Botāniskā dārza putni
Raksts publicēts Putni dabā 97 (2026/1–2), lpp. 32–39
NACIONĀLAIS BOTĀNISKAIS DĀRZS, SALASPILS
Sagatavoja Elīna Gulbe
elina.gulbe@lob.lv
Kad pirms astoņiem gadiem kopā ar Rīgas zoodārza toreizējās Izglītības un informācijas nodaļas kolēģiem kādā septembra pēcpusdienā aizbraucām uz Salaspili, lai paskatītos, “kā to visu dara botāniskā dārza kolēģi”, negaidīju, ka visur redzēšu tik daudz krustknābju. Nevis augstu koku galotnēs, ka ne saskatīt, bet skujeņu stādījumos, acu priekšā, vērojamus un fotografējamus. Putnu vērošana botāniskajos dārzos var sagādāt daudz pārsteigumu.
Putniem bagāts var būt ikkatrs dārzs, ir sevišķi, ja saimnieks tos vēl piesaista ar barotavām ziemā un būrīšiem ligzdošanas sezonā. Bet paši lielākie dārzi – botāniskās kolekcijas – šajā ziņā ir īpaši. Labas putnu vērošanas vietas ir gan Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī, gan Latvijas Universitātes botāniskais dārzs Rīgā. Bet Latvijā ir arī vēl citi botāniskie dārzi, dendrāriji, arborētumi un audzētavas, ko vērts apmeklēt, lai priecātos gan par augu kolekcijām, gan arī putniem.
Dendrāriji, augļu dārzi un jo īpaši skujeņu rajoni ir sīko putniņu “magnēts”, te tie atrod gan slēptuves un vietas ligzdām, gan dažādas sēklas barībai, jo sevišķi rudenī un ziemā. Sīko putnu pulcēšanās vietas savukārt apmeklē plēsīgie putni. Putnus turklāt viegli vērot, jo dendroloģisko stādījumu “stāvs” nav tik augsts kā mežā, un putni nav pārāk tramīgi. Pilsētu botāniskie dārzi ir kā komfortablas saliņas, kurās ir “dozēts” apmeklējums un kopumā zemāks traucējumu līmenis nekā apkārtējā pilsētā, un putni nereti no apmeklētājiem daudz nebaidās.
Nacionālais botāniskais dārzs
Botāniskais dārzs Salaspilī dibināts 1956. gadā (šogad tas svinēs 70 gadu jubileju!). Dārza pašreizējā platība ir 129 hektāri (tā nav platības ziņā pati lielākā botāniskā kolekcija Latvijā, Kalsnavas arborētums to nedaudz pārspēj). Dendrārija kolekcijā ir ap 900 skujkoku sugu, šķirņu, hibrīdu un varietāšu, – lieliska dzīves vide dažādiem sīkajiem putniem. Dendrārija vecākā daļa botāniskā dārza centrā stādīta 20. gs. 60. gados, savukārt “tālajā galā” dārza ziemeļos ir jaunāki stādījumi, kas veidoti pēc ģeogrāfiskā principa. Teritorijā ir arī dabiski veidojies mežs un klajāka ainava, ir vairāki dīķi.
Nacionālais botāniskais dārzs apmeklētājiem ir atvērts cauru gadu. Arī apmeklējums ziemā var būt jauks, jo dārza viesi no sala var patverties oranžērijā; jāņem gan vērā, ka oranžērija ir slēgta pirmdienās, bet jaunais izglītības centrs “Botania” slēgts pirmdienās un otrdienās. Botāniskais dārzs ir viegli pieejams ar vilcienu un autobusu, bet personīgā autotransporta īpašniekiem nebūs grūti atrast stāvvietu mašīnai. Katrā ziņā, plānojot apmeklējumu, vērts Nacionālā botāniskā dārza interneta lapā (nbd.gov.lv/) pārliecināties par aktuālo darba laiku, ieejas biļešu cenām, ekspozīciju un autostāvvietu pieejamību.
