Plēsīgo putnu fona monitoringa rezultāti pēc 2025. gada uzskaišu sezonas
Raksts publicēts Putni dabā 97 (2026/1–2), lpp. 50–55
Andris Avotiņš
avotins.puces@gmail.com
2025. gadā plēsīgo putnu fona monitoringa ietvaros apsekoti 35 parauglaukumi. Pēc uzskaišu sezonas, izmantojot gan TRIM, gan nepilnīgas konstatēšanas modeļus, iegūti populāciju pārmaiņu rādītāji 17 sugām. Kopš monitoringa sākuma 2014. gadā pieaugoša populācija ir konstatēta meža pūcei, mazajam ērglim, jūras ērglim, ausainajai pūcei un bikšainajam apogam, stabila – apodziņam un zvirbuļvanagam, bet dilstoša – ķīķim, niedru lijai, peļu klijānam, lauku piekūnam un bezdelīgu piekūnam. Pēdējos piecos gados negatīvas tendences konstatētas jūras ērglim, zvirbuļvanagam, bezdelīgu piekūnam, urālpūcei un bikšainajam apogam, bet pozitīvas – lauku piekūnam.
2025. gadā plēsīgo putnu fona monitoringa uzskaites parauglaukumos veikuši un datus analīzei iesnieguši: Aija Alksne, Andris Avotiņš, Agate Baumane-Kuka, Agnese Čamane un Toms Bogatijs, Ance Priedniece, Andis Liepa, Andrejs Briedis, Andris Stīpnieks, Agnese Pošiva-Bunkovska, Betija un Jānis Rubeņi, Edgars Lediņš, Elza Zacmane, Ģirts Baranovskis, Guna Roze un Imants Jakovļevs, Ieva Vavilova, Imants Krūze, Inese Zepa, Irēna Mālniece, Jānis Gruduls, Jānis Jansons, Ksenija Dobržinska, Līga Inkēna, Māris Jaunzemis, Jānis Reihmanis, Maija Rozenfelde, Uldis Ļoļāns, Valdis Lukjanovs, Valdis Zariņš, Valts Jaunzemis, Vitālijs Ignatjevs, kā arī Tatjana Ignatoviča. Visiem šiem cilvēkiem vēlos teikt milzīgu paldies par viņu ieguldījumu un brīvprātīgo darbu. Ikkatra uzskaišu veicēja iesniegtajiem datiem ir liela vērtība. Šie dati sniedz ieskatu ne tikai katrā konkrētā parauglaukumā notiekošajā, bet ļauj novērtēt plēsīgo putnu populāciju stāvokli valstī kopumā. Izsaku pateicību arī Dabas aizsardzības pārvaldei, ar kuras finansiālu atbalstu plēsīgo putnu monitorings ir veikts kopš 2014. gada. Paldies Dabas aizsardzības pārvaldei arī par ligzdojošo putnu uzskaišu finansiālu atbalstu, kā arī to dalībniekiem par datu ievākšanu un koordinatoriem par dalīšanos ar datiem.
Parauglaukumu apsekotība
Šī uzskaišu sezona bija ārkārtīgi izaicinoša laikapstākļu dēļ. Neskatoties uz to, tā bija viena no ražīgākajām visā monitoringa pastāvēšanas laikā – 2025. gadā apkopoti dati par 35 parauglaukumiem. Šis ir viens no lielākajiem līdz šim saņemtās informācijas apjomiem. To sekmējusi gan jaunu dalībnieku iesaiste, kuri ir tikuši galā tiklab ar lauka darbiem, kā datu apkopošanu, gan iepriekšējo gadu dalībnieku lielāks rūpīgums, iesniedzot analītiskai izmantošanai apkopotus datus. Diemžēl daļa no iepriekšējo gadu uzskaišu veicējiem šogad datus neiesniedza – ceram uz jūsu atgriešanos!
Pilnā monitoringa metodikā paredzētajā apjomā dienas vizuālās uzskaites ir veiktas 45 vietās 13 parauglaukumos, dienas akustiskās uzskaites ir veiktas 43 vietās 13 parauglaukumos, un nakts akustiskās uzskaites ir veiktas 87 vietās 19 parauglaukumos. Nozīmīgi, ka ievērojamā skaitā parauglaukumu ir veiktas visu metodikā paredzēto veidu uzskaites. Monitoringa programmā kopumā dienas vizuālās uzskaites ir veiktas 179 vietās, dienas akustiskās uzskaites ir veiktas 157 vietās, un nakts akustiskās uzskaites ir veiktas 214 vietās. No tām 2025. gadā pārstāvētas attiecīgi 73, 70, un 112.
