Torņu cīņas 2024
Raksts publicēts Putni dabā 94 (2024/2), lpp. 19–23
Elīna Gulbe
elina.gulbe@lob.lv
Putnu vērošanas sacensības “Torņu cīņas 2024” notika 18.–19. maijā. Tās rīkoja Latvijas Ornitoloģijas biedrība (koordinatori – Agnis Bušs, Ieva Vavilova un Elīna Gulbe). Pateicamies sadarbības partneriem – maizes ceptuvei “Lāči”, putnu māju ražotnei “Simbaro”, Dzīvotne.lv, SIA “Jāņa sēta”, SIA “Diversum”, SIA “Motacilla”, “Swarovski Optik”, “3 pavāru restorānam”, “Pavāru mājai” Līgatnē, Martai Gotlībai un Dabas aizsardzības pārvaldei. Īpašs paldies Mārim Jaunzemim, kurš ik gadus apkopo Torņu cīņu statistiku!
Šī gada sacensībās piedalījās līdz šim lielākais dalībnieku skaits – 23 komandas ar kopskaitā 86 dalībniekiem. 14 no komandām piedalījās diennakts sacensībās, bet deviņas – t. s. Tautas klasē, putnus vērojot četras stundas.
Tautas klases komandu interesantākie novērojumi
- Lauča ligzda (Ķengaraga tornis).
- Mājas čurkste (komandai vismazāk gaidītā suga no Bumbu kalna torņa).
- Mazais svilpis – jauks piedzīvojums to gan dzirdēt, gan ieraudzīt (Daugavgrīvas tornis).
- Daudzie dumbrcāļu kviecieni (Melnraga rīkles platforma).
- Mērkaziņa (Slokas ezera tornis).
- Dzeltenais tārtiņš (Dunduru pļavu tornis).
- Riekstrozis (Slampes kurgāna platforma).
- Baltvaigu zīriņš (Engures ezera ornitoloģiskās bāzes tornis).
Sacensības Tautas klasē
Četru stundu sacensībās startēja deviņas komandas ar 33 dalībniekiem, no kuriem 13 sacensībās šogad debitēja.
Trešo vietu Tautas klasē ieguva komanda “Čivuļi” (Ilze Kociņa, Ieva Rožlapa un Inese Zepa), no Dunduru pļavu torņa novērojot 49 putnu sugas. Ieva Rožlapa: “Mums šogad “interesantākais” bija tas, ka neredzējām melno stārķi, kas Dunduru pļavās agros rītos parasti mēdzot parādīties, un dzelteno stērsti, kura principā ir visur, bet šoreiz viņa kaut kā bija pazudusi. Toties redzējām dzelteno tārtiņu un dzelteno cielavu, tās tad bija mūsu interesantākās sugas. Arī vālodze iekliedzās mežā. Bija jūras ērglis, mazais ērglis, peļu klijāns. Prombraucot ceļā knapi samainījāmies ar “Deutsche Nationalische Filmprogramme” mašīnu. Tā ka, ja būtu drusku vēlāk braukuši, būtu trāpījuši televīzijā!”
Tautas klasē abas uzvarētāju komandas reģistrēja vienādu sugu skaitu – 53, un pirmo vietu izcīnīja tā komanda, kas sacensībās pēdējo sugu reģistrēja ātrāk, turklāt to izšķīra tikai trīs minūtes!
Otro vietu ieguva debitantu komanda “Platknābji” (Elīna Deksne, Dāvis Valters Immurs un dalībnieki no Ukrainas – Leonīds Kovačs un Katerina Kužeļa), kas putnus skaitīja no Slampes kurgāna platformas Dunduru pļavās.
Dāvis Valters Immurs: “Novērojām 53 sugas, bet vēl 10 palika “pelēkajā sarakstā” (jo tās novēroja mazāk par trim komandas dalībniekiem). Mūsu komandā bija divi dalībnieki no Ukrainas – kukaiņu un putnu vērotāja Katerina un viņas vīrs, kas gan vairāk gulēja mašīnā. Par mūsu interesantāko novērojumu kļuva riekstrozis, kas mums ar Elīnu bija “laiferis”, to gan redzējām vizuāli – pārlidojam, gan dzirdējām balsi. Kuriozs atgadījums bija tas, ka mums uz komandu bija tikai divi binokļi, jo es savējo biju pazaudējis dienu iepriekš. Tagad tikko saņēmu ziņu, ka binoklis atradies kaut kur laukos. Toties mums bija teleskops, paldies sponsoriem, tas ļoti noderēja! Interesants apstāklis bija sacensības valodu barjeras apstākļos. Var teikt, mēs komunicējām piecās valodās – angļu, latviešu, ukraiņu, krievu, latīņu un vēl neverbālajā valodā, lai saprastu, kādu sugu esam pamanījuši.”
