Tā kā publiski pieejami ir tikai divi svītrainā ērgļa “26” atrašanās vietu punkti Latvijā, šobrīd pilnīgi precīza klejojumu trase mūsu valstī nav zināma. 30.03.2022. plkst. 00.00 reģistrēts punkts, kas atrodas Baltkrievijā, Smarhoņas rajonā. Savukārt nākamais punkts reģistrēts 31.03.2022. plkst. 00:00 jau Latvijā, Krāslavas novada Robežnieku pagastā pie Indricas upes. Spriežot pēc pulksteņa laika, šī ir bijusi putna nakšņošanas vieta. Tādējādi ar lielu varbūtību var pieņemt, ka svītrainais ērglis “26” Latvijā ir ielidojis jau 30. martā no Baltkrievijas. Ir neliela iespēja, ka putns ielidoja Latvijā, metot līkumu caur Lietuvu vai Krieviju, bet to mēs, cerams, uzzināsim nākotnē, saņemot precīzākas ziņas no Francijas. 01.04.2022. plkst. 00.00 ir reģistrēts otrs redzamais punkts Latvijā – pie Liģeru purva Ropažu novadā. Nākamais punkts, kas reģistrēts 02.04.2022. plkst. 00:00, jau atrodas Polijā uz dienvidiem no Kaļiņingradas apgabala robežas. Tātad svītrainais ērglis “26” ir uzturējies Latvijā no 2022. gada 30. marta līdz 1. aprīlim.

Svītrainais ērglis “26” ar saviem klejojumiem mūsu reģionā kļuva par jaunu sugu valstī ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā (Karalius et al. 2022) un Baltkrievijā (Вінчэўскі 2022). Poļu putnu ziņu portālā clanga.com atrodama informācija, ka arī Polijā šis pats putns ar savu ceļojumu 2022.gada pavasarī tiek uzskatīts par pirmo šīs sugas pārstāvi valstī. Somijā un Zviedrijā svītrainais ērglis nav konstatēts.

Francijā svītrainā ērgļa aizsardzībai ir izstrādāts un ieviests nacionālais rīcības plāns (Burger et al. 2013). Suga tiek monitorēta gandrīz 50 gadus, tajā skaitā vairāk nekā 30 gadus tiek gredzenoti mazuļi. 2019. gadā Francijā bija 38 svītraino ērgļu pāri, no kuriem 35 ligzdojoši (Scher et al. 2020). Ar raidītājiem tika aprīkoti 18 jaunie putni (Ponchon, Ravayrol 2020a). Raidītāju sniegtie dati parādīja, ka lielākā daļa jauno putnu devās uz Kro un Kamargas apkārtni, kā arī uz Francijas dienvidrietumiem un Kataloniju, bet divi ērgļi devās tālākos klejojumos, sasniedzot Maroku un Alžīriju dienvidrietumos, kā arī Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju ziemeļaustrumos (Ponchon, Ravayrol 2020b). Nākamajā – 2020. gadā ligzdoja 29 pāri, kopumā radot 40 jaunos putnus, no kuriem 39 tika apgredzenoti un 13 aprīkoti ar raidītājiem (Scher et al. 2021). Turpinot sekot raidītāju rādījumiem, varēja redzēt, ka 2019. gadā ar krāsaino gredzenu gredzenotais putns “3C” ne tikai sasniedza Dāniju, bet pat tur pavadīja visu ziemu – vairāk nekā astoņus mēnešus. Dānijas teritoriju 2020. gadā sasniedza vēl viens svītrainais ērglis, kurš bija gredzenots ar sarkanu plastmasas gredzenu ar numuru “26” (Ponchon, Ravayrol 2021) – tas pats putns, kurš 2022. gadā atlidoja līdz pat Latvijai.

Svītrainā ērgļa nominālā pasuga fasciata izplatīta Eiropas dienvidos, Āfrikā Magribas reģionā, Āzijā Tuvajos Austrumos, Indijas subkontinentā un Ķīnas dienvidaustrumos, savukārt pasuga renschi – Indonēzijā Mazajās Zunda salās (Ferguson-Lees et al. 2001).

Svītrainā ērgļa biotopu veido atklāta vide ar mozaīkveida ainavu – krūmāji, zālieni, kas mijas ar vīnogulājiem un kaļķakmens kalnu nogāzēm līdz 700 m virs jūras līmeņa (Burger et al. 2013).