Latvijas ligzdojošo putnu uzskaites: parasto putnu skaita pārmaiņas pēdējos 20 gados
Raksts publicēts Putni dabā 97 (2026/1–2), lpp. 42–49
Ainārs Auniņš
ainars.aunins@lu.lv
Pērn atzīmējām 20 gadus kopš Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu programmas sākuma (Auniņš 2025), bet pēc aizvadītās ligzdošanas sezonas jau varam runāt par 20 gadu laika nogriezni, ko apraksta programmā iegūtie uzskaišu dati. Tas ir vērā ņemams laika periods, kurā vērtēt notiekošās pārmaiņas, un pārmaiņu vērtējuma klasifikācija tajā ir daudz mazāk atkarīga no ikgadējām skaita svārstībām. Tas, protams, nenozīmē, ka visām sugām būs skaidri klasificējamas tendences. Jo suga retāk pārstāvēta uzskaišu maršrutos vai lielāka reģistrēto pāru skaita izkliede starp gadiem, jo lielāka nenoteiktība (indeksu kļūdas intervāli). To vislabāk redzam populāciju indeksu grafikos kā pelēkās zonas ap indeksu līnijām (2. attēls). Ja šie kļūdas intervāli ir plaši, tendences bieži nepakļaujas klasifikācijai. Tādējādi atkal atgriežamies pie aktīvo uzskaišu maršrutu skaita nozīmīguma – jo vairāk to būs, jo šaurākas būs “pelēkās zonas” un lielākam skaitam sugu mēs tendences varēsim klasificēt.
PALDIES visiem ligzdojošo putnu uzskaites veicējiem! 2025. gadā tās veikuši (izcelti visu četru uzskaišu veicēji): Aija Bensone, Ilze Bojāre, Agnis Bušs, Agnese Gaile, Ilona Gaile, Andris Grīnbergs, Dana Heiberga, Imants Jakovļevs, Māris Jaunzemis, Elvijs Kantāns (3), Renāte Kaupuža, Oskars Keišs (3), Viesturs Ķerus, Mareks Kilups, Jānis Ķuze, Edgars Lediņš, Valdis Lukjanovs, Sintija Martinsone, Jēkabs Mednis, Aivars Meinards (2), Irisa Mukāne, Gunārs Pētersons, Mārtiņš Platacis (2), Ainis Platais, Jānis Priednieks, Marina Šiļina, Elīze Spridzāne, Antra Stīpniece (2), Ģirts Strazdiņš, Matīss Stunda, Jana Tipovska, Viesturs Vīgants, Juris Vīgulis (2), Kristīne Vītoliņa, Miķelis Zalāns un Valdis Zariņš. Pavisam uzskaites veiktas 44 maršrutos, no kuriem visas četras metodikā paredzētās uzskaites veiktas 26, bet trīs uzskaites – 6 maršrutos. Aktīvo maršrutu skaita lejupslīde ir turpinājusies, un nevienmērīgais maršrutu teritoriālais sadalījums kļuvis pat vēl izteiktāks nekā iepriekš: izteikts maršrutu trūkums ir ne tikai Kurzemē un Latgalē, bet arī Vidzemes augstienē un Sēlijā (1. attēls).
Populāciju pārmaiņu analīze pērn veikta 124 ligzdojošo putnu sugām (1. tabula). No tām statistiski droši klasificējamas tendences bija 88 sugām, bet neskaidras – tikai 36 sugām. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis skaits gan sugām, kam populācijas samazinās (līdz 24 (+2)), gan sugām, kurām populācijas palielinās (līdz 25 (+1)). Lielāko grupu tomēr veido sugas, kuru populācijas bijušas stabilas (39), un to skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav mainījies.
Starp sugām ar skaita samazinājuma tendenci pēc gada pārtraukuma atgriezies vistu vanags, no jauna pievienojusies vālodze, bet pārējās palikušas nemainīgas. Vistu vanagam jau ilgstoši bijusi populācijas samazināšanās tendence, bet plašā kļūdas intervāla dēļ tā reti bijusi klasificējama. Šī suga “parasto” ligzdojošo putnu uzskaitēs ir grūti uzskaitāma savas diezgan mazās populācijas un zemās konstatējamības dēļ, tāpēc tās indeksu kļūdas intervāli ir plaši. Ir pamats uzskatīt, ka samazināšanās notiek tajā populācijas daļā, kas ligzdo ārpus apdzīvotām vietām. Savukārt vālodzes populācija uzskaišu sākuma gados pieauga, bet pēc 2013. gada, kad tās populācija sasniedza maksimumu, vērojama samazināšanās, un 2025. gadā tā pirmoreiz bija mazāka nekā uzskaišu sākumgadā (2. attēls). Vēl pērn tās populācija klasificējās kā stabila (Auniņš 2025), tomēr statusa maiņa nebija pārsteigums. Vālodzes populācija pēdējo 10 gadu laika periodā jau kopš 2020. gada klasificējās kā dilstoša (Auniņš, Mārdega 2020). Vālodzes populācijas samazināšanās iemesli pēdējo 12 gadu laikā nav zināmi. Tā kā vālodze ziemo Centrālajā un Dienvidāfrikā, var pieļaut, ka skaita samazināšanās iemesli meklējami tur. Plašāku faktoru ietekmei par labu runā arī visas Paneiropas vālodzes populācijas samazinājums 2014.–2024. gada periodā (PECBMS 2025). Tomēr nevar izslēgt arī iespēju, ka vālodzes populācijas samazinājums Latvijā varētu būt saistīts ar kopējās meža vecumstruktūras pārmaiņām valstī, kad arvien lielākas meža platības aizņem jaunaudzes.