Tautas klasē uzvarēja komanda “Cēsu putnu grupa” (Agnese Gaile, Baiba Strode un dalībnieki no Somijas – Ahti Pulli un Juka Pulli), kas putnus skaitīja no Engures ornitoloģiskās bāzes torņa.
Agnese Gaile: ““Cēsu putnu grupas” komandai šoreiz pievienojās viesi – Ahti un Juka no Somijas, Lapēnrantas. Viņi ir no Dienvidkarēlijas ornitoloģijas biedrības, un mums ar viņiem jau sen bija izveidojušies kontakti putnu sakarā. Beidzot viņi atbrauca pie mums ciemos, un kaut kā forši sanāca, ka kopā varējām piedalīties Torņu cīņās! Nevarējām izlemt, vai Ahti un Jukam labāk startēt profesionāļu klasē vai tomēr Tautas klasē. Viņi droši būtu varējuši sacensties ar pieredzējušajiem putnu pazinējiem, bet, ceļojumā būdami, izvēlējās īsākās – četru stundu sacensības. Engures ezerā ir tik jauki, un domāju, ka mēs ļoti labi pavadījām laiku kopā!”
Ahti Pulli: “Mūsu interesantākais novērojums bija baltvaigu zīriņš. Vispirms dzirdējām tā balsi, tad mēs ar Juku ieraudzījām arī pašu putnu. Laimīgā kārtā tas parādījās atkal un atkal, tā ka gan redzējām to visa komanda, gan nofotografējām.”
Diennakts sacensības
Pieredzējušo dalībnieku klasē sacentās 14 komandas, kopskaitā 54 dalībnieki, no tiem 17 diennakts sacensībās piedalījās pirmoreiz. Kā vienmēr, sacensības diennakts garumā sagādāja dažādus piedzīvojumus un pārsteigumus.
Mārtiņš Platacis (“Zaļknābji”, Burtnieku Vīsraga tornis): “Viss iesākās ar to, ka teleskopa kājas aizbrauca vilcienā tālāk nekā to vedējs! Tika noorganizēta vesela glābšanas operācija sadarbībā ar Latvijas dzelzceļu, un, galu galā, uz torni devāmies, kājas atguvuši!”
Edgars Trops, Ilze Garda (“Bikšudzeņi”, Kuivižu tornis): “Ieradāmies tornī ar domu sākt vērošanu plkst. 10.00, bet uzreiz blakus tornim pamanījām citroncielavu. Nācās sacensības sākt ātrāk (plkst. 9.43), lai varam viņu paspēt “ieķeksēt”, ja nu gadījumā aizlido. Pirmā novērotā suga beigās arī izrādījās visinteresantākais novērojums, turklāt citroncielava nekur nelidoja un kopā ar mums pavadīja visu dienu līdz vēlam vakaram.”
Pieredzējušo komandu pieteiktie interesantākie novērojumi
- Garknābja gaura (Kaltenes tornis).
- Meža zoss ar mazuļiem (jauna suga Burtnieku polderu tornim).
- Pupuķis (jauna suga Sātiņu tornim).
- Citroncielava (Kuivižu tornis).
- Melnais stārķis (Dvietes austrumu tornis).
- Melnā klija (Kolkas tornis).
- Sarkanā klija (Engures ezera ziemeļu tornis).
- Lielgalvis (Kaņiera pilskalna tornis).
- Melnkakla gārgale (Burtnieku Vīsraga tornis).
- Baltvaigu zīriņš (Durbes ezera tornis un Dvietes rietumu tornis).
- Baltspārnu zīriņš (Lubāna dienvidu dambja tornis).
- Sarkanrīkles čipste (Mērsraga pļavas tornis).
- Jarela baltā cielava (Mērsraga bākas tornis).