Ir putnu vērotāji un fotogrāfi, kas Nacionālajā botāniskajā dārzā iegriežas regulāri, bet vislielākais viesu pieplūdums bija 2024. gada nogalē, kad šeit uzturējās baltsvītru krustknābji. Tomēr tā nebija pirmā reize, kad šī retā suga šeit uzturas. 2019. gada 12. janvārī baltsvītru krustknābi te novēroja Ieva Segliņa un Irina Barkāne. Ievas Segliņas komentārs portālā Dabasdati.lv: “Salaspils botāniskajā dārzā bildēju bariņu ar egļu krustknābjiem. Intensīvi barojās. Bet šis viens ir atšķirīgs. Izskatās, ka baltsvītru mātīte!” Baltsvītru krustknābji Latvijā visbiežāk novēroti rudens migrācijas laikā, šis bija otrais gadījums, kad sugu Latvijā novēro ziemā. Sekoja 2024. gads, kad baltsvītru krustknābju grupa Nacionālajā botāniskajā dārzā ziemā uzturējās pusotru mēnesi – no 5. novembra līdz 21. decembrim. Pirmie tos ievēroja Lilita un Jānis Vanagi. Lilitas Vanagas komentārs pie “Dabasdatos” ziņotā novērojuma: “15.11. redzēti vismaz divi, 17.11. redzēti divi tēviņi vienlaikus [..] un 1 mātīte šķietami atšķirīgā krāsojumā no 15.11. redzētās. Kopā ar egļu krustknābju baru.” Putnotāju interese bija ievērojama! “Dabasdatos” parādījās 30 baltsvītru krustknābju novērojumu ziņojumi ar fotoattēliem vai bez tiem. Lielākais vienlaikus novērotais skaits bija septiņi baltsvītru krustknābji (divi tēviņi, piecas mātītes). Kopumā sugu novēroja vismaz 27 putnotāji, no kuriem vairāki vietu apmeklēja atkārtoti. Baltsvītru krustknābji barojās galvenokārt lapeglēs, un lielākā daļa novērojumu tika fiksēta dendrārija tā sauktajā “ģeogrāfiskajā daļā” Ķīnas, Tālo Austrumu, Kaukāza un Ziemeļamerikas augu stādījumos (izņemot Kaukāzu, tas arī atbilst sugas dabiskajai izplatībai!).
Dzērve ziemā
Daigas Možeikas stāsts
Nacionālajā botāniskajā dārzā atrodams putnu vērošanai veltīts informācijas stends, kurā izmantoto putnu fotoattēlu autore ir Daiga Možeika, salaspiliete, kas putnu fotografēšanai botāniskajā dārzā veltījusi daudz laika.
Daiga: “Viss sākās, kad savulaik biju aizrāvusies ar fotografēšanu. Darbojos fotoklubā “Rīga”, reizi gadā mums bija fotokonkurss, un tad arī sāku bieži nākt uz botānisko dārzu, kur, dabiski, varēja atrast daudz interesanta, ko fotografēt. Bet tieši par putniem vairāk ieinteresējos, kad ziemā, botāniskajā dārzā staigājot, ieraudzīju dzērvi (28.01.2007.). Tas arī bija mans visneparastākais putnu novērojums botāniskajā dārzā – dzērve sniegā! Sāku interesēties – vai tas tā var būt, ka dzērve Latvijā ziemo? Sazinājos ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību, jautāju ornitologiem.
Tā iznācis, ka esmu botāniskajā dārzā ļoti daudz fotografējusi putnus. Rudenī un ziemā iemīļoti fotomodeļi bija zīdastes, kas barā barojas ar ogām, turklāt nav tā, ka tās botānisko dārzu apmeklētu katru dienu, jo barību meklē plašākā apkārtnē. Esmu fotografējusi krustknābjus un citus zvirbuļveidīgos putnus, dzeņus, ūdensputnus.
Iesaistījos Nacionālā botāniskā dārza putnu saraksta veidošanā, ko bija sākuši Juris un Egils Kazubierņi. 2014. gada septembrī šajā sarakstā bija 114 putnu sugas. Tolaik Nacionālais botāniskais dārzs sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu teritorijā izveidoja vairākus informācijas stendus par botāniskā dārza putniem, ko ilustrēja ar manām fotogrāfijām. Jau vēlāk uz botānisko dārzu visvairāk esmu nākusi kopā ar sociālā centra bērniem pasākumu un nometņu ietvaros. Skatījāmies dažādus biotopus, novērojām, kur kas dzīvo – gan putni, gan citi dzīvnieki. Taisījām arī putnu barotavas ar dažādām ogām.”