Tabula. 2. attēla dati – populācijas pārmaiņu koeficients (S ± standartkļūda) un tendence
| Suga | S ± SE | Tendence |
|---|---|---|
| Vālodze Oriolus oriolus | 0,9851 ± 0,0068 | Mērens samazinājums (p<0,05)* |
| Vistu vanags Astur gentilis | 0,9204 ± 0,0329 | Mērens samazinājums (p<0,05)* |
| Melnā dzilna Dryocopus martius | 0,99 ± 0,0095 | Stabila |
| Sīlis Garrulus glandarius | 0,9871 ± 0,0062 | Stabila |
| Pelēkais strazds Turdus pilaris | 0,9654 ± 0,0112 | Mērens samazinājums (p<0,05)* |
| Sarkanrīklīte Erithacus rubecula | 1,0077 ± 0,004 | Stabila |
| Lakstīgala Luscinia luscinia | 0,974 ± 0,0058 | Mērens samazinājums (p<0,01)** |
| Sārtgalvītis Regulus ignicapilla (2016–2025) | 1,4385 ± 0,1016 | Straujš pieaugums (p<0,05)* |
| Peļkājīte Prunella modularis | 0,978 ± 0,0069 | Mērens samazinājums (p<0,05)* |
| Pļavu čipste Anthus pratensis | 0,9864 ± 0,0098 | Stabila |
Ielikums: Sugas, kuru populācijas kopš 2005. gada samazinās: mežirbe, rubenis, parastā ūbele, grieze, ķīvīte, vistu vanags, peļu klijāns, mazais dzenis, vālodze, brūnā čakste, purva zīlīte, pelēkā zīlīte, upes ķauķis, kārklu ķauķis, svirlītis, garastīte, dzilnītis, plukšķis, pelēkais strazds, lakstīgala, lukstu čakstīte, peļkājīte, baltā cielava un mazais svilpis.
Vēl vairākām sugām ar skaita samazināšanās tendenci pērn reģistrēts indeksa antirekords – pelēkajam strazdam, lakstīgalai un peļkājītei. Tas liecina, ka šo sugu populāciju stāvoklis turpina pasliktināties. Šobrīd tām visām zaudēti vairāk nekā 35 % sākotnējās populācijas (1. tabula). Vēsturiski zemākais populācijas indekss 2025. gadā bija arī trim sugām ar stabilām populācijām – melnajai dzilnai, sīlim un pļavu čipstei. Tomēr tām visām pēdējo 10 gadu tendences klasificējas kā samazinājums (Auniņš, Mārdega 2025). Līdz ar to, tendencei turpinoties, varam drīzumā gaidīt arī šo sugu pievienošanos dilstošo sugu sarakstam.
Aplūkojot populāciju pārmaiņu tendences visam analizētajam Latvijas parasto putnu sugu kopumam, ne tikai sugām, kam pārmaiņas bijušas klasificējamas, un sadalot tās grupās pēc dzīvotnēm un ziemošanas stratēģijām, kopumā iezīmējas tās pašas sakarības, kādas ziņotas iepriekšējos šādos izvērtējumos (Auniņš 2019, 2023), – neatkarīgi no dzīves vides sugām, kas ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, tendences ir caurmērā sliktākas nekā sugām, kuras ziemo citur, un arī atklāto vietu lauku putnu sugām klājas sliktāk nekā sugām citās dzīves vidēs (3. attēls). Tomēr šī struktūra ir vājāk izteikta nekā iepriekš.
