Grīšļu ķauķis Acrocephalus paludicola Vītiņu pļavās, 26.07.2025.

Grīšļu ķauķa novērojumi Latvijā 2025. gadā

Pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma 2025. gada vasarā Latvijā atkal tika novērots dziedošs grīšļu ķauķis Acrocephalus paludicola – putnu Liepājas ezera Vītiņu pļavās 25. jūlijā atrada Edgars Smislovs un Atis Ļahs un pēc tam novēroja vēl citi putnu vērotāji, kamēr tas tur uzturējās vismaz līdz 29. jūlijam (dabasdati.lv; Celmiņš 2026). Vēl viens novērojums – arī laikā, kad šī suga Latvijā parasti netiek novērota – 14. jūnijā, kad grīšļu ķauķi Limbažu novada Lauteros noķēra Guntis Graubics (Celmiņš 2026). Tik retu putnu novērojumiem parasti ir nejaušības raksturs, taču šoreiz gribu dalīties ar informāciju, ka 2025. gada grīšļu ķauķu novērojumi ārpus zināmajām ligzdošanas vietām nav nejaušība.

Lasīt rakstu
Marts Nikluss (vidū) kopā ar Oskaru Keišu un Jāni Vīksni 24. Starptautiskajā Ornitoloģijas kongresā Hamburgā 2006. gada augustā.

Marts Olavs Nikluss

Pirmajos Ziemassvētkos – 2025. gada 25. decembrī savās mājās brīvajā Igaunijā, Tartu, tajā pašā mājā, kur 1979. gadā tika izstrādāta Baltijas harta, nomira Igaunijas brīvības cīnītājs, disidents un – ornitologs Marts Olavs Nikluss (Mart-Olav Niklus).

Lasīt rakstu
Oskars Keišs kopā ar trim “ēnām” konferences laikā 4. aprīlī. (Foto: Ivo Dinsbergs)

EBCC 23. konference Rīgā “Bird Numbers 2025: Synergies in monitoring for conservation”

Eiropas Putnu uzskaišu padome – EBCC (European Bird Census Council) – savas konferences rīko ik pa trim gadiem. Pirmo reizi šī konference notika Latvijā – 2025. gadā no 31. marta līdz 4. aprīlim ar Ūdensputnu uzskaišu koordinatoru sanāksmi 5. aprīlī. Konferenci rīkoja Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, sadarbojoties ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību, tā notika LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Torņakalnā.

Lasīt rakstu

Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs 2024. gadā

Lauku putni piedzīvo visstraujāko lejupslīdi Eiropā – to parāda arī jaunākais, tikko publicētais Eiropas Putnu uzskaišu padomes (EBCC) publicētais pārskats par putnu populāciju tendencēm Eiropā (PECBMS 2024). Tas, ka tikai aizsargājamās teritorijas nevar nodrošināt dispersu sugu aizsardzību, nav nekas jauns (piemēram, par griezi – Keišs 2011), bet šogad šāds viedoklis publicēts arī par lauku ekosistēmu kopumā (Tscharntke et al. 2024), – ir skaidrs, ka daudzu sugu saglabāšanai nepalīdzēs tikai aizsargājamas teritorijas, bet gan visas ainavas apsaimniekošana tā, lai sugas varētu izdzīvot. Taču daudz ko nosaka valstu prioritātes un, lai gan vārdos “dabas aizsardzība” allaž tiek akcentēta, darbos diemžēl parādās pretēji procesi – tā, piemēram, lauku putnu skaita samazināšanos paātrināja Austrumeiropas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā (Reif, Vermouzek 2019; Reif et al. 2024). Vismaz Rietumeiropas valstīs, piemēram, Šveicē, dažādi bioloģisko daudzveidību veicinoši apsaimniekošanas veidi gūst panākumus (Stoeckli et al. 2017). Taču atskaites punkts Šveicē ir mūsu gadsimtā – laikā, kad vietējās bioloģiskās daudzveidības lejupslīde jau ir sen notikusi. Mums ir jādomā, kā novērst, lai dažādu augu un dzīvnieku populācijas nesaruktu līdz tik zemam līmenim.

