1. attēls (karte). Ligzdojošo putnu monitoringa uzskaišu maršruti 2025. gadā (krāsa norāda veikto uzskaišu skaitu maršrutā: 1–4). / FIGURE 1. Active transects of the breeding bird survey in 2025.

Latvijas ligzdojošo putnu uzskaites: parasto putnu skaita pārmaiņas pēdējos 20 gados

Pērn atzīmējām 20 gadus kopš Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu programmas sākuma (Auniņš 2025), bet pēc aizvadītās ligzdošanas sezonas jau varam runāt par 20 gadu laika nogriezni, ko apraksta programmā iegūtie uzskaišu dati. Tas ir vērā ņemams laika periods, kurā vērtēt notiekošās pārmaiņas, un pārmaiņu vērtējuma klasifikācija tajā ir daudz mazāk atkarīga no ikgadējām skaita svārstībām. Tas, protams, nenozīmē, ka visām sugām būs skaidri klasificējamas tendences. Jo suga retāk pārstāvēta uzskaišu maršrutos vai lielāka reģistrēto pāru skaita izkliede starp gadiem, jo lielāka nenoteiktība (indeksu kļūdas intervāli). To vislabāk redzam populāciju indeksu grafikos kā pelēkās zonas ap indeksu līnijām (2. attēls). Ja šie kļūdas intervāli ir plaši, tendences bieži nepakļaujas klasifikācijai. Tādējādi atkal atgriežamies pie aktīvo uzskaišu maršrutu skaita nozīmīguma – jo vairāk to būs, jo šaurākas būs “pelēkās zonas” un lielākam skaitam sugu mēs tendences varēsim klasificēt.

Lasīt rakstu
Sarakstam ar sugām, kuru populācijas kopš 2005. gada samazinās, pievienojies pelēkais strazds Turdus pilaris. (Foto: Ainārs Auniņš)

Latvijas ligzdojošo putnu uzskaites: parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2024

Šogad kopš uzskaišu programmas sākuma aprit 20 gadu. Tā tika pieteikta 2005. gada pavasarī, aicinot putnu vērotājus iesaistīties standartizētās uzskaitēs (Auniņš 2005). Kopš tā laika jau 20 putnu ligzdošanas sezonas esam skaitījuši putnus pastāvīgos maršrutos. Tas ļāvis mums vairs ne subjektīvi, bet kvantitatīvi vērtēt pārmaiņas lielākās daļas Latvijā ligzdojošo putnu populācijās. Mūsu zināšanas par šīm pārmaiņām vairs nebalstās subjektīvos apgalvojumos vai mēģinājumos savu individuālo pieredzi vai lokālus fenomenus ekstrapolēt uz visu valsti. It kā būtu iemesls jubileju svinēt, bet, redzot aktīvo uzskaišu maršrutu skaita samazinājumu pēdējos gados un atgriešanos stāvoklī, kurā bijām pirms deviņiem gadiem, svarīgāk liekas darīt visu iespējamo, lai aktīvo maršrutu skaits ne tikai atgrieztos 2021. un 2022. gada līmenī, bet palielinātos. Ligzdojošu putnu uzskaišu programmas eksistence ir pilnīgi atkarīga no tās dalībniekiem, tāpēc tikai uzskaišu veicēju aktivitāte rādīs, vai programma varēs pastāvēt arī turpmāk. Tomēr, lai kāda arī nebūtu nākotne, šobrīd mums pieejami dati par 20 ligzdošanas sezonām, kuras aptver 19 gadu laika periodu. Tādēļ ir vērts palūkoties, ko tie stāsta par putnu populācijām šajā laikā.