Tabula. 1. tabula. Populācijas lieluma pārmaiņas 124 putnu sugām: salīdzinot ar 2005. un 1995. gadu, vidējā ikgadējā pārmaiņu tendence no 2005. un 1995. gada un ligzdojošo putnu uzskaišu maršrutu skaits, kuros suga vismaz kādā no gadiem konstatēta kā ligzdotāja. Ar krāsām izcelta pārmaiņu vērtība tām sugām, kam tendence attiecīgajā periodā bija statistiski klasificējama, – sugas, kam ligzdojošo pāru skaits pieaug, ir izceltas zilā krāsā, kam samazinās – sarkanā, bet kam ir stabils – zaļā. Treknrakstā izceltas sugas, kurām izmaiņas uzskatāmas par straujām. / TABLE 1. Population change in 124 species. Colour-marked values mean the trend has been classified statistically: increasing is blue, stable is green, and declining is red. The rest are uncertain. The species marked in bold have a steep population change. (Markdown versijā šūnu krāsas aizstātas ar zīmēm: ↑ – pieaug (zils), = – stabila (zaļš), ↓ – samazinās (sarkans); vērtības bez zīmes – tendence neskaidra.) — 1. daļa
| Suga / Species | Pārmaiņa salīdzinājumā ar 2005 (%) / Change from 2005 (%) | Pārmaiņa salīdzinājumā ar 1995 (%) / Change from 1995 (%) | Vidējā ikgadējā tendence (%) no 2005 / Mean annual change (%) from 2005 | Vidējā ikgadējā tendence (%) no 1995 / Mean annual change (%) from 1995 | LLPU maršrutu skaits / Count of routes with species |
|---|---|---|---|---|---|
| Paipala Coturnix coturnix | –70,1 | 64,1 | –6,69 | –1,71 | 20 |
| Laukirbe Perdix perdix | –79,7** | 2,92** | 14 | ||
| Mežirbe Tetrastes bonasia | –92,3 ↓ | –10,68 ↓ | 56 | ||
| Rubenis Lyrurus tetrix | –66,6 ↓ | –5,89 ↓ | 33 | ||
| Paugurknābja gulbis Cygnus olor | –46,7 | –2,15 | 14 | ||
| Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus | 153,4* | 4,49* | 27 | ||
| Gaigala Bucephala clangula | 94,7 | 5,67 | 31 | ||
| Lielā gaura Mergus merganser | 63,6 | 2,17 | 19 | ||
| Meža pīle Anas platyrhynchos | 33,7 = | –0,12 = | 81 | ||
| Krīklis Anas crecca | 338 | 11,94 | 20 | ||
| Mājas balodis Columba livia f. domestica | 457,6 | 4,18 | 37 | ||
| Meža balodis Columba oenas | 841,4 ↑ | 8,32 ↑ | 53 | ||
| Lauku balodis Columba palumbus | 89,3 ↑ | 107,3 ↑ | 2,4 ↑ | 1,86 ↑ | 102 |
| Parastā ūbele Streptopelia turtur | –85,5 ↓ | –76,6 ↓ | –7,84 ↓ | –4,72 ↓ | 21 |
| Svīre Apus apus | 108,8 | 1,92 | 45 | ||
| Dzeguze Cuculus canorus | 0 = | 237,8 ↑ | –0,34 = | 1,64 ↑ | 100 |
| Grieze Crex crex | –15,2 ↓ | –5,8 ↓ | –5,97 ↓ | –4,55 ↓ | 68 |
| Dzērve Grus grus | –10,3 = | 0,88 = | 85 | ||
| Baltais stārķis Ciconia ciconia | 27,6 = | 25,4 = | –0,5 = | –0,13 = | 65 |
| Lielais dumpis Botaurus stellaris | –66,3 | –4,7 | 19 | ||
| Zivju gārnis Ardea cinerea | –61,9* | –4,42* | 30 | ||
| Upes tārtiņš Thinornis dubius | 299,3*** | 13,88*** | 12 | ||
| Ķīvīte Vanellus vanellus | –44,8 ↓ | –9,2 = | –2,24 ↓ | –0,81 = | 71 |
| Kuitala Numenius arquata | –54,7** | –2,35** | 7 | ||
| Sloka Scolopax rusticola | –30 | –2,41 | 38 | ||
| Mērkaziņa Gallinago gallinago | 27,2 = | 0,13 = | 63 | ||
| Upes tilbīte Actitis hypoleucos | 31,3 | –2,16 | 11 | ||
| Meža tilbīte Tringa ochropus | –25 = | –0,43 = | 69 | ||
| Purva tilbīte Tringa glareola | –59,2** | –2,27** | 10 | ||
| Ķīķis Pernis apivorus | –87,5 | –9,3 | 9 | ||
| Mazais ērglis Clanga pomarina | –19,7 | 1,95 | 25 | ||
| Niedru lija Circus aeruginosus | 5,7 | –3,68 | 39 | ||
| Pļavu lija Circus pygargus | 181* | –2,11* | 13 | ||
| Zvirbuļvanags Accipiter nisus | –45,1 = | –0,73 = | 44 | ||
| Vistu vanags Astur gentilis | –81,5* ↓ | –7,96* ↓ | 23 | ||
| Peļu klijāns Buteo buteo | –45,5 ↓ | –70 ↓ | –4,29 ↓ | –3,85 ↓ | 85 |
| Pupuķis Upupa epops | 182,9 | 6,83 | 14 |
Straujākais populācijas pieaugums joprojām vērojams sārtgalvītim, tomēr tā pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sāk mazināties. Ja iepriekš ziņotā caurmēra pieauguma tendence kopš 2016. gada, kad suga pirmoreiz ligzdojošo putnu uzskaitēs konstatēta, bija vairāk nekā 50 % gadā (Auniņš 2025), nu jau tā vairs nesasniedz 44 %. Pērn sugai uzskaitēs bija jau 36 ar ligzdošanu saistīti novērojumi, un tā reģistrēta 10 maršrutos no 32 maršrutiem, kuros bijušas vismaz trīs uzskaites. Tādējādi tikai 10 gadu laikā suga no ārkārtīgi retas kļuvusi par tādu, kuras konstatēšana uzskaitēs vairs pārsteigumu nerada. Salīdzinājumam arī brūnā čakste pērn reģistrēta 10 maršrutos, bet plukšķis tikai septiņos. Arī pārējo pieaugošo sugu “tops” ir līdzīgs iepriekš ziņotajam, bet tikai Seivi ķauķim un zaļajam ķauķītim ikgadējais pieaugums pārsniedz 10 % (1. tabula).