Kristīne Vītoliņa (“Apodziņa spieģelis”, Engures ezera ziemeļu tornis): “Nokaltušā kokā, kurā visu dienu ik pa brīdim uzturējās baltā cielava, pēkšņi salidoja 2–3–4–5–6 cielavas. Uzmanīgāk papētot, ievērojām, ka viena no tām nemaz nav cielava, bet gan brūno čakstu mātīte. Čakste dzina prom cielavu, tomēr tika pati aiztriekta prom, cielavas nomierinājās un tikpat ātri, kā saradušās, arī pazuda, un atlikušo dienu kokā ik pa brīdim sēdēja tikai viena baltā cielava. Brūno čakstu mātīti vakarpusē novērojām jau citā vietā – dzīvžogā pie mājas.”
Anete Pošiva-Bunkovska (“Mangaļsalas zeltgalvīši”, Kaltenes tornis): “Pie šī torņa tikpat kā nav plēšputnu (ar mokām “izspiedām” vienu zvirbuļvanagu divos piegājienos), blakus mežā nav sīļa un, galvenais, nav lakstīgalas. Visu vakaru gaidījām, kad apklusīs Sāmsalas dižpīļu ļembasts un varēs sadzirdēt, vai tālumā tomēr kāda nedzied. Dižpīles tā arī neapklusa, viņām pievienojās ziemeļu gulbju taurēšana un hiphops no blakus mājas jauniešu tusiņa. (Leģendārais jubilārs nu jau pieaudzis, ballītes ar piepūšamajiem matračiem vairs nebija. Jaunieši uzspēlēja basketbolu, paklausījās hiphopu, uzcepa šašliku un, kad sāka kost odi, iegāja iekšā…) Piekrastē mētājās beigts ronis, cerējām, ka kāda jauna suga atlidos baroties. Bet ronis laikam bija par daudz pastāvējis, lai kādu ieinteresētu!”
Baiba Kaškina (“Spectatores Avem”, Durbes ezera tornis): “No Durbes ezera torņa ir iespēja vērot melnos zīriņus ļoti, ļoti tuvu un ļoti, ļoti daudz. Tā ka, ja kāds viņus nav pietiekami redzējis, tad tā ir vieta, kur aizbraukt. No šī torņa viņus tiešām var kārtīgi izpētīt un izbaudīt, arī redzēt viņu agresiju, – kolonijas tuvumā viņi uzbrūk visiem, pat gulbjiem un plēšputniem. Pie torņa atlidoja dzeguze un apmeta daudzus lokus, turklāt uzvedība bija tāda, it kā viņa gribētu zīriņu ligzdā iedēt savu olu. Melnie zīriņi viņu dzina prom, un mēs domājām – vai tas būtu iespējams vai nebūtu?”
Ieva Pommere (“Visi putni labi”, Burtnieku poldera tornis): “No šī torņa ir ļoti tuvu apskatāmas laukirbes. Tās gan pērās smiltīs lauka malā, gan lavījās pāri ceļam un pozēja turpat pie torņa. Laukirbe arī bija pats pirmais putns, ko atbraucot redzējām turpat pļavas malā.”
Mārtiņš Platacis (“Zaļknābji”, Burtnieku Vīsraga tornis): “Vērojām otru Burtnieka torni, turienes komanda (“Visi putni labi”) sociālajos tīklos lika ziņas par saviem novērojumiem, un tad arī mēs mēģinājām ieraudzīt, kas tur viņiem ir. Laukirbi mēs neredzējām! Ar zosīm gan iznāca interesanti! Meža un sējas zosis mēs dabūjām diezgan ātri, bet baltpieres zoss trūka. Redzējām, ka pie otra torņa ir zosu bars. Protams, ka tajā barā jābūt baltpierenei, bet tādā attālumā pēc pazīmēm nevienu pašu saskatīt neizdevās! Uz mūsu torni atbrauca fotogrāfu plenērs, tikko bija bijuši pie viņiem un nobildējuši to zosu baru! Tikai vakarā tas zosu dievs par mums apžēlojās, viens zosu bariņš gadījās tuvu tornim, un tur bija arī baltpieres zoss!”
Edgars Lediņš (“Naktsputni”, Lubāna dienvidu dambja tornis): “Ezerā lielā skaitā medīja zivjērgļi. Vakarā tie nāca ārā no ezera kā lidmašīnas Hītrovā! Viens aiziet, tad tur nāk nākamais, vēl viens… Mēs nezinām, cik viņu bija kopā, bet bija ļoti daudz. Viens no tiem uzbruka kokā mierīgi sēdošai melnajai klijai un dzina to prom. Arī jūras ērglis bija mazliet apmulsis par to, ka viņam uzbrūk.”