Ar fotoaparātu dabā
Egila Kazubierņa stāsts
Pirmais botāniskā dārza putnu saraksta sastādītājs bija ornitologs Juris Kazubiernis (1940–2016). Strādājot Bioloģijas institūtā, viņam iznācis saskrieties ar toreizējo botāniskā dārza direktoru Kārli Buividu, un norunājuši, ka Juris apsekos, kādi putni mīt botāniskā dārza teritorijā. Tā tapis pirmais saraksts ar šeit ligzdojošo un ieceļojošo putnu sugām. Tagad botāniskajā dārzā putnus fotografē Jura dēls – Egils Kazubiernis.
Egils: “Tētis uz botānisko dārzu nāca pa rītiem, tāpēc man nesanāca kopā ar viņu bieži staigāt, jo bija jādodas mācībās, uz darbu. 2015. gadā izlikām būrīšus mazputniņiem, tas bija pēdējais darbs, ko es kopīgi ar tēti paspēju izdarīt botāniskajā dārzā. Vēlāk būrīšus apsekojot, varēja redzēt, ka tajos ligzdojušas zīlītes un melnie mušķērāji, bet vienam būrītim skreju bija “apstrādājis” dzenis.
Pats tagad regulāri nāku botāniskajā dārzā fotografēt putnus. Biežāk staigāju nevis dārza populārākajā daļā centrālās ieejas tuvumā, bet tālākajā, ziemeļu, galā, kur apmeklētāji nāk mazāk. Manuprāt, te ir vairāk putnu un interesantākas sugas. Tālā gala dīķos esmu novērojis balto gārni, meža tilbīti, lielo gauru. Šīs sugas “populārajā” galā nav gadījies redzēt. Dīķu niedrāju joslās mīt ceru ķauķi, niedru strazdi un citi niedrāju putni. Vienā no ziemeļu gala dīķiem uz saliņas ligzdoja laucis, izperēja un izveda sešus mazuļus. Tur ir arī liela pļava, kur ir lauku putni – cīruļi, griezes, un turpat līdzās – skujeņu stādījumi, kur krustknābji un dažādu sugu zīlītes nāk baroties ar čiekuriem. Pirms pāris dienām (februārī) šeit izdevās laba “fotosesija” ar cekulzīlītēm.
Pārsteigums bija pupuķa novērojums, kas gan bija dārza “populārajā” galā. Ļoti priecājos arī vērot mazo dzeni. Uz botānisko dārzu vienmēr eju ar fotoaparātu un teleobjektīvu. Kad gadījies atnākt bez, bijis žēl, ja kaut ko interesantu redz, bet nevar nofotografēt. Tagad fotoaparāts man visur vienmēr ir līdzi, turklāt ne vien tāpēc, lai uzņemtu skaistas bildes, bet arī lai piefiksētu, ko esmu novērojis. Kad esi putnu vai kādu citu dzīvnieku kārtīgi nofotografējis, ar sugas noteikšanu var nodarboties mājās, uzņemtās fotogrāfijas izpētot datora ekrānā. Mani saista visa dzīvā daba. Aizraujos arī ar makrofotogrāfiju. Botāniskajā dārzā var bildēt, piemēram, spāres, tauriņus.
Strādāju hidrobioloģijas jomā, un mans darbs saistās ar izbraucieniem pie iekšzemes ūdeņiem visā Latvijā. Ne vienmēr iznāk laika vilkt ārā fotoaparātu, bet gadās interesanti novērojumi, piemēram, mazais ērglis pagājušogad pie Dienvidsusējas. Bet līdz šim pats interesantākais novērojums bija stepes lijas tēviņš Ziemeļkurzemē pie Ances (22.05.2023.). Toreiz gan kolēģim lūdzu, lai mazliet pagaida, kamēr retumu fotografēju!”
Krustknābji, griezes un ķīķi
Lilitas Vanagas stāsts
Lilita Vanaga ir salaspiliete, vēsturniece, kam putnu fotografēšana ir hobijs. Lilitas atradums bija terekija uz Rīgas HES ūdenskrātuves dambja (03.09.2024.), kuru aplūkot sabrauca gandrīz visi Rīgas putnu vērotāji; pašas pirmās “Dabasdatos” ziņotās Ēģiptes zosis Latvijā (27.06.2015.); rietumu garastītes ligzdošana pārī ar parasto garastīti Salaspilī 2022.– 2024. gadā. Un, protams, baltsvītru krustknābju grupa botāniskajā dārzā, ko 2024. gadā Lilita “Dabasdatos” ziņoja pirmā (15.11.2024.).