Ielikums: Suga, kuras populācija pēdējos piecus gadus būtiski samazinās, ir sarkanrīklīte.
Kā vienmēr, visām sugām rēķinātas arī īstermiņa (piecu gadu) pārmaiņu tendences. Skaidri klasificējamas tās bija tikai 11 sugām. No tām tikai vienai – sarkanrīklītei – reģistrēts samazinājums. Sarkanrīklītes piecu gadu samazinājums satraukumu nerada, jo seko populācijas pieaugumam iepriekš, turklāt pagājušā gada indekss bija lielāks nekā uzskaišu sākumgadā (2. attēls). Kopumā visā uzskaišu periodā sarkanrīklītes populācija ir stabila.
Vēl vienai sugai – žubītei – populācija īstermiņā bija stabila, bet pārējām deviņām sugām reģistrēts pieaugums. Melngalvas ķauķim šis īstermiņa pieaugums bija straujš un šajā periodā pārsniedza 12 % gadā.
Lauku putnu ilgtermiņa populāciju pārmaiņu 30 gadu tendencēs, kas iegūtas, apvienojot ligzdojošo putnu uzskaišu un lauku putnu monitoringa (1995–2006) datus, vienīgā pārmaiņa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,
Tabula. 1. tabula (turpinājums, 2. daļa)
| Suga / Species | Pārmaiņa salīdzinājumā ar 2005 (%) / Change from 2005 (%) | Pārmaiņa salīdzinājumā ar 1995 (%) / Change from 1995 (%) | Vidējā ikgadējā tendence (%) no 2005 / Mean annual change (%) from 2005 | Vidējā ikgadējā tendence (%) no 1995 / Mean annual change (%) from 1995 | LLPU maršrutu skaits / Count of routes with species |
|---|---|---|---|---|---|
| Tītiņš Jynx torquilla | 47,6 = | 1104,4 ↑ | –1,45 = | 5,71 ↑ | 67 |
| Pelēkā dzilna Picus canus | 114 ↑ | 3,98 ↑ | 54 | ||
| Melnā dzilna Dryocopus martius | –48,9 = | –1 = | 78 | ||
| Trīspirkstu dzenis Picoides tridactylus | –60,9 | –4,14 | 17 | ||
| Vidējais dzenis Dendrocoptes medius | 793,2 | 6,24 | 39 | ||
| Mazais dzenis Dryobates minor | –50,6 ↓ | –3,81 ↓ | 53 | ||
| Baltmugurdzenis Dendrocopos leucotos | –46,6 = | 0,85 = | 47 | ||
| Dižraibais dzenis Dendrocopos major | –21,3 = | –0,88 = | 95 | ||
| Bezdelīgu piekūns Falco subbuteo | 62,6 | 1,88 | 19 | ||
| Vālodze Oriolus oriolus | –28 ↓ | 204,8 ↑ | –1,49 ↓ | 2 ↑ | 88 |
| Brūnā čakste Lanius collurio | –55,1 ↓ | –54,9 ↓ | –6,64 ↓ | –5,06 ↓ | 70 |
| Lielā čakste Lanius excubitor | –85,6 | 3,84 | 13 | ||
| Sīlis Garrulus glandarius | –30,6 = | –1,29 = | 94 | ||
| Žagata Pica pica | 83,9 = | 61,6 | 0,63 = | 4,87 | 73 |
| Riekstrozis Nucifraga caryocatactes | –21,1 | –1,72 | 33 | ||
| Kovārnis Corvus monedula | 386,7 | –74,8 | 0,91 | –2,08 | 29 |
| Krauklis Corvus corax | 13,7 = | –0,12 = | 92 | ||
| Vārna Corvus corone | 101,1 ↑ | 158 ↑ | 2,55 ↑ | 4,25 ↑ | 97 |
| Meža zīlīte Periparus ater | 145,2 ↑ | 2,35 ↑ | 66 | ||
| Cekulzīlīte Lophophanes cristatus | 15,7 ↑ | 2,25 ↑ | 70 | ||
| Purva zīlīte Poecile palustris | –36 ↓ | –3,67 ↓ | 65 | ||
| Pelēkā zīlīte Poecile montanus | –46,7 ↓ | –3,92 ↓ | 83 | ||
| Zilzīlīte Cyanistes caeruleus | 381,3 ↑ | 5,19 ↑ | 89 | ||
| Lielā zīlīte Parus major | 48,7 = | 0,38 = | 101 | ||
| Sila cīrulis Lullula arborea | 44,5 = | 0,92 = | 70 | ||
| Lauku cīrulis Alauda arvensis | 8,7 = | 4,6 = | –0,16 = | –0,67 = | 88 |
| Iedzeltenais ķauķis Hippolais icterina | 153,3 ↑ | 2,49 ↑ | 82 | ||