Māris Jaunzemis (“Saldus & Co”, Sātiņu tornis): “Interesants atgadījums bija arī tas, ka Sandris (Rabkevičs) tagad Sātiņu dīķos nofotografēja zivjērgli ar gredzenu, kurš izrādījās gredzenots pie Nītaures 2016. gadā – pirms astoņiem gadiem.”
Torņu viesu skaits diennaktī:
- neviena apmeklētāja (abi Dvietes torņi);
- trīs (Mērsraga pļavas tornis un Sātiņu tornis);
- četri (Lubāna dienvidu dambja tornis);
- seši (Kaltenes tornis);
- septiņi, kā arī divreiz viesojās kaķis (Engures ezera ziemeļu tornis);
- 10 (Kaņiera pilskalna tornis un Durbes ezera tornis);
- 14 (Mērsraga bākas tornis);
- 21, t. sk. vienā brīdī tornī vienlaikus bija seši apmeklētāji un trīs suņi (Burtnieku poldera tornis);
- 25 apmeklētāji un viens suns (Burtnieku Vīsraga tornis);
- 49 apmeklētāji, t. sk. vienubrīd 25 vienlaikus (Kuivižu tornis);
- 50 apmeklētāji (Kolkas tornis).
Balvu par interesantāko novērojumu saņēma komanda “Himantopus himantopus”, kas no Mērsraga bākas torņa novēroja Jarela balto cielavu – baltās cielavas pasugu Motacilla alba yarrellii.
Draudzīgākās komandas balvu saņēma komanda “Trīskājainie jenoti”, kas Kolkas tornī uzņēma vislielāko apmeklētāju skaitu – 50.
Mērsraga pļavas tornis – citroncielavu paradīze
Trešo vietu diennakts sacensībās ieguva komanda “Himantopus fārmklubs” – Ivars Brediks, Pēteris Daknis, Mareks Kilups un Jānis Ukass, no Mērsraga pļavas torņa reģistrējot 99 sugas jeb par 20 sugām vairāk nekā torņa vidējais rādītājs.
Mareks Kilups: “Darījām, ko varējām! Mūsuprāt, vissvarīgāko izdarījām jau izlozē – izlozējām diezgan labu torni un atteicāmies no tā, lai vietā izlozētu vēl labāku. Uzvarai acīmredzot ar to bija tomēr par maz, bet mēs kārtīgi baudījām Torņu cīņas brīnišķīgos laika apstākļos, kārtīgi vērojām putnus 20 stundas gandrīz bez pārtraukuma, tikai ar tādiem maziem traucējumiem. Visi, protams, zina, kāds ir Mērsraga pļavas tornis – vieta jauka, bet vienlaikus varbūt ne pati izcilākā putnu baudīšanai, jo daudz kas ir tālu. Tuvu ir citroncielavas, šķiet, tur tuvā attālumā ligzdo vismaz kādi četri pāri. Daži plēšputni nolidoja tuvu.
Mūsu interesantākais novērojums bija ne pārāk oriģināls – sarkanrīkles čipste. Tā bija vienīgā čipste, ko mēs redzējām, tāpēc visu cieņu viņai! Viņa neilgi pēc sākuma pielidoja un nosēdās mazā slapjumiņā, Ivars viņu ieraudzīja, un mēs visi apskatījām teleskopā. Bet parasti jau interesantākais ir tas, ko nedabū. Mēs nedabūjām, piemēram, smilšu tārtiņu, dzelteno stērsti, platknābi, pelēko pīli, tas saraksts ir garš!
Vienmēr interesanti ir arī traucējumi. Mums nebija daudz apmeklētāju, bija kopskaitā trīs. Bet bija trimmeris, turpat kaimiņos – zāģēšana, cītīga, sākās jau plkst. 7.20 no rīta. Un tad beigu galā uz stāvlaukumu atbrauca cilvēki atpūsties, un drīz viņiem pievienojās zēns ar ķerru, kurā bija tumba, kas atskaņoja mūziku. Ko lai saka! Nākamgad startēsim atkal!”