Lasīt rakstu

Mājas strazds – gada putns 2025

Mājas strazds Sturnus vulgaris ir viens no zināmākajiem putniem Latvijā (1. attēls). Tā ir parasta putnu suga Eiropā, ligzdo līdz pat Baikāla ezeram Sibīrijā, izplatības dienvidu robeža iet caur Mongoliju, Indijas ziemeļrietumiem, Afganistānu, Pakistānu, Irānu, Irāku un Turciju (2. attēls). Mājas strazds ir introducēts Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā un tur vismaz vietām uzskatāms par invazīvu sugu, kas konkurē ar vietējām dobumperētāju putnu sugām

Lasīt rakstu

Naktsputnu monitorings lauku ainavā 2023. gadā

To, kāda izskatījās Latvijas lauku ainava pirms gadsimta, mēs vairs varam tikai nojaust, apskatot senas pastkartes (piemēram, Malahovskis 2023). Kaut arī šāda ainava bija tikai pa pusei dabiska, jo tajā bija iekopti lauki, dabas daudzveidību lielā mērā sekmēja roku darbs, un dabas daudzveidība bija šādas saimniekošanas blakusprodukts. Mūsdienās cilvēku spēkos ir pārveidot dabu vēl vairāk – līdz nepazīšanai. Pārsvarā lauku ainavā pieaug aramzemju platības uz zālāju rēķina, piemēram, Šveicē vairāk nekā divarpus gadsimtu ilgā pētījumā vienā pagastā zālāji 2013. gadā bija gandrīz izzuduši (Bürgi et al. 2015). Pārmaiņas notiek arī zālāju un aramzemju apsaimniekošanas veidā. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai un vispārējam labklājības pieaugumam Eiropas valstīs, arvien vairāk tiek izmantoti pesticīdi, pārsvarā insekticīdi – kukaiņu indes, ko saudzīgi mēdz dēvēt par “augu aizsardzības līdzekļiem” –, taču arī herbicīdi un fungicīdi. Putnus šīs indes ietekmē pārsvarā netieši, taču daudzām putnu sugām šī netiešā ietekme ir ievērojama (Campbell, Cooke 1997). Pie tam – pesticīdu pielietojuma kopējais apjoms turpina palielināties arī mūsdienās, tai skaitā Eiropas valstīs (Stockstad, Grullon 2013).

Lasīt rakstu

Dziedātājstrazda ligzdošana uz zemes Latvijā

2023. gada 28. aprīlī, veicot ligzdojošo putnu monitoringa uzskaiti Baltinavas pagastā, iedams uz otro transektu līniju, izcirtumā pamanīju dziedātājstrazdu Turdus philomelos, kas pacēlās no zemes ar sugai raksturīgo uzvedību, it kā uz zemes būtu ligzda. Tas bija tik nepārprotami, ka gāju uz pacelšanās vietu un tiešām – tur atradu dziedātājstrazda ligzdu ar piecām olām (1. attēls).

Lasīt rakstu

Migrējošo putnu monitorings Papē 2021. un 2022. gadā

Migrējošo dzīvnieku aizsardzībā visspilgtāk izpaužas pretruna starp cilvēku un dabas nospraustajām robežām – politiskās robežas ir daudz šaurākas, un veiksmīgai dabas aizsardzībai ir nepieciešama daudzu valstu sadarbība. Tikpat svarīgi, lai piemērotas dzīvesvietas šiem putniem būtu pieejamas gan vairošanās, gan migrāciju atpūtas, gan ziemošanas vietās – šādu vietu vajag daudz vairāk, salīdzinot ar tām vietām, kas nepieciešamas nometnieku sugām. Tādēļ tikai apmēram 9 % migrējošo putnu sugu ir pietiekami aizsargātas visā savas dzīves ciklā, salīdzinot ar 45 % nometnieku sugu, kā parādīts pētījumā, kurā analizētas visas pasaules putnu sugas (Runge at al. 2015). Taču migrējošo dzīvnieku izpēte arī ir sarežģīta, un ir daudz neizpētīta (Bauer et al. 2019). Baltijas jūras piekrastē pie Papes ciema standartizēts migrējošo putnu monitorings 2022. gadā notika jau 31. sezonu (Baumanis 1995), taču kopš pirmajiem organizētajiem migrējošo putnu novērojumiem Papē 1958. gadā pagājuši jau 64 gadi (Michelsons u. c. 1960), putni Papē ķerti jau 57 sezonas (Blūms u. c. 1967). Daudzu gadu gaitā Papē uzkrātajai informācijai ir ļoti liela nozīme, un šeit analizēta tikai neliela daļa no teorētiski iespējamā, kas pagaidām glabājas papīra pierakstu formā.