| Ceru ķauķis Acrocephalus schoenobaenus | 30 = | 12 = | 1,23 = | 0,75 = | 50 |
| Krūmu ķauķis Acrocephalus dumetorum | 332,1 ↑ | 6,18 ↑ | 40 | ||
| Purva ķauķis Acrocephalus palustris | 115,4 = | 125,3 = | 0,64 = | 1,62 = | 72 |
| Ezera ķauķis Acrocephalus scirpaceus | 49,5 | 6,14 | 14 | ||
| Niedru strazds Acrocephalus arundinaceus | 77,6 | –2,22 | 22 | ||
| Seivi ķauķis Locustella luscinioides | 601,8 ↑ | 11,7 ↑ | 12 | ||
| Upes ķauķis Locustella fluviatilis | –8,1 ↓ | –25,5 ↓ | –3,97 ↓ | –5,02 ↓ | 50 |
| Kārklu ķauķis Locustella naevia | 5,5 ↓ | 275 = | –4,23 ↓ | 0,48 = | 60 |
| Mājas čurkste Delichon urbicum | 492,4 | 2,04 | 42 | ||
| Bezdelīga Hirundo rustica | 8,5 = | 101,3 = | –1,26 = | 1,36 = | 82 |
| Svirlītis Phylloscopus sibilatrix | –14,4 ↓ | –1,3 ↓ | 100 | ||
| Vītītis Phylloscopus trochilus | –27,2 = | –0,33 = | 97 | ||
| Čuņčiņš Phylloscopus collybita | 37,5 ↑ | 1,61 ↑ | 101 | ||
| Zaļais ķauķītis Phylloscopus trochiloides | 489,7 ↑ | 10,15 ↑ | 25 | ||
| Garastīte Aegithalos caudatus | –39,8 ↓ | –6,59 ↓ | 49 | ||
| Melngalvas ķauķis Sylvia atricapilla | 260,9 ↑ | 641 ↑ | 5,35 ↑ | 5,48 ↑ | 93 |
| Dārza ķauķis Sylvia borin | 25,8 = | 72 = | 0,74 = | 0,68 = | 88 |
| Svītrainais ķauķis Curruca nisoria | 40,8* | –3,05* | 17 |
Tabula. 1. tabula (turpinājums, 3. daļa)
| Suga / Species | Pārmaiņa salīdzinājumā ar 2005 (%) / Change from 2005 (%) | Pārmaiņa salīdzinājumā ar 1995 (%) / Change from 1995 (%) | Vidējā ikgadējā tendence (%) no 2005 / Mean annual change (%) from 2005 | Vidējā ikgadējā tendence (%) no 1995 / Mean annual change (%) from 1995 | LLPU maršrutu skaits / Count of routes with species |
|---|---|---|---|---|---|
| Gaišais ķauķis Curruca curruca | 172,6 ↑ | 4,23 ↑ | 83 | ||
| Brūnspārnu ķauķis Curruca communis | 81,3 ↑ | 213,4 ↑ | 1,42 ↑ | 2,4 ↑ | 95 |
| Mizložņa Certhia familiaris | –3,7 = | –0,94 = | 80 | ||
| Dzilnītis Sitta europaea | 2,5 ↓ | –1,96 ↓ | 92 | ||
| Paceplītis Troglodytes troglodytes | 116,4 ↑ | 3,07 ↑ | 100 | ||
| Mājas strazds Sturnus vulgaris | 90,1 = | 99,5 ↑ | 0,9 = | 2,08 ↑ | 88 |
| Sila strazds Turdus viscivorus | 102,9 = | 2,21 = | 65 | ||
| Dziedātājstrazds Turdus philomelos | –0,9 ↑ | 1,12 ↑ | 100 | ||
| Plukšķis Turdus iliacus | –77 ↓ | –7,5 ↓ | 67 | ||
| Melnais mežastrazds Turdus merula | 23,4 ↑ | 1,15 ↑ | 101 | ||
| Pelēkais strazds Turdus pilaris | –37,9 ↓ | –46,7 = | –3,46 ↓ | 0,36 = | 77 |
| Pelēkais mušķērājs Muscicapa striata | –8,7 = | 0,41 = | 73 | ||
| Sarkanrīklīte Erithacus rubecula | 16,4 = | 0,77 = | 101 | ||
| Lakstīgala Luscinia luscinia | –35,6 ↓ | 15,6 = | –2,6 ↓ | –0,14 = | |
| Mazais mušķērājs Ficedula parva | 172,3 = | 0,61 = | 66 | ||
| Melnais mušķērājs Ficedula hypoleuca | 91,3 = | 1,02 = | 94 | ||
| Melnais erickiņš Phoenicurus ochruros | 1603,2 ↑ | 6,88 ↑ | 40 | ||
| Erickiņš Phoenicurus phoenicurus | 325,5 ↑ | 5,07 ↑ | 69 | ||
| Lukstu čakstīte Saxicola rubetra | –40,9 ↓ | –18,5 ↓ | –4,89 ↓ | –2,14 ↓ | 84 |
| Akmeņčakstīte Oenanthe oenanthe | –13,3 = | –0,8 = | 39 | ||
| Zeltgalvītis Regulus regulus | 45,4 ↑ | 1,37 ↑ | 81 | ||
| Sārtgalvītis Regulus ignicapilla | 707,8***** ↑ | 43,85***** ↑ | 23 | ||