Uzskaišu parauglaukumu izvietojums 2025. gadā apskatāms 1. attēlā.
Neskatoties uz parauglaukumu skaita pieaugumu, joprojām nepietiekami pārstāvētas ir valsts rietumu un dienvidu daļas. Tas gan nenozīmē, ka citās vietās vairs nav vietas jauniem parauglaukumiem.
Plēsīgo putnu populāciju pārmaiņu rādītāji (2014–2025)
Plēsīgo putnu monitoringam turpinoties jau vienpadsmito gadu (kopš 2014), iegūto populāciju pārmaiņu rādītāju kvalitāte kļūst arvien labāka. Tomēr, kā tas uzsvērts jau iepriekš (sk. Reihmanis, Avotiņš 2021; 1. tabula), šo rādītāju kvalitāte ir cieši saistīta ar sugām raksturīgo paaudžu nomaiņas laiku. Tādēļ ir svarīgi turpināt monitoringu, lai analizētais periods aptvertu vismaz vienu paaudzes nomaiņas laiku (izpildās daļai sugu), bet vēlams – vismaz trīs un turpinātos.
No visiem monitoringa laikā iegūtajiem datiem vislielāko ieguldījumu sniedz kvalitatīvi veiktas uzskaites standartpunktos. Tā kā katrā parauglaukumā ir vairāki uzskaišu punkti, tiek iegūts attiecīgi lielāks atkārtojumu skaits. Tas paaugstina rezultātu precizitāti un īsākā laikā ļauj iegūt uzticamākus rezultātus. Šīs uzskaites sniedz standartizētus datus, kas ir piemēroti analizēšanai ar atbilstošām statistikas metodēm – gan ar klasisko (TRIM) metodi, gan ar nepilnīgas konstatēšanas modeļiem. Par metožu pielietojumu un rezultātu interpretāciju detalizētāku informāciju esam snieguši iepriekšējo gadu apkopojumos (Avotiņš, Reihmanis 2016, 2017, 2018, 2019, 2023, 2024, 2025; Reihmanis, Avotiņš 2020, 2021, 2022).
Tabula. 1. tabula. Plēsīgo putnu populāciju pārmaiņu rādītāji kopš programmas sākuma (2014–2025) un pēdējo piecu gadu laikā (2021–2025). Ar “–” apzīmēti rādītāji, kuriem pēdējā gada novērojumi radījuši pārāk lielu ietekmi uz statistikas metožu priekšnosacījumiem. Treknrakstā – klasificējamas tendences (neskaidra / stabila / mērens vai straujš samazinājums / mērens vai straujš pieaugums). / TABLE 1. Population trends of birds of prey and owls from the beginning of the program in 2014 to 2025 and for the last five years (2021–2025). Indicators for which observations in the last year have had an excessive impact on the criteria of the statistical methods are marked with “–”.
| Suga / Species | Pārmaiņu tendence, 2014–2025 (TRIM): S±SE; klase / Population trends, 2014–2025 (TRIM): S±SE; class | Pārmaiņu tendence, 2014–2025 (nepilnīgas konstatēšanas modeļi): S±SE; klase / Population trends, 2014–2025 (imperfect detection models): S±SE; class | Pēdējie pieci gadi (nepilnīgas konstatēšanas modeļi): S±SE; klase / Last five years (imperfect detection models): S±SE; class |
|---|---|---|---|
| Zivjērglis Pandion haliaetus | 1,0003±0,048; neskaidra | 0,9453±0,049; neskaidra | 0,7022±0,149; neskaidra |
| Ķīķis Pernis apivorus | 0,9440±0,030; neskaidra | 0,9685±0,010; mērens samazinājums | 0,9220±0,041; neskaidra |
| Jūras ērglis Haliaeetus albicilla | 1,0266±0,033; neskaidra | 1,0590±0,011; mērens pieaugums | 0,9196±0,038; mērens samazinājums |
| Niedru lija Circus aeruginosus | 0,9834±0,020; neskaidra | 0,9671±0,011; mērens samazinājums | 0,9301±0,046; neskaidra |
| Pļavu lija Circus pygargus | 1,0352±0,058; neskaidra | 1,0269±0,035; neskaidra | 0,8801±0,129; neskaidra |
