Putni dabā 81 (2018/1)
Uz žurnāla pirmā vāka:
Pļavu tilbīte Tringa totanus
Foto: Aivars Petriņš
Atbalstītāji:
Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības “Jāņa sēta”, Arctic Paper, aģentūras “Due” un privāto ziedotāju atbalstu.
Tie, kas skaita /Viesturs Ķerus/
Pļavu tilbīte – 2018. gada putns /Ainārs Auniņš/
Aicinām pārbaudīt pļavu tilbītes iespējamās ligzdošanas vietas /Andris Avotiņš jun., Viesturs Ķerus/
Ligzdojošo putnu skaits turpina samazināties /Ainārs Auniņš/
Piekrastē ligzdojošo putnu monitorings /Sintija Martinsone/
Noslēgusies ceturtā plēsīgo putnu monitoringa sezona /Andris Avotiņš jun., Jānis Reihmanis/
Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs Latvijā 2017. gadā /Oskars Keišs/
Migrējošo putnu monitorings Papē 2017. gadā /Oskars Keišs, Ivo Dinsbergs/
Lopu gārnis Latvijā /Kārlis Millers/
Tie, kas skaita
“Ornitologi ir tie, kas skaita putnus,” tā reiz mana kolēģe raksturoja sabiedrības priekšstatu par mūsu nodarbošanos. Jā, putnu uzskaites tiešām ir viena no lietām, ar ko LOB nodarbojas, un šis darbs ir ļoti svarīgs. Lai uzzinātu, kuri putni ir apdraudēti, lai saprastu, kas tos apdraud, lai novērtētu, vai vēlamo rezultātu sasniedz putnu aizsardzības pasākumi – tam visam nepieciešamas putnu uzskaites.
Pļavu tilbīte – 2018. gada putns
Kad es augu, zālāji bija putniem, īpaši “garkājainiem un garknābjainiem” putniem, bagātāki. un arī zaļāki, jo tolaik tos regulāri apsaimniekoja – pļāva un ganīja, tādēļ tie nebija “kūlas brūngani” līdz maija beigām un ilgāk. Turklāt tos apsaimniekoja ne tāpēc, lai par to “eiropas naudu” dabūtu, bet tādēļ, ka zāle bija nepieciešama lopiem. Bērnībā, braukājot pa Latvijas laukiem, ganības ar lielākiem vai mazākiem brūnu govju ganāmpulkiem tajās bija ikdienišķs skats. Tātad ganību bija samērā daudz. Tiesa, ne visās no tām bija sastopami bridējputni, bet daudzās bija. Visbiežāk ķīvīte, nereti arī pļavu tilbīte un mērkaziņa, retāk – citi bridēji.
Aicinām pārbaudīt pļavu tilbītes iespējamās ligzdošanas vietas
Par 2018. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) izvēlējusies pļavu tilbīti. Aicinām ikvienu, kas pazīst šo putnu, iesaistīties pļavu tilbītei potenciāli piemēroto vietu pārbaudē, lai nodrošinātu šīs sugas dzīvotņu aizsardzību.
Piekrastē ligzdojošo putnu monitorings
Dabas aizsardzības pārvalde šogad sāk īstenot jaunu projektu – piekrastē ligzdojošo putnu monitoringu. Šā monitoringa mērķis ir iegūt datus par populācijas lieluma pārmaiņām tām sugām, par kurām netiek iegūti dati citos ligzdojošo putnu fona monitoringos. Iegūtā informācija būs būtisks atbalsts lēmumu pieņemšanā dažādās dabas aizsardzības jomās. Tā palīdzēs argumentēti pamatot piekrastes putnu aizsardzības pasākumus. Turklāt iegūtie dati būs noderīgi, lai sagatavotu ziņojumus Eiropas Komisijai saskaņā ar t.s. Putnu direktīvu (ESOV 2010).
Migrējošo putnu monitorings Papē 2017. gadā
Migrējošo dzīvnieku aizsardzībā, iespējams, visspilgtāk izpaužas pretruna starp cilvēku un dabas nospraustajām robežām – politiskās robežas ir daudz šaurākas, un veiksmīgai migrējošu sugu aizsardzībai ir nepieciešama daudzu valstu līdzdalība.
Lopu gārnis Latvijā
Lopu gārnis Bubulcus ibis ir samērā maza izmēra (45–52 cm) gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, spārnu plētumam sasniedzot 82–95 cm. Kompaktu ķermeni, īsu knābi un samērā īsu kaklu, kuru nereti tur ievilktu. Putna spalvu tērps balts, knābis un kājas zaļganidzeltenas. Ligzdošanas laikā kļūst sārtioranžas un notiek pārmaiņas spalvu tērpā – cekuls, krūtis un mugura kļūst oranži. Kā jau liecina sugas nosaukums, uzturas ganībās kopā ar lopiem, kur barojas ar dažādiem kukaiņiem, īpaši iecienījis sienāžus (Mullarney et al. 2011).