| Peļkājīte Prunella modularis | –36,8 ↓ | –2,2 ↓ | 85 | ||
| Mājas zvirbulis Passer domesticus | 106,7 = | 1,34 = | 38 | ||
| Lauku zvirbulis Passer montanus | 19 = | 37,3 ↑ | 0,49 = | 4,31 ↑ | 54 |
| Koku čipste Anthus trivialis | –18,6 = | –0,78 = | 96 | ||
| Pļavu čipste Anthus pratensis | –18,3 = | –65,6 = | –1,36 = | –1,53 = | 64 |
| Dzeltenā cielava Motacilla flava | –12,2* | –85,9 ↓ | –3,31* | –8,77 ↓ | 21 |
| Baltā cielava Motacilla alba | 3,8 ↓ | –44,7 = | –1,17 ↓ | –0,94 = | 87 |
| Žubīte Fringilla coelebs | 14,7 = | –0,07 = | 102 | ||
| Dižknābis Coccothraustes coccothraustes | 107 = | 2,09 = | 69 | ||
| Mazais svilpis Carpodacus erythrinus | –22,8 ↓ | –48,5 ↓ | –1,84 ↓ | –2,83 ↓ | 84 |
| Svilpis Pyrrhula pyrrhula | 29,2 = | 1,62 = | 82 | ||
| Zaļžubīte Chloris chloris | 92,5 = | 77,2 = | 0,6 = | 2,35 = | 76 |
| Kaņepītis Linaria cannabina | 631,1 | 30,4 | 4,01 | 1,74 | 39 |
| Egļu krustknābis Loxia curvirostra | 41,1 | 4,06 | 34 | ||
| Dadzītis Carduelis carduelis | 157,4 = | –25 = | 1,49 = | –1,1 = | 60 |
| Ģirlicis Serinus serinus | 209,1**** | 11,07**** | 10 | ||
| Ķivulis Spinus spinus | –42 ↑ | 1,95 ↑ | 76 | ||
| Dārza stērste Emberiza hortulana | –92,2* | –79,2 | –12,49* | –3,81 | 7 |
| Dzeltenā stērste Emberiza citrinella | 51,6 ↑ | 49,2 ↑ | 1,68 ↑ | 2,2 ↑ | 94 |
| Niedru stērste Emberiza schoeniclus | 211,3 ↑ | 176,9 | 4,11 ↑ | 3,71 | 43 |
* pārmaiņa kopš / change from 2006; ** pārmaiņa kopš / change from 2007; *** pārmaiņa kopš / change from 2009; **** pārmaiņa kopš / change from 2010; ***** pārmaiņa kopš / change from 2016. bija zaļžubītes tendences maiņa no pieaugošas uz stabilu. No analizētajām 38 sugām neskaidra ilgtermiņa tendence bija tikai piecām, savukārt samazinājums reģistrēts astoņām, pieaugums – 11, bet stabilas bijušas 13 sugas.
Ielikums: Sugas, kuru skaits kopš lauku putnu uzskaites sākuma 1995. gadā samazinās, kopš iepriekšējā gada nav mainījies: parastā ūbele, grieze, peļu klijāns, brūnā čakste, upes ķauķis, lukstu čakstīte, dzeltenā cielava un mazais svilpis.
Ligzdojošo putnu uzskaišu dati tiek izmantoti ne tikai ikgadējo populācijas indeksu un tendenču raksturojumu iegūšanai. Tie izmantojami arī kopējo valsts populāciju aprēķināšanai tām sugām, kurām ir pietiekami daudz datu šādu aprēķinu veikšanai. Parasti šādi aprēķini ir saistīti ar valsts ziņojumu sagatavošanu, ko paredz Putnu direktīvas 12. pants. Šajā ziņojumā visām Eiropas Savienības dalībvalstīm jāsniedz informācija par visām ligzdojošajām un daļu no caurceļojošajām un ziemojošajām sugām. Prasītā informācija ietver arī populācijas lielumu un tā pārmaiņu tendences, un tā jāsniedz ik pa sešiem gadiem. Pēdējais šāds ziņojums sagatavots 2025. gadā.
Parasto putnu sugām populāciju aprēķināšanai izmantoti 2024. gada ligzdojošo putnu uzskaišu dati, kā arī 3. Latvijas ligzdojošo putnu atlanta ietvaros veikto “atlanta uzskaišu” dati. Abās programmās uzskaites veiktas pēc identiskas metodikas, atšķīrās tikai posmu skaits maršrutos. Tā kā analīze tika veikta posmu līmenī (mazākā telpiskā vienība), tas neradīja problēmas. Pavisam tika izmantoti 444 uzskaišu posmi.