| Vistu vanags Astur gentilis | 0,9952±0,055; neskaidra | 1,0383±0,050; neskaidra | 0,8784±0,192; neskaidra |
| Zvirbuļvanags Accipiter nisus | 0,9485±0,032; neskaidra | 0,9822±0,015; stabila | 0,8270±0,052; straujš samazinājums |
| Peļu klijāns Buteo buteo | 0,9722±0,018; neskaidra | 0,9652±0,005; mērens samazinājums | 0,9847±0,022; neskaidra |
| Mazais ērglis Clanga pomarina | 0,9701±0,021; neskaidra | 1,0419±0,011; mērens pieaugums | 1,0366±0,043; neskaidra |
| Lauku piekūns Falco tinnunculus | 0,8428±0,048; mērens samazinājums | 0,8951±0,019; straujš samazinājums | 1,2580±0,123; mērens pieaugums |
| Bezdelīgu piekūns Falco subbuteo | 1,0335±0,038; neskaidra | 0,9271±0,020; mērens samazinājums | 0,7881±0,072; straujš samazinājums |
| Melnais stārķis Ciconia nigra | 0,9120±0,053; neskaidra | – | – |
| Apodziņš Glaucidium passerinum | 0,9729±0,023; neskaidra | 0,9780±0,012; stabila | 0,9682±0,046; neskaidra |
| Meža pūce Strix aluco | 1,008±0,018; stabila | 1,0162±0,005; mērens pieaugums | 0,9734±0,018; neskaidra |
| Urālpūce Strix uralensis | 0,9972±0,036; neskaidra | 0,9752±0,015; neskaidra | 0,8926±0,051; mērens samazinājums |
| Ausainā pūce Asio otus | 0,9613±0,026; neskaidra | 1,0210±0,009; mērens pieaugums | 1,0319±0,035; neskaidra |
| Bikšainais apogs Aegolius funereus | 0,8781±0,064; neskaidra | 1,0428±0,016; mērens pieaugums | 0,7638±0,045; straujš samazinājums |
Plēsīgo putnu populāciju pārmaiņu rādītāji pēc 2025. gada uzskaišu sezonas apkopoti 1. tabulā.
Kā redzams no iegūtajiem rezultātiem, joprojām saglabājas tendence vairumam aprēķināto standartizēto uzskaišu punktu TRIM indeksiem tikt klasificētiem kā “neskaidriem”. Tas lielā mērā skaidrojams ar neliela datu apjoma radītiem plašiem reprezentācijas rādītājiem. Neskatoties uz to, divām sugām – lauku piekūnam un meža pūcei – ir izdevies aprēķināt statistiski nozīmīgus populācijas pārmaiņu rādītājus. Diemžēl lauku piekūnam tas uzrāda būtiski negatīvu tendenci, tomēr meža pūcei – stabilu.
Nepilnīgas konstatēšanas modeļi identificējuši statistiski nozīmīgas populāciju pārmaiņas 12 putnu sugām (1. tabula). Pēc 2025. gada uzskaišu datiem, straujš populācijas samazinājums ir konstatēts lauku piekūnam, mērens samazinājums – ķīķim, niedru lijai, peļu klijānam un bezdelīgu piekūnam, stabila populācija – zvirbuļu vanagam un apodziņam, mērens pieaugums – jūras ērglim, mazajam ērglim, meža pūcei, ausainajai pūcei un bikšainajam apogam.
Ir pamanāmas atšķirības meža pūces populācijas pārmaiņu klasifikācijā visa monitoringa gaitā – ar TRIM metodi tās rāda stabilu populāciju, savukārt nepilnīgas konstatēšanas metodes liecina par mērenu pieaugumu. Abu metožu rādītāju vērtībām ir pavisam nelielas skaitliskās atšķirības, tādēļ konstatējama vienprātība – populācijai nav negatīvu tendenču.
Iepriekšējā gada nevienprātība par zvirbuļvanagu ir zudusi – pēc TRIM metodes, šogad tendence klasificējas kā neskaidra ar plašu ticamības intervālu, bet nepilnīgas konstatēšanas metodes indicē stabilu populāciju. Jāuzsver, ka abu pārmaiņu rādītāju vērtības ir mazākas par 1, un tas liek domāt par kopumā populācijā notiekošiem negatīviem procesiem.