Lilita: “Fotografēju jau sen, gan darba, gan prieka pēc, bet, sākot lietot fotoaparātu ar lielāku palielinājumu un ieraugot putnus “tuvumā”, no šīs lietas vairs nevar atteikties! Putnu fotografēšana ir atpūta no ikdienas un brīnišķīga laika pavadīšana, kas dod daudz prieka. Arī ļoti labs iegansts kustēties, un es jau nemāku pastaigāties tāpat bez iemesla! Tā kā dzīvoju tuvu botāniskajam dārzam, tā ir pirmā izvēle, kur doties. Šeit ir ne vien augu dažādība, bet arī biotopu dažādība. Var pamazām iepazīt ne vien augus un kokus, bet arī putnu dzīvesvietas – kur tiem vairāk patīk uzturēties, kur ir barība, kur ligzdot.
Turklāt botāniskais dārzs ir labs visos gadalaikos. Arī ziemā, kad te var staigāt pa notīrītu celiņu, skujkoku stādījumos sastapt dažādas zīlītes, varbūt vienkārši priecāties par izdevušos cekulzīlītes, zeltgalvīša vai krustknābja bildi. Egļu krustknābji botāniskajā dārzā ir redzami gandrīz visu gadu. Pavasarī to kādu brīdi nav, bet vasarā tie pārrodas, turklāt labos čiekuru gados – lielos baros, pieaugušie putni kopā ar jaunajiem. 2024. gads bija labs čiekuru gads, un, zinot, ka baltsvītru krustknābis botāniskajā dārzā bijis jau iepriekš, jāpaskatās – vai nu nebūs arī šogad! Un bija arī, turklāt vairāki! Bija prieks gan par to, ka jauna suga novērota, gan redzēt, cik daudzi ar fotoaparātiem ierodas botāniskajā dārzā meklēt baltsvītru krustknābi! Tas sildīja sirdi!
Pavasarī botāniskais dārzs skan putnu balsīs. Var laimēties redzēt vālodzes sēžam koku galotnēs. Ir brūnās čakstes, uz stabiņiem sēž pelēkie mušķērāji, ir skaistuļi melnie mušķērāji, ir tītiņi u. c. Ja kāds grib mācīties balsis, jānāk uz botānisko dārzu – tikko atgriezies no ziemošanas, tītiņš dažreiz tepat netālu no botāniskā dārza centrālās ieejas dzied vienā dziedāšanā. Kokiem vēl nav lapu, un ļoti labi var redzēt, kā viņš sēž un bļauj, varen plaši knābi atvēris. Kamēr vēl nav aizgājis savās darīšanās (aizņemts ar ligzdošanu).
Tāpat te ik gadus dzied pupuķis, var veikties arī ieraudzīt. Bija gadi, kad redzēja apodziņu kokos sēžam.
Protams, ir dažādi ķauķi. Reiz dzirdu – neparasta dziesma! Sāku skatīties – svītrainais ķauķis! Nākamajā reizē atnākot, pa koka zariem lēkāja arī mazuļi.
Tālajā galā dzīvo griezes. Tās pagaidām ir katru gadu, var dzirdēt arī aiz dārza robežām. Pavasarī tās sākumā dzied daudzkur, mēģina iemesties uz ligzdošanu, paliks vai nepaliks? Nē, tomēr paliek gandrīz tikai botāniskajā dārzā, vismaz gadus sešus. Vienreiz laimējās griezi nofotografēt tuvu. Dienā nāku botāniskajā dārzā pa malas celiņu un redzu – liels putns sēž celiņa malā pavisam retā zālītē. Nāku lēni un piesardzīgi tuvāk un neticu savām acīm – dažos zemos stiebriņos sēž grieze un pat netaisās bēgt. Tā es viņai burtiski pāris soļu attālumā pagāju garām ar aizturētu elpu. Aizgāju un tā arī īsti nesapratu, kāpēc viņa tā uzvedās. Varbūt grieze ir no tiem putniem, kas mēdz izlikties par nekustīgu? Gadās, ka pa botāniskā dārza zālājiem un celiņiem lodā un skudras meklē pelēkā dzilna. Vietās, kur vēl ir jauki mežonīgs un laba dzīvesvieta ežiem un zaķiem, ir aizdomas, ka ierodas slokas, viena uzšāvās stāvus gaisā celiņa malā, un kādu gandrīz dārza centrā vanags bija notiesājis.