Lasīt rakstu

Pārskats par naktsputnu monitoringu Latvijas lauku ainavā 2021. gadā

Dabas daudzveidību lauku ainavā gadsimtiem ilgi uzturēja ekstensīva lauksaimniecība (Bignal, McCracken 2000), taču mūsdienās cilvēki Eiropā ir pārāk pārtikuši un slinki, lai nodarbotos ar šādu lauksaimniecību, tāpēc tā, līdz ar zināšanām, piemēram, par savvaļas augu izmantošanu pārtikā, – izzūd (Łuczaj et al. 2012). Mūsdienās lauksaimniecība negatīvi ietekmē ap 80 % apdraudēto putnu un ap 75 % apdraudēto zīdītāju sugu pasaules mērogā (Tilman et al. 2017). Šī ietekme izpaužas gan tieši – iznīcinot indivīdus, kā, piemēram, aparot lauku un iznīcinot ķīvīšu ligzdas vai nopļaujot pļavu, tā sapļaujot griezes (Norris 1947; Tyler et al. 1998), gan netieši – iznīcinot dabiskos biotopus (Koffijberg et al. 2016).

Lasīt rakstu

Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs 2018. gadā

Šogad aprit 15 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, un tā ir nesusi daudzas pārmaiņas mūsu valsts dzīvē. Es ļoti labi atceros, kā pēc iestāšanās jau 2005. gada pavasarī Kurzemē tika aparti daudzi lauki, kas bija pamesti un sīkiem krūmeļiem aizauguši vēl 2003. un 2004. gada pavasarī, kad veicu pirmās uzskaites lauksaimniecības zemju putnu monitoringā. Iestāšanās ES tātad apturēja daudzu pamestu zemju aizaugšanu, taču tās nu nonāca atpakaļ apburtajā lokā – lauksaimniecības intensifikācijā, kas nav attaisnojama ne no kāda viedokļa, jo padara lauku ainavu par bioloģiskās daudzveidības tuksnesi. To var redzēt arī pētījumā par naktsputniem Latvijas lauku ainavā – īstermiņa trends (kopš 2013. gada) griezei ir “straujš samazinājums”, un tas ir skaidrs signāls, ka, nedarot neko, šī suga atgriezīsies arī Pasaules apdraudēto putnu sarakstā.

Lasīt rakstu

Vogelatlas van Nederland – Nīderlandes Putnu atlants

Atgriežoties no Nīderlandes 2019. gada 29. janvārī, šo monumentālo grāmatu paņēmu rokas bagāžā,
lai nevienam neienāktu prātā, ka mana bagāža droši vien divkārt pārsniedz pieļaujamo svaru. Kaut arī lielākā daļa teksta ir tikai nīderlandiešu valodā, katrai sugai veltot vien pāris teikumu kopsavilkumu angliski, inteliģentam cilvēkam, kurš zina gan angļu, gan vācu valodu, saprast to nav gandrīz nekādu problēmu
pat bez vārdnīcas, grūtības sagādā vien grāmatas sākums – vispārējā sadaļa par metodēm.

Lasīt rakstu
Putnu mācības un slidināšanās pie Engures ezera.

Laukam ir acis, mežam – ausis: putnu lauka kursi Latvijā 2018. gadā

Vācu sakāmvārdu par lauku un mežu lieliski vizualizējis nīderlandiešu (mūsdienās viņa dzimtā province atrodas Beļģijā) mākslinieks Hieronīms Bošs (Jheronimus Bosch) savā sirreālajā gleznā ar tādu pašu nosaukumu1. Par to, ka laukam ir acis, bet mežam – ausis, var pārliecināties LOB organizētajos lauka kursos putnu noteikšanā. Garantējam Boša cienīgu sniegumu.

Lasīt rakstu

Migrējošo putnu monitorings Papē 2017. gadā

Migrējošo dzīvnieku aizsardzībā, iespējams, visspilgtāk izpaužas pretruna starp cilvēku un dabas nospraustajām robežām – politiskās robežas ir daudz šaurākas, un veiksmīgai migrējošu sugu aizsardzībai ir nepieciešama daudzu valstu līdzdalība.

Lasīt rakstu