Kā sagaidāms, parauglaukumu mainības un sugu sastopamības biežuma dēļ ar TRIM metodi pēdējos piecos gados nav iegūtas statistiski nozīmīgas populāciju pārmaiņu klasifikācijas (tādēļ to skaitliskās vērtības 1. tabulā nav attēlotas), savukārt ar nepilnīgas konstatēšanas metodi tādas šajā periodā ir iegūtas sešām sugām (1. tabula). Diemžēl piecām no tām šie rezultāti liecina par negatīvām populācijas pārmaiņām. Lai gan vairākumam plēsīgo putnu sugu šis pēdējo piecu gadu periods ir pārāk īss, lai sniegtu uzticamu informāciju, tam ir nozīme kā agrās brīdināšanas funkcijai. Uzskatāms piemērs ir bezdelīgu piekūns, kura populācijai iepriekš netika konstatētas būtiskas pārmaiņas visā monitoringa laikā, bet pēdējos piecos gados gan (Avotiņš, Reihmanis 2024). Pēdējos divos gados šis populācijas lejupslīdes process ir bijis pietiekami ilgs, lai mainītu rādītāju arī visā monitoringa programmā kopumā (1. tabula). Diemžēl samazinājums šai sugai turpinās. Šajā kontekstā ir sagaidāmas pozitīvas pārmaiņas lauku piekūnam, tomēr saistībā ar tam raksturīgo izplatības areālu un tajā apdzīvotajiem biotopiem jābažījas par lauksaimniecības intensifikāciju (Keller et al. 2020).
Papildu komentārs varētu būt nepieciešams par jūras ērgli un bikšaino apogu – sugām, kurām monitoringa programmā kopumā populāciju pārmaiņas ir klasificētas kā pieaugošas, bet pēdējos gados kā sarūkošas. Bikšainajam apogam tas ir saistāms ar spēcīgām fluktuācijām no 2015. gada līdz 2019. gadam, kur 2016. un 2019. gadā populācijas bija daudzkārt lielākas par pirmo – 2015. gadu, tomēr, sākot ar 2020. gadu, tās atkal ir zemākas, veidojot negatīvu tendenci pēdējos gados. Lai gan gadu indeksu vērtības šajos pēdējos gados ir fluktuējušas ap sākotnējo vērtību, tās kopumā ir augstākas par perioda sākumu, tādēļ visā monitoringa programmā kopumā veidojas pozitīva populācijas tendence (2. attēls). Tiesa, bikšainā apoga populācija Latvijā nav liela un negatīvu pārmaiņu ietekmēta jau ilgstoši (Avotiņš 2019), – laika periods, ko aptver šī monitoringa programma, nav gluži “ilgtermiņš” sugas populāciju ekoloģijas kontekstā (trīs paaudžu nomaiņas laiks ir apmēram 17 gadi). Turpinoties pēdējo gadu negatīvajām tendencēm, ir sagaidāma klasifikācijas nomaiņa arī monitoringa programmā kopumā, bet par to svarīgāk – populācijas lieluma turpmāka samazināšanās arvien apgrūtina tās atjaunošanās potenciālu, piemēram, aizsardzības pasākumu ietekmē. Par laimi, bikšainais apogs ir suga, kuras jaunajiem putniem un mātītēm ir raksturīgas sezonālās migrācijas (Korpimäki, Hakkarainen 2012). Tas nozīmē, ka, ieviešot atbilstošus aizsardzības pasākumus pietiekamā apjomā – nodrošinot sugai piemērotu dzīvotņu pieejamību, tās aizpildīt Latvijā var palīdzēt citur šķīlušies putni.
Attēlā ietvertie sugu grafiki: zivjērglis Pandion haliaetus, ķīķis Pernis apivorus, jūras ērglis Haliaeetus albicilla, niedru lija Circus aeruginosus, pļavu lija Circus pygargus, vistu vanags Astur gentilis, zvirbuļvanags Accipiter nisus, peļu klijāns Buteo buteo, mazais ērglis Clanga pomarina, lauku piekūns Falco tinnunculus, bezdelīgu piekūns Falco subbuteo, melnais stārķis Ciconia nigra, apodziņš Glaucidium passerinum, meža pūce Strix aluco, urālpūce Strix uralensis, ausainā pūce Asio otus, bikšainais apogs Aegolius funereus.
Nedaudz atšķirīgs stāsts ir par jūras ērgli, kura populācija veiksmīgi atjaunojas jau kopš 20. gs. 80. gadiem, pieaugot gan izplatībai, gan populācijas lielumam (Ķerus u. c. 2021). Šajā monitoringā pēdējos gados konstatētais samazinājums vēl joprojām raksturo populāciju, kas ir apmēram divas reizes lielāka par to, kāda tika reģistrēta, monitoringu uzsākot 2014. gadā. Labākai izpratnei no plēsīgo putnu fona monitoringā iegūtajiem datiem ar katru no metodēm aprēķinātie gadu indeksi parādīti 2. attēlā.
