Kad pirms astoņiem gadiem kopā ar Rīgas zoodārza toreizējās Izglītības un informācijas nodaļas kolēģiem kādā septembra pēcpusdienā aizbraucām uz Salaspili, lai paskatītos, “kā to visu dara botāniskā dārza kolēģi”, negaidīju, ka visur redzēšu tik daudz krustknābju. Nevis augstu koku galotnēs, ka ne saskatīt, bet skujeņu stādījumos, acu priekšā, vērojamus un fotografējamus. Putnu vērošana botāniskajos dārzos var sagādāt daudz pārsteigumu.