Lai noskaidrotu sugas populācijas lielumu valsts mērogā, jāizveido modelis, kas apraksta katras analizētās sugas saistību ar tās vidi uzskaišu vietās. Transektu posmi, kuros uzskaites veiktas, tiek izmantoti kā paraugi attiecīgās sugas populācijas lielumam attiecīgajos vides apstākļos. Tomēr, lai cik pieredzējis nebūtu uzskaišu veicējs, viņš nevar uzskaites laikā pamanīt un piereģistrēt pilnīgi visus putnus, kas ligzdo maršruta apkārtnē. Mēs parasti pamanām tikai maršrutam tuvākos putnus (pieaugot attālumam starp novērotāju un putnu, pieaug arī varbūtība, ka tas netiks pamanīts), un arī ne visi putni, kas attiecīgajā gadā maršruta apkārtnē ligzdo, būs uzskaitāmi. Putnu, kurš uzskaites laikā nevokalizē vai nepārlido, var būt problemātiski pamanīt arī tad, ja tas atrodas pavisam netālu no novērotāja, turklāt agrākajās uzskaitēs ne visas sugas ir atgriezušās no siltajām zemēm un aizņēmušas teritorijas. Lai risinātu šo nepilnīgās konstatējamības problēmu, uzskaišu metodika paredz putnu skaitīšanu attāluma joslās un atkārtotas uzskaites ligzdošanas sezonas ietvaros, kas labi aptver Latvijā raksturīgo putnu ligzdošanas sezonu. Tādēļ modelēts tiek ne tikai ekoloģiskais process (sugas populācijas blīvuma saistība ar vides apstākļiem), bet arī novērošanas process, ņemot vērā dažādus uzskaiti raksturojošus parametrus, kā, piemēram, uzskaites laiku (dienu kopš gada sākuma un/vai minūti pēc saullēkta) vai attāluma joslu, kurā putns uzskaites laikā pirmoreiz pamanīts. Modelēšanai izmantota t. s. vispārinātā attālumu paraugošana (generalised distance sampling, Kéry, Royle 2016), kas radīta tieši šāda veida datu analīzei. Analīzes rezultātā tiek iegūts modelis, kurš sastāv no trim daļām – konstatējamības daļa apraksta analizētās sugas pamanīšanas varbūtības samazināšanos, pieaugot attālumam no transekta, pieejamības daļa apraksta sugas pieejamību uzskaitei atkarībā no uzskaiti raksturojošajiem mainīgajiem, bet ekoloģiskā daļa apraksta sugas lokālās populācijas blīvumu atkarībā no vides apstākļiem. Dažādām sugām modeļos, īpaši to ekoloģiskajā daļā, tiek izmantoti dažādi mainīgie. To sākotnējā izvēle lielā mērā balstās uz zināšanām par sugas ekoloģiju, bet modelēšanas procesā tiek atsijāti nozīmīgākie (statistiski būtiskie). Kad iegūts šāds statistisks modelis, tas tālāk tiek izmantots prognozēšanā. Visa valsts ir sadalīta tādās pašās 500×500 m šūnās, kādas izmantotas katra uzskaišu transekta posma apkārtnes raksturošanai, un katrā no tām tiek prognozēts sagaidāmais populācijas blīvums un tā kļūdas intervāls. Pārvēršot šūnu blīvuma vērtības pāru skaitā un saskaitot tās kopā, iegūst populācijas lielumu valstī, bet, attēlojot šūnu vērtības kartē, – izplatības blīvuma karti.
Tabula. 4. attēla dati – populācijas pārmaiņu koeficients (S ± standartkļūda) un tendence 1995.–2025. gadā
| Suga | S ± SE | Tendence |
|---|---|---|
| Ķīvīte Vanellus vanellus | 0,9919 ± 0,009 | Stabila |
| Parastā ūbele Streptopelia turtur | 0,9528 ± 0,0166 | Mērens samazinājums (p<0,05)* |
| Brūnā čakste Lanius collurio | 0,9494 ± 0,0121 | Mērens samazinājums (p<0,01)** |
| Zaļžubīte Chloris chloris | 1,0235 ± 0,0121 | Stabila |
Lai raksturotu šādu analīzi, mēģināšu to parādīt piemērā ar žubīti. Modeļa rezultāti atspoguļoti grafiski, kur redzams, ka žubīte 2024. gada agrākajās uzskaitēs (ap 20. martu) vēl nebija pieejama uzskaitei (5. attēls, augšā pa kreisi), jo tās masveida atgriešanās vēl nebija notikusi. Tomēr drīz pēc tam tā sākās, un marta pēdējā dekādē redzam strauju pieejamības palielināšanos, kas noslēdzas aprīļa sākumā, un tās vērtība vairs nemainās. Arī diennakts laikam, kurā uzskaite notiek, ir ietekme uz žubītes pieejamību uzskaitei. Daudzi dziedātājputni vokāli visaktīvākie ir ap saullēkta laiku, bet, saulei ceļoties augstāk, šī aktivitāte mazinās. Uzskaites rekomendēts sākt ap saullēktu, un gandrīz vienmēr uzskaišu veicēji tās tad arī sāk, tomēr visa maršruta “pieveikšana” prasa vairākas stundas. Līdz ar to posmos, kas tiek skaitīti vēlāk, dziedātājputnu vokālā aktivitāte vairs nav tāda, kāda tā bija saullēktā. Žubītes piemērā redzam, ka piecu stundu laikā tās pieejamība būs kritusies par vairāk nekā 20 %, bet, turpinot uzskaiti vēl vēlāk, šis samazinājums būs vēl lielāks (5. attēls, augšā pa labi). Pieaugot putna atrašanās vietas attālumam no transekta līnijas, samazinās varbūtība to konstatēt. Žubītes gadījumā mēs konstatēsim apmēram 80 % no žubītēm 50 m attālumā no maršruta, bet tikai mazāk nekā 40 % no tām, kas 100 m attālumā (5. attēls, apakšā pa kreisi). Visi šie faktori jāņem vērā, lai korekti modelētu mūs interesējošo ekoloģisko procesu. Žubītes gadījumā modeļa ekoloģiskā daļa ir visai vienkārša – tai pietiek ar nelielu koku grupu, lai vieta būtu tai piemērota, tādēļ modelī izmantots tikai viens vidi raksturojošais mainīgais – kokaudžu platība šūnā. Tai pieaugot, pieaug arī žubīšu blīvums (5. attēls, apakšā pa labi). Varam, protams, pieņemt, ka dažādos mežu tipos žubīšu blīvums ir atšķirīgs, tādēļ principā iespējams veidot sarežģītāku modeli, aprakstot blīvuma pārmaiņas atkarībā no dažādiem meža (vai citas kokaudzes) tipiem. Tomēr jārēķinās, ka šāda pieeja palielinātu nenoteiktību – katram no šiem mainīgajiem būtu sava “pelēkā zona”, turklāt plašāka nekā viena apkopojošā mainīgā gadījumā, jo katras atbildes aprakstīšanai būtu mazāks informatīvu paraugu daudzums. Tas rezultētos arī plašākā kļūdas intervālā kopējās populācijas aplēsei.
