Dabas daudzveidību lauku ainavā gadsimtiem ilgi uzturēja ekstensīva lauksaimniecība (Bignal, McCracken 2000), taču mūsdienās cilvēki Eiropā ir pārāk pārtikuši un slinki, lai nodarbotos ar šādu lauksaimniecību, tāpēc tā, līdz ar zināšanām, piemēram, par savvaļas augu izmantošanu pārtikā, – izzūd (Łuczaj et al. 2012). Mūsdienās lauksaimniecība negatīvi ietekmē ap 80 % apdraudēto putnu un ap 75 % apdraudēto zīdītāju sugu pasaules mērogā (Tilman et al. 2017). Šī ietekme izpaužas gan tieši – iznīcinot indivīdus, kā, piemēram, aparot lauku un iznīcinot ķīvīšu ligzdas vai nopļaujot pļavu, tā sapļaujot griezes (Norris 1947; Tyler et al. 1998), gan netieši – iznīcinot dabiskos biotopus (Koffijberg et al. 2016).

Šogad aprit 15 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, un tā ir nesusi daudzas pārmaiņas mūsu valsts dzīvē. Es ļoti labi atceros, kā pēc iestāšanās jau 2005. gada pavasarī Kurzemē tika aparti daudzi lauki, kas bija pamesti un sīkiem krūmeļiem aizauguši vēl 2003. un 2004. gada pavasarī, kad veicu pirmās uzskaites lauksaimniecības zemju putnu monitoringā. Iestāšanās ES tātad apturēja daudzu pamestu zemju aizaugšanu, taču tās nu nonāca atpakaļ apburtajā lokā – lauksaimniecības intensifikācijā, kas nav attaisnojama ne no kāda viedokļa, jo padara lauku ainavu par bioloģiskās daudzveidības tuksnesi. To var redzēt arī pētījumā par naktsputniem Latvijas lauku ainavā – īstermiņa trends (kopš 2013. gada) griezei ir “straujš samazinājums”, un tas ir skaidrs signāls, ka, nedarot neko, šī suga atgriezīsies arī Pasaules apdraudēto putnu sarakstā.