Lielajā pļavā uz bijušā Bioloģijas institūta pusi laimējās sastapties ar ķīķi. Ieraudzīju, ka tālumā zemē sēž liels putns, apstājos un centos pa gabalu nofotografēt. Putns sāka lidot man arvien tuvāk, sākumā pat šķita, ka tas ir jauns un vēl mācās lidot. Bet tas bija pieaudzis ķīķis, kas pļavā barojās ar kukaiņiem, un šī tikšanās tādā vietā man bija liels notikums. Tie ir īpaši gadījumi, bet dārzā pārsteigumi allaž ir iespējami, kā laimējas. Mūsu novadā ir daudz izcilu putnu vērošanas vietu, visas vēl pat nav apgūtas! Pa laikam iznāk ar divriteni braukt uz Doli, un, kad vien ir laiks, pārbaudu, kas redzams no Rīgas HES ūdenskrātuves dambja. No dambja ir laba pārredzamība un savs skaistums, īpaši pļavu ziedu laikā, kad visa nogāze zied. Gadās pat dzegužpirkstītes, netrūkst kukaiņu un tauriņu, arī aizsargājamais čemurziežu dižtauriņš uzrodas. Piedevām no augšas var pārskatīt Dārziņu atteku. Bet visinteresantāk uz dambja ir migrāciju laikā, tad tur parādās visdažādākie putni. Terekija bija negaidīts atradums. Paldies, ka “Dabasdatos” apstiprināja, tādam retumam sākumā vēl neticēju. Ēģiptes zosis nav retums Viduseiropā parkos, bet ieraudzīt tās pie mums dambja malā bija liels pārsteigums. Tāpat prieks bija arī melnkakla gārgaļu pāra parādīšanās ūdenskrātuvē ap Jāņiem, brūnkakla gārgale un tumšās pīles decembrī.”
Grieze Crex crex botāniskajā dārzā takas malā, 26.05.2023. (Foto: Lilita Vanaga)
Putnu sugas Nacionālajā botāniskajā dārzā
Apkopojot “Dabasdatos” ziņotos putnu novērojumus, ziņas no Lilitas Vanagas, Daigas Možeikas un Egila Kazubierņa, kā arī ar informāciju no Jura Kazubierņa piezīmēm (novērojumi 1974.–2016. gadā), Nacionālā botāniskā dārzā konstatēto putnu sarakstā ir 138 sugas (sk. sarakstu). To vidū ir gan ligzdotāji (sarakstā treknrakstā izceltas sugas, kurām pēdējos gados reģistrēta iespējama, ticama vai pierādīta ligzdošana botāniskā dārza teritorijā), gan caurceļotāji un ziemotāji, gan arī sugas, kas novērotas, botāniskā dārza teritoriju pārlidojam. Neviens saraksts nav galīgs un “akmenī cirsts”, tā ka novēlam putnotājiem papildināt šo sarakstu ar jaunām sugām!
Paldies Dacei Miezītei un Laurai Līdakai par palīdzību raksta tapšanā!
Summary
Birds in the botanical garden. The National Botanical Garden of Latvia, Salaspils /Elīna Gulbe/
The National Botanical Garden of Latvia was founded in Salaspils in 1956 and currently covers an area of 129 hectares. To date, 138 bird species have been recorded here. Daiga Možeika, Egils Kazubiernis and Lilita Vanaga share their bird watching and photography experiences. Among the most interesting bird observations in the National Botanical Garden are those of Two-barred Crossbills Loxia leucoptera. In 2019, one female was observed (on January 12), but in 2024, a group of seven birds stayed for at least a month and a half (from November 5 to December 21).
Attēlā: Nacionālā botāniskā dārza logotips (NACIONĀLAIS BOTĀNISKAIS DĀRZS SALASPILS LATVIJA) un Dabas aizsardzības pārvaldes logotips.
Nacionālā botāniskā dārza putnu sugu saraksts
(Treknrakstā – sugas, kurām pēdējos gados reģistrēta iespējama, ticama vai pierādīta ligzdošana botāniskā dārza teritorijā.)