Populāciju pārmaiņas ilgtermiņā
Kā jau iepriekš minēts, uzticamāku informāciju par izmaiņām populācijās sniedz garākas laika rindas. Vēl vairāk, īslaicīga stabilitāte vai populācijas pieaugums obligāti nenozīmē, ka suga nav apdraudēta vai ka tās populācija ir labā stāvoklī un pretēji. Lai labāk izprastu populācijas procesus, sekojot iepriekš aprakstītajai pieejai (Avotiņš, Reihmanis 2023; Reihmanis, Avotiņš 2020), esam sagatavojuši populāciju izmaiņu raksturojumus, apvienojot šī monitoringa datus ar ligzdojošo putnu uzskaišu datiem (3. attēls) un individuālu pūču pētnieku uzskaišu rezultātiem (4. attēls).
Šos attēlus salīdzinot ar rezultātiem 1. tabulā, iespējams labāk saprast, kurām sugām populācijas lieluma pārmaiņas ir ilgāka skaita pārmaiņu perioda turpinājums, piemēram, ķīķim un peļu klijānam, un kurām tās ir pēdējā laika norises, piemēram, niedru lijai un bezdelīgu piekūnam. Vēl vairāk, iespējams novērtēt pēdējo gadu notikumus plašākā kontekstā, piemēram, bikšainā apoga populācijas straujais pieaugums monitoringa ietvaros ir bijusi tikai fluktuācija noplicinātā populācijā.
Monitoringā iegūtās informācijas nenoteiktības samazināšana
Jebkura monitoringa sniegtās informācijas precizitāte pieaug līdz ar lielāku (metodiski korekti iegūtu un uzticamu) datu apjomu. Šajā gadījumā nozīmīgi ir uzskaišu veicēji – cilvēki, kas pietiekami labi pazīst putnus un ir gatavi veikt uzskaites, ievērojot metodiku, daudzus gadus pēc kārtas vienās un tajās pašās vietās.
Nenoliedzami, svarīgi ir nodrošināt reprezentativitāti valstij, īstenojot uzskaites vietās, kas vienmērīgi pārklāj visu valsts teritoriju, tomēr tas ne vienmēr ir iespējams, jo ir saistīts ar potenciālo uzskaišu veicēju dzīvesvietu. Tādēļ liela nozīme ir pēc iespējas dažādākām vietām, kurās uzskaites tiek veiktas daudzu gadu garumā.
Tabula. 3. attēla dati – dienas plēsīgie putni (multiplikatīvais pārmaiņu rādītājs S±SE, klase, kopējās pārmaiņas)
| Suga | S±SE | Klase | Kopējās pārmaiņas / Overall change |
|---|---|---|---|
| Zivjērglis Pandion haliaetus | 1,0380±0,020 | Stabila / Stable | 145 % |
| Ķīķis Pernis apivorus | 0,9307±0,017 | Mērens samazinājums / Moderate decline | -71 % |
| Niedru lija Circus aeruginosus | 0,9779±0,031 | Neskaidra / Uncertain | -17 % |
| Vistu vanags Astur gentilis | 0,9241±0,015 | Mērens samazinājums / Moderate decline | -76 % |
| Zvirbuļvanags Accipiter nisus | 0,9823±0,010 | Stabila / Stable | -29 % |
| Peļu klijāns Buteo buteo | 0,9586±0,013 | Mērens samazinājums / Moderate decline | -58 % |
| Mazais ērglis Clanga pomarina | 0,9977±0,010 | Stabila / Stable | -5 % |
| Bezdelīgu piekūns Falco subbuteo | 1,0221±0,017 | Stabila / Stable | 65 % |
Visus potenciālos interesentus, kas būtu gatavi savas dzīvesvietas tuvumā veikt sistemātiskas plēsīgo putnu uzskaites, tā sniedzot ieguldījumu dabas aizsardzības politikas veidošanā, aicinām sazināties ar šī raksta autoru (kontaktinformācija raksta sākumā).