Iegūtais modelis tālāk tiek izmantots žubītes populācijas blīvuma prognozēšanai katrā 500×500 m šūnā. Attēlojot šo prognozi grafiski kartē, iegūstam telpisko žubīšu populācijas blīvuma sadalījumu (6. attēls), bet, pārvēršot blīvumus pāru skaitā un saskaitot tos kopā, iegūstam ticamāko visas valsts populācijas aplēsi – 2024. gadā Latvijā ligzdoja 1 952 705 pāri žubīšu. Kļūdas intervāls ir arī modeļa prognozēm, un to varam izmantot, lai aprēķinātu katrai šūnai pāru skaita 95 % ticamības intervāla augšējo un apakšējo robežu. Saskaitot kopā arī to vērtības, iegūstam ticamības intervālu visai valsts populācijas aplēsei – 1 803 120 līdz 2 116 905 pāru. Tas nozīmē, ka ar 95 % varbūtību 2024. gadā žubītes ligzdojošo pāru skaits bija šajās robežās. Žubītei kā ļoti bieži sastopamai sugai, kas konstatēta visos uzskaišu maršrutos un vairumā transektu posmu, šis kļūdas intervāls ir samērā šaurs un aplēse diezgan precīza. Retākām sugām kļūdas intervāli ir plašāki. Vienīgais veids, kā aplēšu precizitāti uzlabot, ir palielināt analīzē izmantoto posmu skaitu, tātad – veikt uzskaites lielākā skaitā maršrutu.
Lai arī turpmāk mēs varētu sekot līdzi Latvijas putnu populāciju stāvoklim, uzskaites ir jāturpina iespējami lielākā skaitā maršrutu. Tam ir nepieciešama aktīva brīvprātīgo novērotāju, labu putnu pazinēju iesaistīšanās. Aktīvo uzskaišu maršrutu skaita palielināšana ļaus samazināt nenoteiktību (kļūdas intervālus) iegūtajiem populācijas indeksiem un populācijas lieluma aplēsēm. Tādēļ aicinu visus putnu pazinējus iesaistīties! Katram interesentam tiks piedāvāts savs maršruts, kura atrašanās vieta būs izlozēta relatīvi netālu no viņa dzīvesvietas vai citas izvēlētas vietas. Lai pieteiktos dalībai, lūdzu, sazinieties ar programmas vadītāju Ievu Mārdegu (ieva@lob.lv) vai sūtiet pieteikumu uz LOB biroju.
Literatūra
Auniņš A. 2019. Parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2018: plukšķis izzūd, bet dzeltenā cielava atgriežas? Putni dabā 84: 7–13.
Auniņš A. 2023. Parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2022: kā klājas dažādu ekosistēmu putniem? Putni dabā 91: 34–41.
Auniņš A. 2025. Latvijas ligzdojošo putnu uzskaites: parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2024. Putni dabā 95: 26–33.
Auniņš A., Mārdega I. 2020. Dienas putnu fona monitorings. Gala atskaite par 2020. gadu. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Auniņš A., Mārdega I. 2025. Dienas putnu valsts monitorings. Gala atskaite par 2025. gadu. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Kéry M., Royle J. A. 2016. Applied Hierarchical Modeling in Ecology: Analysis of Distribution, Abundance and Species Richness in R and BUGS, Volume 1: Prelude and Static Models. Elsevier. doi.org/10.1016/B978-0-12801378-6.00006-0.
PECBMS 2025. The State of Europe’s Wild Birds 2025. Prague: Czech Society for Ornithology.
Summary
Latvian breeding bird survey: changes in the number of common birds over the last 20 years /Ainārs Auniņš/
Based on the breeding bird survey data, annual population indices and trends were calculated for 124 breeding bird species (Table 1) in Latvia. Since 2005, 24 species have declined, 25 have increased, and 39 have been stable. Trends for the remaining 36 species were uncertain. Among the species showing a downward trend in numbers, the Goshawk Astur gentilis has returned after a year’s absence, and the Eurasian Gold Oriole Oriolus oriolus has joined the list. The most rapid population growth continues to be observed in the Common Firecrest Regulus ignicapilla, although its growth rate is beginning to slow down compared to the previous year.