Mērsraga bākas tornis – 200 automašīnu, avozeta un Jarela baltā cielava
Otro vietu ieguva komanda “Himantopus himantopus” – Ilze Bojāre, Andris Klepers, Ieva Mārdega un Mārcis Tīrums, kas putnus vēroja no Mērsraga bākas torņa un reģistrēja 105 sugas jeb par 24 sugām vairāk nekā torņa vidējais rādītājs. “Himantopus himantopus” saņēma arī balvu par interesantāko novērojumu – Jarela balto cielavu.
Andris Klepers: “Cienījamie, bija gods sacensties! Ļoti labprāt braucām uz šo torni, jo mums bija savs “derbijs” ar “Himantopus fārmklubu”! Šoreiz jau bijām gatavi padoties, jo mūsu tornis “solīja” mazākus skatus. Mērsraga bākas tornis ir zīmīgs putnotāju sabiedrībā: reizēm gadās tā, ka aizbrauc uz Mērsragu, bet aizmirst tornī uzkāpt, jo parasti visu redz ragā un pļavā. No šī torņa mēdz būt diezgan ierobežots skats – tur priedes, tur kārkli priekšā. Lai to mazliet labotu, ne gluži “caur sidraba birzi ejot”, dažus zarus mēs tur “paņēmām” dekoram tornim.
Kopumā, cik esam Torņu cīņās bijuši, šogad laikapstākļi bija vislabākie. Nevar vēlēties citādi! Var jau būt, ja kaut kāds jūras vējš un lietus “nospiestu” bridējus lejā, tur iespējamas visādas kopsakarības, bet praktiski mums nekas netraucēja, izņemot varbūt tās 200 automašīnas, kas ieradās bākas stāvlaukumā! Tomēr no tām 200 mašīnām tornī uzķepurojās tikai 14 cilvēki. Daļa turpat stāvlaukumā arī palika, dalījās ar mums savā mūzikā vai dejoja, vai rūcināja savu “bembi” (BMW), vai gāja pēc garnelēm jūrā… Nu, visu kaut ko darīja.
Protams, arī mēs nedabūjām daudz ko – izpalika krīklis, lauku zvirbulis, vēl dažas ļoti parastas sugas. Tomēr mūsu reģistrētās 105 sugas ir šī torņa labākais rādītājs. Vēl viens tornis trīsciparniekā un piecas jaunas sugas tornim – pupuķis, ģirlicis, ķerra, purva piekūns un avozeta. Purva piekūns mūs pārsteidza, tas lidoja ārā no jūras un izskatījās kā liels putns ar izteiktu “bārdu” un tik gaišs, ka sākumā domājām par stepes piekūnu un sākām par daudz datoru cilāt un bildes meklēt.
Varbūt tikmēr kādu citu sugu pazaudējām? Bija tomēr jāsecina, ka tas bija drusku netipisks purva piekūns.
Sākotnēji domājām, ka mūsu vērtīgākais novērojums ir avozeta, kas parādījās no paša rīta, tikko piebraucām. Attaisnojās mūsu stratēģija – ja abas dienas ir superīgs laiks, tad agrais rīts jāizvēlas pirmajā dienā, lai vēl noķertu “asti” migrācijai. Šī izvēle bija pareiza, jo otrais rīts bija švakāks.
Tomēr avozeta tika pārspēta. Par vērtīgāko novērojumu atzinām Jarela balto cielavu – baltās cielavas Lielbritānijas un Īrijas pasugu, kas, spriežot pēc www.putni.lv un Agra Celmiņa ļoti skrupulozās datubāzes, varētu būt otrais vai trešais ar foto pierādītais novērojums Latvijā.
Torņi ir dažādi – citiem gadās labāks tornis, citiem iznāk mazāk, citiem vairāk pagulēt. Mums sanāca pagulēt četras stundas, jo šeit nebija ko “raļļus” gaidīt. Kad skaisti nolidoja vakarlēpis, devāmies gulēt, četros atkal cēlāmies. Bija labi!”
Dvietes rietumu tornis – zilzīlīte un stārķu bari
Diennakts sacensībās uzvaru izcīnīja komanda “Sturnus” – Mārtiņš Briedis, Ivo Dinsbergs, Valts Jaunzemis un Viesturs Vīgants, no Dvietes rietumu torņa novērojot 113 putnu sugas jeb par 27 sugām vairāk nekā torņa vidējais rādītājs.