Literatūra
Avotiņš jun. A. 2019. Apodziņa Glaucidium passerinum, bikšainā apoga Aegolius funereus, meža pūces Strix aluco, urālpūces Strix uralensis, ausainās pūces Asio otus un ūpja Bubo bubo aizsardzības plāns. Riga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Avotiņš jun. A., Reihmanis J. 2016. Ligzdojošo plēsīgo putnu fona monitorings 2014–2015. Putni dabā 73: 16–18.
Avotiņš jun. A., Reihmanis J. 2017. Ligzdojošo plēsīgo putnu fona monitorings 2016. gadā. Putni dabā 77: 15–18.
Avotiņš jun. A., Reihmanis J. 2018. Noslēgusies ceturtā plēsīgo putnu monitoringa sezona. Putni dabā 81: 18–20.
Avotiņš jun. A., Reihmanis J. 2019. Plēsīgo putnu monitoringā iegūtas ziņas par 18 sugu populācijas pārmaiņu rādītājiem. Putni dabā 84: 14–17.
Avotiņš A., Reihmanis J. 2023. Plēsīgo putnu skaita dinamika Latvijā – rezultāti pēc 2022. gada monitoringa sezonas. Putni dabā 91: 42–46.
Avotiņš A., Reihmanis J. 2024. Plēsīgo putnu monitoringa rezultāti pēc 2023. gada: jo dziļāk mežā, jo sliktāk klājas, ja vien barošanās nav saistīta ar ūdeņiem. Putni dabā 93: 22–27.
Avotiņš A., Reihmanis J. 2025. Plēsīgo putnu fona monitoringa rezultāti pēc 2024. gada uzskaišu sezonas. Putni dabā 95: 34–39.
Keller V., Herrando S., Voříšek P., Franch M., Kipson M., Milanesi P., Martí D., Anton M., Klvaňová A., Kalyakin M. V., Bauer H.-G., Foppen R. P. B. 2020. European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. Barcelona: European Bird Census Council & Lynx Edicions.
Korpimäki E., Hakkarainen H. 2012. The boreal owl: ecology, behaviour, and conservation of a forest-dwelling predator. Cambridge University Press.
Ķerus V., Dekants A., Auniņš A., Mārdega I. 2021. Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Reihmanis J., Avotiņš jun. A. 2020. Plēsīgo putnu monitorings 2019. gadā. Putni dabā 87: 12–16.
Reihmanis J., Avotiņš jun. A. 2021. Plēsīgo putnu monitorings 2020. gadā. Putni dabā 89: 29–33.
Reihmanis J., Avotiņš jun. A. 2022. Kā klājas tiem, kas barības ķēdes augšgalā? Atbildes, ko sniedz plēsīgo putnu monitorings. Putni dabā 90: 40–43.
Summary
Results of the monitoring of birds of prey and owls after the season of 2024 /Andris Avotiņš/
In 2025, 35 sample plots were surveyed. Following the monitoring season, population change indicators for 17 species were obtained using TRIM and imperfect detection models. Since monitoring began in 2014, the populations of the Tawny Owl Strix aluco, the Lesser-spotted Eagle Clanga pomarina, the White-tailed Eagle Haliaeetus albicilla, the Long-eared Owl Asio otus and the Tengmalm’s Owl Aegolius funereus have increased; the populations of the Pygmy Owl Glaucidium passerinum and the Sparrowhawk Accipiter nisus have remained stable; and the populations of the Honey Buzzard Pernis apivorus, the Marsh Harrier Circus aeruginosus, the Common Buzzard Buteo buteo, the Common Kestrel Falco tinnunculus and the Hobby Falco subbuteo have declined. Negative trends have been observed over the last five years for the White-tailed Eagle, the Sparrowhawk, the Hobby and the Ural Owl Strix uralensis, while positive trends have been observed for the Kestrel.
Tabula. 4. attēla dati – pūces un apodziņš (multiplikatīvais pārmaiņu rādītājs S±SE, klase, kopējās pārmaiņas)
| Suga | S±SE | Klase | Kopējās pārmaiņas / Overall change |
|---|---|---|---|
| Meža pūce Strix aluco | 1,0053±0,003 | Stabila / Stable | 48 % |
| Urālpūce Strix uralensis | 1,003±0,011 | Stabila / Stable | 146 % |
| Ausainā pūce Asio otus | 0,9851±0,009 | Stabila / Stable | -62 % |
| Bikšainais apogs Aegolius funereus | 0,930±0,007 | Straujš samazinājums / Steep decline | -93 % |
| Apodziņš Glaucidium passerinum | 0,9676±0,007 | Mērens samazinājums / Moderate decline | -51 % |
