“Lietussardziņš” virs vecajiem mežiem
Par 2026. gada putnu LOB izvēlējusies apodziņu – Latvijā apdraudētu putnu sugu, kuras nākotne atkarīga no tā, vai saglabāsim Latvijas vecos mežus.
Par 2026. gada putnu LOB izvēlējusies apodziņu – Latvijā apdraudētu putnu sugu, kuras nākotne atkarīga no tā, vai saglabāsim Latvijas vecos mežus.
Šajā apskatā iekļautas tās putnu sugas, kurām Latvijā reģistrēti mazāk par 25 novērojumiem (novērojumu skaits pēc www.putni.lv uzskaitījuma). Ja kādai sugai 2025. gadā pārsniegts 25 novērojumu skaits, tad uzskaitīti visi šīs sugas novērojumi 2025. gadā. Apskatā lietota AviList sistemātika (AviList Core Team 2025). Apskats izveidots, apkopojot informāciju no interneta vietnēm www.putni.lv (uztur Agris Celmiņš), www.dabasdati.lv (uztur Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība), Birding Latvia profila vietnes Facebook – www.facebook.com/birdinglatvia (uztur Edgars Smislovs), kā arī eBird platformas www.ebird.org/region/LV (Cornell Lab of Ornithology, Ithaca, New York).
2025. gada 19. maijs, nākamā diena pēc iegūtās saldi rūgtās 2. vietas putnu vērošanas sacensībās “Torņu cīņas 2025” komandai “Sturnus”¹ (paplašinātā sastāvā) izvērtās notikumiem bagāta, ne vien apgredzenojot komandas titulsugas – mājas strazda Sturnus vulgaris – 24 ligzdojošos putnus, bet arī konstatējot jaunu putnu sugu Latvijā – Bonelli ķauķīti Phylloscopus bonelli.
2025. gada 11. jūlijā ar izsekošanas ierīci aprīkota gredzenknābja kaija Larus delawarensis šķērsoja Latvijas teritoriju dienvidaustrumu daļā. Tas ir pirmais dokumentētais šīs sugas ieceļošanas gadījums mūsu valstī.
2025. gadā Latvijas putnu sugu sarakstu papildināja vēl viena jūras pīļu suga – bangu pīle Melanitta perspicillata.
Latvijā pirmais un otrais pierādītais taigas čipstes Anthus hodgsoni novērojums tika veikti vienā dienā – 2025. gada 17. oktobrī. Suga tika atrasta mērķtiecīgi – divi migrējoši putni tika pievilināti, kāpās pie Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām atskaņojot šīs sugas dziesmu.
Jau ilgus gadus gaidītākā dienas plēsīgo putnu suga – garkāju klijāns Buteo rufinus – beidzot tika iekļauta Latvijas ornitofaunas sarakstā ar diviem novērojumiem 2025. gadā un vienu, plašākām putnu vērotāju aprindām iepriekš nezināmu, novērojumu 2015. gadā.
“Lielais gads” jeb Big Year ir putnu vērošanas izaicinājums, kurā putnotājs cenšas viena kalendārā gada laikā novērot pēc iespējas vairāk putnu sugu konkrētā teritorijā – valstī, reģionā vai pat visā pasaulē. Šādai nodarbei nav oficiālu noteikumu vai stingras sistēmas, nav arī tiesnešu un balvu. Katrs pats seko savam sarakstam un tempam, daudziem tas ir vienkārši veids, kā motivēt sevi nepalikt mājās un doties vairāk dabā.
Putnu vērošanas sacensības no Latvijas putnu torņiem tika organizētas jau 20. reizi (pirmās – 2002. gadā). “Torņu cīņas 2025” notika 17.–18. maijā, tās rīkoja Latvijas Ornitoloģijas biedrība (koordinatori – Agnis Bušs, Ieva Vavilova un Elīna Gulbe). Pateicamies sadarbības partneriem – “Absolut Auto”, Dabas aizsardzības pārvaldei, SIA “Diversum”, Dzivotne.lv, SIA “Gatavo dabā”, Martai Gotlībai, SIA “Jāņa sēta”, LU Botāniskajam dārzam, maizes ceptuvei “Lāči”, SIA “Motacilla”, “Pavāru mājai Līgatnē”, Putnu akadēmijai, putnu māju ražotnei “Simbaro”, “Swarovski Optik” un “3 pavāru restorānam”. Īpašs paldies Mārim Jaunzemim, kurš apkopo Torņu cīņu statistiku, kopš šīs sacensības notiek.
Kad pirms astoņiem gadiem kopā ar Rīgas zoodārza toreizējās Izglītības un informācijas nodaļas kolēģiem kādā septembra pēcpusdienā aizbraucām uz Salaspili, lai paskatītos, “kā to visu dara botāniskā dārza kolēģi”, negaidīju, ka visur redzēšu tik daudz krustknābju. Nevis augstu koku galotnēs, ka ne saskatīt, bet skujeņu stādījumos, acu priekšā, vērojamus un fotografējamus. Putnu vērošana botāniskajos dārzos var sagādāt daudz pārsteigumu.
Pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma 2025. gada vasarā Latvijā atkal tika novērots dziedošs grīšļu ķauķis Acrocephalus paludicola – putnu Liepājas ezera Vītiņu pļavās 25. jūlijā atrada Edgars Smislovs un Atis Ļahs un pēc tam novēroja vēl citi putnu vērotāji, kamēr tas tur uzturējās vismaz līdz 29. jūlijam (dabasdati.lv; Celmiņš 2026). Vēl viens novērojums – arī laikā, kad šī suga Latvijā parasti netiek novērota – 14. jūnijā, kad grīšļu ķauķi Limbažu novada Lauteros noķēra Guntis Graubics (Celmiņš 2026). Tik retu putnu novērojumiem parasti ir nejaušības raksturs, taču šoreiz gribu dalīties ar informāciju, ka 2025. gada grīšļu ķauķu novērojumi ārpus zināmajām ligzdošanas vietām nav nejaušība.
Pērn atzīmējām 20 gadus kopš Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu programmas sākuma (Auniņš 2025), bet pēc aizvadītās ligzdošanas sezonas jau varam runāt par 20 gadu laika nogriezni, ko apraksta programmā iegūtie uzskaišu dati. Tas ir vērā ņemams laika periods, kurā vērtēt notiekošās pārmaiņas, un pārmaiņu vērtējuma klasifikācija tajā ir daudz mazāk atkarīga no ikgadējām skaita svārstībām. Tas, protams, nenozīmē, ka visām sugām būs skaidri klasificējamas tendences. Jo suga retāk pārstāvēta uzskaišu maršrutos vai lielāka reģistrēto pāru skaita izkliede starp gadiem, jo lielāka nenoteiktība (indeksu kļūdas intervāli). To vislabāk redzam populāciju indeksu grafikos kā pelēkās zonas ap indeksu līnijām (2. attēls). Ja šie kļūdas intervāli ir plaši, tendences bieži nepakļaujas klasifikācijai. Tādējādi atkal atgriežamies pie aktīvo uzskaišu maršrutu skaita nozīmīguma – jo vairāk to būs, jo šaurākas būs “pelēkās zonas” un lielākam skaitam sugu mēs tendences varēsim klasificēt.
2025. gadā plēsīgo putnu fona monitoringa ietvaros apsekoti 35 parauglaukumi. Pēc uzskaišu sezonas, izmantojot gan TRIM, gan nepilnīgas konstatēšanas modeļus, iegūti populāciju pārmaiņu rādītāji 17 sugām. Kopš monitoringa sākuma 2014. gadā pieaugoša populācija ir konstatēta meža pūcei, mazajam ērglim, jūras ērglim, ausainajai pūcei un bikšainajam apogam, stabila – apodziņam un zvirbuļvanagam, bet dilstoša – ķīķim, niedru lijai, peļu klijānam, lauku piekūnam un bezdelīgu piekūnam. Pēdējos piecos gados negatīvas tendences konstatētas jūras ērglim, zvirbuļvanagam, bezdelīgu piekūnam, urālpūcei un bikšainajam apogam, bet pozitīvas – lauku piekūnam.
Šis ir kārtējais pārskats par naktsputnu monitoringu lauksaimniecības zemēs Latvijā. Kopš pirmā pārskata 1997. gadā pārskati ir publicēti regulāri (pilnu pārskatu bibliogrāfiju sk. Keišs 2025b).
Mājas strazds Sturnus vulgaris 2025. gadā bija izvēlēts par gada putnu Latvijā, tādēļ arī tā popularizēšanai tika pievērsta lielāka uzmanība. Pavasarī notika septiņi sarīkojumi, kuros es popularizēju gada putnu – mājas strazdu un notika arī strazdu būru gatavošana.
Putni to augstās ekoloģiskās specializācijas, jutīguma pret izmaiņām dzīvotnēs, kā arī plašās izplatības dēļ ir uzskatāmi par vienu no visuzticamākajiem bioloģiskās daudzveidības un vides kvalitātes indikatoriem (Gregory et al.2003), tādēļ ir nepieciešamas augstvērtīgas zināšanas par to populāciju stāvokli. Ņemot vērā šā brīža tehnoloģiju attīstību un to diezgan vieglo pieejamību, konvencionālās monitoringa metodes var tikt apvienotas ar jaunu pieeju – pasīvi akustisko monitoringu jeb saīsinājumā PAM.
1815. gadā Jelgavā izveidotā vācu Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst, turpmāk – KLMB) 1818. gadā nolēma dibināt Kurzemes provinces muzeju (turpmāk – KPM), lai uzkrātu to, kas Kurzemē agrāk un tobrīd radīts mākslas un zinātnes jomā, apkopotu un izliktu publiskajai aplūkošanai visu šīs zemes pilsonisko, garīgo un fizisko dzīvi. Jaundibinātais muzejs sāka vākt mākslas, arheoloģiskās, etnogrāfiskās, kā arī dabas vēstures kolekcijas. Šajā pārskatā tiek aplūkota tieši putnu kolekcijas tapšanas vēsture un atzīmēti vērtīgākie eksponāti, jo viens no šīs publikācijas mērķiem ir apkopot un publicēt pēc iespējas pilnīgāku informāciju par retu sugu un citādi unikālu putnu iegūšanas apstākļiem, tāpēc ka daudzās 19. un 20. gadsimta publikācijās šādu putnu iegūšanas dati nereti ir nepilnīgi vai pat ar pretrunīgu informāciju.¹
Pirmajos Ziemassvētkos – 2025. gada 25. decembrī savās mājās brīvajā Igaunijā, Tartu, tajā pašā mājā, kur 1979. gadā tika izstrādāta Baltijas harta, nomira Igaunijas brīvības cīnītājs, disidents un – ornitologs Marts Olavs Nikluss (Mart-Olav Niklus).
Attēlos redzami putni A–P (A – 2x, H – 3x, I – 2x).