Valts Jaunzemis, Ivo Dinsbergs: “Virs 70 sugām dabūjām pirmajās divarpus stundās. 100 sugu slieksni sasniedzām jau pirmajā vakarā, 100. suga bija mazais zīriņš! Bet daudzas no sugām bija tādas, kas parādījās uz ļoti īsu brīdi. Piemēram, zeltgalvītis, kas atlidoja, nodziedāja un aizlidoja. Garastīte – atlidoja, “izdeva” balsi un aizlidoja. Kaņepītis ielaidās koka galotnē, piecas sekundes pasēdēja un aizlidoja tālāk. Pat ar zilzīlīti nebija viegli. Zilzīlītei, kas no šī torņa līdz šim bijusi konstatēta katru gadu, būtu jābūt ļoti ātri dabūjamai sugai pēc trokšņainās balss. Pagāja vairākas stundas, līdz Ivo viņu pirmoreiz saklausīja. Tad ļoti vēlā vakarā, kad saule bija norietējusi, Viesturs pamanīja zilzīlīti pilnīgi klusu pārvietojamies pa ozola zariem. Tikai šodien no rīta dzirdējām arī zilzīlītes dziesmu. Mūsu interesantākais novērojums bija baltvaigu zīriņš – nekas īpašs, vietējiem droši vien parasta suga.
Vēl bija tā, ka 20–30 baltie stārķi visu laiku visur pārvietojās vienā masā, sākot nedaudz pirms saullēkta līdz saulrietam. Tas ļoti jauca galvu! Vienu brīdi debesis bija pilnas ar stārķiem, un vēl, piemēram, plēšputnus, saskatīt bija grūti. Bet mēs ļoti izbaudījām šīs Torņu cīņas, jo mums nebija neviena apmeklētāja. Bija ļoti labs laiks, silts gan dienā, gan naktī. Odi nekoda. Ko vēl vairāk var vēlēties!”
Rezultāti
| Komanda | Tornis (torņa vidējais rādītājs) | Sugu skaits | Starpība ar torņa vidējo rādītāju |
|---|---|---|---|
| Diennakts sacensības | |||
| 1. “Sturnus” (Mārtiņš Briedis, Ivo Dinsbergs, Valts Jaunzemis un Viesturs Vīgants) | Dvietes rietumu tornis (86)* | 113 | +27 |
| 2. “Himantopus himantopus” (Ilze Bojāre, Andris Klepers, Ieva Mārdega un Mārcis Tīrums) | Mērsraga bākas tornis (81) | 105 | +24 |
| 3. “Himantopus fārmklubs” (Ivars Brediks, Pēteris Daknis, Mareks Kilups un Jānis Ukass) | Mērsraga pļavas tornis (79) | 99 | +20 |
| 4. “Zaļknābji” (Edgars Dzenis, Oskars Keišs, Jēkabs Mednis un Mārtiņš Platacis) | Burtnieku Vīsraga tornis (73) | 83 | +10 |
| 5. “Mangaļsalas zeltgalvīši” (Tatjana Ignatoviča, Aleksejs Ivanovs, Anete Pošiva-Bunkovska un Miķelis Zalāns) | Kaltenes tornis (72) | 81 | +9 |
| 6. “Naktsputni” (Edgars Laucis, Edgars Lediņš, Māris Smiltnieks un Ēriks Tempelfelds) | Lubāna dienvidu dambja tornis (78) | 79 | +1 |
| 7. “Ķauķīši” (Margarita Baltā, Paula Zariņa un Jānis Zariņš) | Dvietes austrumu tornis (83) | 83 | 0 |
| 8. “Svilpastes” (Zane Dāvidsone, Zane Gradinārova, Anta Saleniece un Ieva Segliņa) | Kaņiera pilskalna tornis (82) | 75 | –7** |
| 9. “Bikšudzeņi” (Ilze Garda, Vensāns Karbonels (Vincent Carbonnel) un Edgars Trops) | Kuivižu tornis (90) | 83 | –7** |
| 10. “Saldus & Co” (Jānis Jansons, Māris Jaunzemis un Sandris Rabkevičs) | Sātiņu tornis (90) | 83 | –7** |
| 11. “Visi putni labi” (Māra Brigmane, Ieva Pommere, Kārlis Lauris Tohters un Ieva Vavilova) | Burtnieku poldera tornis (81) | 72 | –9 |
| 12. “Apodziņa spieģelis” (Baiba Galviņa, Margarita Krišlauka, Imants Krūze un Kristīne Vītoliņa) | Engures ezera ziemeļu tornis (83) | 70 | –13 |
