni dzīvo ASV, bet uztur kontaktus ar bijušajiem kolēģiem, regulāri apmeklē Latviju un tiekas ar ornitologiem. 2024. gadā ievēlēts par LOB goda biedru.
To, kāda izskatījās Latvijas lauku ainava pirms gadsimta, mēs vairs varam tikai nojaust, apskatot senas pastkartes (piemēram, Malahovskis 2023). Kaut arī šāda ainava bija tikai pa pusei dabiska, jo tajā bija iekopti lauki, dabas daudzveidību lielā mērā sekmēja roku darbs, un dabas daudzveidība bija šādas saimniekošanas blakusprodukts. Mūsdienās cilvēku spēkos ir pārveidot dabu vēl vairāk – līdz nepazīšanai. Pārsvarā lauku ainavā pieaug aramzemju platības uz zālāju rēķina, piemēram, Šveicē vairāk nekā divarpus gadsimtu ilgā pētījumā vienā pagastā zālāji 2013. gadā bija gandrīz izzuduši (Bürgi et al. 2015). Pārmaiņas notiek arī zālāju un aramzemju apsaimniekošanas veidā. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai un vispārējam labklājības pieaugumam Eiropas valstīs, arvien vairāk tiek izmantoti pesticīdi, pārsvarā insekticīdi – kukaiņu indes, ko saudzīgi mēdz dēvēt par “augu aizsardzības līdzekļiem” –, taču arī herbicīdi un fungicīdi. Putnus šīs indes ietekmē pārsvarā netieši, taču daudzām putnu sugām šī netiešā ietekme ir ievērojama (Campbell, Cooke 1997). Pie tam – pesticīdu pielietojuma kopējais apjoms turpina palielināties arī mūsdienās, tai skaitā Eiropas valstīs (Stockstad, Grullon 2013).
Putnu vērošanas sacensības “Torņu cīņas 2024” notika 18.–19. maijā. Tās rīkoja Latvijas Ornitoloģijas biedrība (koordinatori – Agnis Bušs, Ieva Vavilova un Elīna Gulbe). Pateicamies sadarbības partneriem – maizes ceptuvei “Lāči”, putnu māju ražotnei “Simbaro”, Dzīvotne.lv, SIA “Jāņa sēta”, SIA “Diversum”, SIA “Motacilla”, “Swarovski Optik”, “3 pavāru restorānam”, “Pavāru mājai” Līgatnē, Martai Gotlībai un Dabas aizsardzības pārvaldei. Īpašs paldies Mārim Jaunzemim, kurš ik gadus apkopo Torņu cīņu statistiku!
Daudziem rīdziniekiem un pilsētas viesiem Mangaļsala ir viens no iecienītākajiem pastaigu galamērķiem. Šī Rīgas piejūras daļa ir pieejama ar sabiedrisko transportu un diezgan tuvu pilsētas centram, tādēļ ir viena no visbiežāk apmeklētajām atpūtas vietām brīvā dabā, turklāt Mangaļsalas dambis/ mols un dabas parka “Piejūra” daudzveidīgie biotopi ir lieliska vieta putnu vērošanai. Šis maršruts ir interesants ne tikai putnu masveida pārlidojumu periodos, bet arī gada aukstajos mēnešos, tāpēc šajā pārskatā īsumā pastāstīšu par šeit sastopamajām putnu sugām periodā no novembra līdz martam.
Skaņas ieraksts mūsdienās ir labi zināma metode putnu novērojumu dokumentēšanai. Pirmais zināmais putna balss ieraksts izdarīts Vācijā 1889. gadā, ierakstot nebrīvē turēta putna balsi uz vaska cilindra. Pirmie savvaļas putnu skaņas ieraksti izdarīti vēl 11 gadus vēlāk ar tādu pašu tehnoloģiju (Kettle 1983). Šodien vien retais varētu detalizēti pastāstīt, kas ir vaska cilindrs un kā ar tā palīdzību var ierakstīt akustiskos datus. Skaņas ieraksta iekārtu attīstība kopš vaska cilindra laikiem ir piedzīvojusi milzīgu lēcienu. Līdz ar vērā ņemamas skaitļošanas jaudas nonākšanu putnotāju rīcībā mums šobrīd pieejamas mobilās lietotnes, kuras visai precīzi var noteikt, kuras sugas putnam pieder dzirdamā dziesma. Tomēr šis stāsts būs ne tikdaudz par dziesmu piederības noteikšanu ar dažādu prognozēšanas modeļu palīdzību, bet par pašu akustisko datu ievākšanas šī brīža tehniskajām iespējām.
19. un 20. gadsimta mijā tieši Vidzemes vācbaltiešu dižciltīgo kārtu pārstāvji ir devuši vislielāko ieguldījumu mūsu zināšanās par daudzu putnu sugu izplatību, skaitu, fenoloģiju un citiem ekoloģijas jautājumiem mūsdienu Latvijas teritorijā. Viņi visi nāca no dzimtām, kurās vairākās paaudzēs mēdza aizrauties ar medībām, bet daži no viņiem bija paplašinājuši savu interešu loku, pievēršoties zooloģijai ar galveno interesi par putniem un zīdītājiem. Viens no viņiem bija Jaunjērcēnu muižas barons profesionāls mežzinis Adalberts fon Krīdeners (Adelbert von Krüdener/Kruedener¹, 1857–1933), kas vāciski lasošiem ornitologiem bija vairāk zināms kā autors/līdzautors četrām monogrāfijām par medību putniem – sloku, rubeni, mežirbi un medni, bet viņš savos rakstos sniedzis gadījuma ziņas arī par ornitofaunistiku (lielākoties Latvijas un mazliet Igaunijas teritorijā) un veicinājis lokālas medību kultūras un publicistikas attīstību. Tāpēc šajā biogrāfiskajā apkopojumā gribētu izvērtēt viņa ieguldījumu ornitoloģijas attīstībā tieši mūsu valstī.
Pēc aizvadītajām 2024. gada pavasara Putnu dienām sākām aktīvi plānot divus vasaras pasākumus – LOB Ģimeņu dienas un LOB Jauniešu dienas. Iepriekšējā ģimeņu nometne bija notikusi 2019. gadā Brocēnos, Saldus novadā, savukārt jauniešu nometne – 2017. gadā Kārķos, Valkas novadā.
Videostāstu cikls “Putnustāsti. Personība” atklāj to, cik pārsteidzoša daudzveidība novērojama ne tikai putnu pasaulē, bet arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības vairāk nekā 800 biedru vidū. Tas dod iespēju iepazīt dažus no biedriem, uzzināt “spārnotus” padomus, kā arī izzināt katram biedram personīgi nozīmīgu putnu sugu.