GPS dati: gredzenknābja kaija – jauna suga Latvijā
Raksts publicēts Putni dabā 97 (2026/1–2), lpp. 12–13
Edgars Smislovs
edgarssmislovs@gmail.com
2025. gada 11. jūlijā ar izsekošanas ierīci aprīkota gredzenknābja kaija Larus delawarensis šķērsoja Latvijas teritoriju dienvidaustrumu daļā. Tas ir pirmais dokumentētais šīs sugas ieceļošanas gadījums mūsu valstī.
Gredzenknābja kaija ir vidēja izmēra kaija, kas pēc sava izskata un dzīvesveida ir līdzīga kajakam Larus canus. Galvenās atšķirības pazīmes no kajaka: gredzenknābja kaijai ir masīvāks knābis ar izteiktu joslu/gredzenu ap to, gaiša acs un viegli gaišāks muguras un spārnu segspalvu tonis, kā arī atšķirīgs pirmās pakāpes lidspalvu krāsojums. Jauno putnu noteikšana ir grūtāka, gredzenknābja kaijas pazīmes ir masīvāks knābis, caurmērā gaišākas segspalvas un īpatnēja, raiba astes josla.
Gredzenknābja kaijas ligzdošanas areāls ir Ziemeļamerikā – Kanādā un ASV, pēcligzdošanas sezonā tā sastopama Meksikā un Karību jūras salās (Olsen, Larsson 2003). Suga regulāri ieklejo Eiropas rietumos, bet visai reti Baltijas jūras reģionā. Zviedrijā ir zināmi 12 novērojumi, Polijā – 10, Baltijas valstīs konstatēts tikai šis konkrētais putns, kas pārlidojis Latviju un Lietuvu, bet Igaunijā un Somijā suga vēl nav konstatēta. Domājams, ka no Ziemeļamerikas ieklejojušo gredzenknābja kaiju daļa Eiropā cenšas pievienoties radniecīgās sugas – kajaka – populācijai, potenciāli pat ligzdojot kopā ar kajakiem. Ar to varētu izskaidrot potenciālos abu sugu hibrīdu novērojumus Eiropā, kā arī gredzenknābja kaijas ziemošanas gadījumus Kazahstānā deviņu sezonu garumā (Wassink 2024).
Pieaudzis kajaks Larus canus (pa kreisi) un pieaugusi gredzenknābja kaija Larus delawarensis (pa labi, fotografēta Kanādā). (Foto: Edgars Smislovs (kreisajā attēlā), Igors Deņisovs (labajā attēlā))
Latvijas teritoriju šķērsojušais putns Eiropas putnu vērotāju aprindās zināms jau no 2005. gada decembra, kad tika pirmo reizi pamanīts Polijā, tur arī noķerts un 2021. gada decembrī (kad putnam bija 16+ gadi) aprīkots ar izsekošanas ierīci – nelielu “mugursomu” ar saules paneli. Putnam deva vārdu Kajzerka. Pēc GPS datiem, zināms, ka šī gredzenknābja kaija ārpus ligzdošanas sezonas lielāko daļu laika pavada Olštinā (Polijā), aukstākās ziemās migrējot līdz pat Beļģijai, no kurienes pavasara migrāciju uzsāk martā, vasaru pavada Ņižņijnovgorodā (Krievijā), ligzdojot jauktā pārī ar kajaku uz kādas rūpnīcas jumta. Rudens migrāciju uzsāk jūlijā. Parasti rudens migrācijas lidojuma trajektorija gāja pāri Baltkrievijas vidienei, bet 2025. gada 11. jūlijā, iespējams, mitrās vasaras plūdu dēļ, šis putns pārlidoja Latviju, to šķērsojot no Baltkrievijas puses un ielidojot Robežnieku apkārtnē. Putns lidoja pastāvīgā ātrumā, apmēram 300 m augstumā lidojot līdz Daugavpilij, piebremzējot virs Arones applūduma un pie Sventes tilta pāri Daugavai, tad neapstājoties devās virzienā uz rietumiem līdz Lietuvas robežai un tālāk pāri visai Lietuvai atpakaļ uz Olštinu. Šim putnam gredzenošanas brīdī bija 16+ gadi, bet Latvijas pārlidošanas laikā – 21+ gads.
Paldies Igoram Deņisovam par iespēju raksta ilustrēšanai izmantot gredzenknābja kaijas fotogrāfiju.
Literatūra
Olsen K. M., Larsson H. 2003. Gulls of North Amerika, Europe, and Asia. Princeton University Press, 608 pp.
Wassink A. 2024. Birds of Kazakhstan – an update. Sandgrouse 46: 92–96.
Summary
GPS data: Ring-billed Gull – a new species in Latvia /Edgars Smislovs/
This article describes the first record for Latvia of a North American species, the Ring-billed Gull Larus delawarensis. This bird, named “Kajzerka”, was equipped with a GPS tracking device in Poland in 2021. The tracking data show that on July 11th, 2025, it crossed Latvian border on its migration route from nesting grounds near Nizhny Novgorod in Russia. It then continued its flight across Lithuania to Olsztyn in Poland.