| 13. “Spectatores Avem” (Andris Grīnbergs, Baiba Kaškina, Vita Sīmane un Raimonds Sīmanis) | Durbes ezera tornis (84) | 69 | –15 |
| 14. “Trīskājainie jenoti” (Lilija Geža, Uģis Narvils, Arvīds Šteinerts un Anita Zakse) | Kolkas tornis (91) | 70 | –21 |
| Tautas klase – 4 stundu sacensības | |||
| 1. “Cēsu putnu grupa” (Agnese Gaile, Ahti Pulli, Juka Pulli (Jukka Pulli) un Baiba Strode) | Engures ezera ornitoloģiskās bāzes tornis (47) | 53*** | |
| 2. “Platknābji” (Elīna Deksne, Dāvis Valters Immurs, Leonīds Kovačs (Leonid Kovač) un Katerina Kužeļa (Kateryna Kužel)) | Slampes kurgāna platforma (54) | 53*** | |
| 3. “Čivuļi” (Ilze Kociņa, Ieva Rožlapa un Inese Zepa) | Dunduru pļavu tornis (35) | 49**** | |
| 4. “Anonīmo putnotāju apvienība” (Līga Inkēna, Ieva Ozolniece, Zane Siliņa un Margarita Vandāne) | Babītes ezera Lāču tornis (53) | 49**** | |
| 5. “Veni vidi cessi” (Jānis Bormeisters, Justs Krapāns un Signe Šetlere) | Slokas ezera tornis (33) | 44 | |
| 6. “Ping-vīns” (Līga Krastiņa, Ilze Stare, Anita Strazdiņa un Pauls Vasks) | Melnraga rīkles platforma (34) | 35 | |
| 7. “Kur tad ir tie putni?” (Zane Lase, Vita Sjomkāne un Mārtiņš Svidinskis) | Daugavgrīvas tornis (39) | 33 | |
| 8. “Krauklīt’s sēž ozolā!” (Loreta Feldmane, Kristaps Feldmanis un Viesturs Spalis) | Bumbu kalna tornis (–) | 29 | |
| 9. “Dinamiskie strazdi” (Valda Bērziņa, Andris Bērziņš, Katrīna Leitāne un Valentīns Leitāns) | Ķengaraga tornis (34) | 24 |
* Torņa vidējais rādītājs – katrā tornī Torņu cīņās reģistrētais vidējais sugu skaits kopš 2005. gada. Diennakts sacensībās uzvarētāju nosaka nevis pēc kopējā reģistrēto sugu skaita, bet pēc lielākā reģistrēto sugu skaita salīdzinājumā ar torņa līdzšinējo vidējo rādītāju. ** Vienāda rezultāta gadījumā augstāku vietu iegūst komanda, kura pēdējo sugu novērojusi agrāk attiecībā pret sacensību beigu laiku. Šie rādītāji bija 40 min. (“Svilpastes”), 33 min. (“Bikšudzeņi”) un 22 min. (“Saldus & Co”). *** Tas pats, attiecīgi 21 min. (“Cēsu putnu grupa”) un 18 min. (“Platknābji”). **** Tas pats, attiecīgi 19 min. (“Čivuļi”) un 3 min. (“Anonīmo putnotāju apvienība”).
Summary
The Battle of Towers 2024 /Elīna Gulbe/
On 18–19 May 2024 the LOB organised the 19th Battle of Towers. The birdwatching competition was fought by 86 participants from 23 teams. In all, 14 teams of experienced birders competed in the main 24-hour event, and nine more teams competed in a four-hour event for beginners. The team ‘Sturnus’ (Mārtiņš Briedis, Ivo Dinsbergs, Valts Jaunzemis and Viesturs Vīgants) won the main 24-hour contest, registering 113 species from the western birdwatching tower of Dviete floodplains, SW Latvia (+27 species compared with the previous average score of the respective tower). The Best Observation prize went to the ‘Himantopus himantopus’ team for spotting the Pied Wagtail Motacilla alba yarrelli from the birdwatching tower by the Mērsrags lighthouse, representing only the second or third reliably documented observation of this subspecies in Latvia.
Putni dabā 94 (2024/2), Raksti