Lasīt rakstu

Parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2023: arvien vairāk sugu ar skaita samazinājuma tendenci

Latvija kopā ar citām pasaules valstīm ir apņēmusies sasniegt ambiciozus mērķus, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību (CBD COP 2022): “Līdz 2050. gadam bioloģiskā daudzveidība tiks novērtēta, saglabāta, atjaunota un saprātīgi izmantota, saglabājot ekosistēmu pakalpojumus, uzturot veselīgu planētu un sniedzot visiem cilvēkiem būtisku labumu.” Eiropas Savienība ir noteikusi tuvākus un konkrētākus mērķus tā sasniegšanai. Tomēr, lai kādi šie mērķi nebūtu, mums jāvar izvērtēt progresu ceļā uz tiem. Pēc kādiem kritērijiem noteiksim, ka virzāmies uz to sasniegšanu? Un cik tālu no tiem esam šobrīd? Skaidrs, ka bioloģiskā daudzveidība var būt saglabāta vien tad, ja to veidojošo sugu populācijas ne tikai nesamazinās, bet ir pietiekami lielas, lai būtu ilgtspējīgas. Bet kā to izmērīt? Ir tikai viens veids – veikt uzskaites, turklāt regulāri un daudzās dažādās vietās, lai tās būtu reprezentatīvas mūs interesējošajai teritorijai. LOB kā putnu aizsardzības organizācijai, protams, primārā interese ir par putniem, tādēļ īstenojam vairākas ligzdojošo putnu uzskaišu programmas, kas aptver dažādas sugu grupas un ekosistēmas. Apjomīgāko no tām tā arī sauc – “Latvijas ligzdojošo putnu uzskaites”. Tā mums ik gadu ļauj palūkoties, kā klājas lielākajai daļai mūsu ligzdojošo putnu, un identificēt tos, kuriem neklājas labi un kuru aizsardzībai mums jāveic pasākumi, lai sasniegtu pašu izvirzīto mērķi.

Lasīt rakstu

Parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2021: ietekmē ne tikai globālie faktori

Putnu populācijas visā Eiropā piedzīvo lielas pārmaiņas dažādu antropogēno vides faktoru dēļ (Eglington, Pearce-Higgins 2012; Jørgensen et al. 2016). Tādēļ arvien vairāk sugu kļūst apdraudētas un ir nepieciešami pasākumi to populāciju saglabāšanai (Powers, Jetz 2019). Dabas aizsardzība nav iespējama, ja trūkst zināšanu par savvaļas sugu populāciju stāvokli, jo bez tām nav iespējams novērtēt dažādu sugu apdraudējuma pakāpi un noteikt aizsardzības prioritātes. Līdz ar to ligzdojošo putnu uzskaites Eiropā veido pamatu, uz kura turpmāk var būvēt zināšanās balstītu sugu aizsardzību. Arī Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu programma ir daļa no šīs sistēmas, un tā ļauj mums ik gadu palūkoties uz putnu populāciju stāvokli mūsu valstī.

Lasīt rakstu

Parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2018: plukšķis izzūd, bet dzeltenā cielava atgriežas?

Latvijas ligzdojošo putnu uzskaite šogad tiks veikta jau 15. reizi. Laika periods kopš 2005. gada ir pietiekami garš, lai gūtu priekšstatu par lielākās daļas “parasto putnu” sugu pārmaiņu tendencēm. Uzskaites pirmajos gados lielākajai daļai sugu tika reģistrēts skaita pieaugums, bet pēdējos gados arvien palielinās sugu skaits, kam vērojama samazināšanās tendence. Sevišķi izteikts tas ir īstermiņa (pēdējo 5 gadu) tendencēm, kur tā ir nelabvēlīga lielākajai daļai sugu.

Lasīt rakstu

Pļavu tilbīte – 2018. gada putns

Kad es augu, zālāji bija putniem, īpaši “garkājainiem un garknābjainiem” putniem, bagātāki. un arī zaļāki, jo tolaik tos regulāri apsaimniekoja – pļāva un ganīja, tādēļ tie nebija “kūlas brūngani” līdz maija beigām un ilgāk. Turklāt tos apsaimniekoja ne tāpēc, lai par to “eiropas naudu” dabūtu, bet tādēļ, ka zāle bija nepieciešama lopiem. Bērnībā, braukājot pa Latvijas laukiem, ganības ar lielākiem vai mazākiem brūnu govju ganāmpulkiem tajās bija ikdienišķs skats. Tātad ganību bija samērā daudz. Tiesa, ne visās no tām bija sastopami bridējputni, bet daudzās bija. Visbiežāk ķīvīte, nereti arī pļavu tilbīte un mērkaziņa, retāk – citi bridēji.

Lasīt rakstu