- paugurknābja gulbis
- ziemeļu gulbis
- baltvaigu zoss
- meža zoss
- baltpieres zoss
- sējas zoss
- gaigala
- lielā gaura
- cekulpīle
- prīkšķe
- pelēkā pīle
- baltvēderis
- meža pīle
- dzeguze
- lauku balodis
- mājas balodis
- dzērve
- grieze
- ūdensvistiņa
- laucis
- jūrasžagata
- dzeltenais tārtiņš
- smilšu tārtiņš
- ķīvīte
- lietuvainis
- kuitala
- sloka
- meža tilbīte
- upes zīriņš
- lielais ķīris
- kajaks
- sudrabkaija
- melnspārnu kaija
- baltais stārķis
- jūraskrauklis
- baltais gārnis
- zivju gārnis
- svīre
- apodziņš
- ausainā pūce
- ķīķis
- zvirbuļvanags
- vistu vanags
- lauku lija
- niedru lija
- jūras ērglis
- bikšainais klijāns
- peļu klijāns
- pupuķis
- zivju dzenītis
- tītiņš
- pelēkā dzilna
- melnā dzilna
- vidējais dzenis
- dižraibais dzenis
- mazais dzenis
- lauku piekūns
- bezdelīgu piekūns
- vālodze
- lielā čakste
- brūnā čakste
- sīlis
- žagata
- riekstrozis
- kovārnis
- krauķis
- krauklis
- vārna
- zilzīlīte
- lielā zīlīte
- meža zīlīte
- cekulzīlīte
- purva zīlīte
- pelēkā zīlīte
- sila cīrulis
- lauku cīrulis
- iedzeltenais ķauķis
- ceru ķauķis
- krūmu ķauķis
- purva ķauķis
- niedru strazds
- upes ķauķis
- bezdelīga
- mājas čurkste
- garastīte
- svirlītis
- vītītis
- čuņčiņš
- dārza ķauķis
- melngalvas ķauķis
- svītrainais ķauķis
- gaišais ķauķis
- brūnspārnu ķauķis
- zīdaste
- sārtgalvītis
- zeltgalvītis
- dzilnītis
- mizložņa
- paceplītis
- mājas strazds
- sila strazds
- dziedātājstrazds
- plukšķis
- melnais mežastrazds
- pelēkais strazds
- pelēkais mušķērājs
- sarkanrīklīte
- lakstīgala
- melnais mušķērājs
- melnais erickiņš
- erickiņš
- lukstu čakstīte
- akmeņčakstīte
- peļkājīte
- lauku zvirbulis
- mājas zvirbulis
- dzeltenā cielava
- baltā cielava
- koku čipste
- pļavu čipste
- ziemas žubīte
- žubīte
- dižknābis
- mazais svilpis
- svilpis
- zaļžubīte
- kaņepītis
- ķeģis
- baltsvītru krustknābis
- priežu krustknābis
- egļu krustknābis
- dadzītis
- ģirlicis
- ķivulis
- sniedze
- niedru stērste
- dārza stērste
- dzeltenā stērste
Attēls (Lpp. 39): Nacionālā botāniskā dārza karte (mērogs: 100 m; ieejas: Rīgas ielas vārti, Galvenā ieeja, Miera ielas vārti (dienesta); ielas: Rīgas iela, Miera iela).
Apzīmējumi: 1, 2 – Mainīgās ekspozīcijas; 3 – Hortenzijas; 4 – Iežu un minerālu ekspozīcija; 5 – NBD selekcionētās parka rožu šķirnes; 6 – Akmeņdārzs; 7 – Rozārijs; 8 – Virši un ērikas; 9 – Magnolijas; 10 – Vilkābeles; 11 – Pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu ekspozīcija; 12 – Apses un papeles; 13 – Skujkoki; 14 – Rododendri; 15 – Zirgkastaņas; 16 – Savvaļas rozes; 17 – Burvjlazdas; 18 – Riekstkoki; 19 – Bērzi; 20 – Oši; 21 – Bārbeles; 22 – Liepas; 23 – Skābarži un dižskābarži; 24 – Ozoli; 25 – Segliņi; 26 – Savvaļas ķirši; 27 – Pīlādži; 28 – Kļavas; 29 – Ievas; 30 – Kārkli un vītoli; 31 – Papeles; E – Eiropa; TA – Tālie Austrumi; S – Sibīrija; VA – Vidusāzija; K – Kaukāzs; Ķ – Ķīna; ZA – Ziemeļamerika. Citi apzīmējumi: vārti, informācijas centrs, auto stāvlaukums, auto stāvlaukums invalīdiem, Salaspils dzelzceļa stacija, tualetes, invalīdu tualetes, mazuļu pārtinamais galdiņš, bērnu rotaļu laukums, piknika galdi, lapene, zirgu stallis, lauku sēta “Urdziņas”, oranžērija, izglītības centrs “Botania”.
