EBCC 23. konference Rīgā “Bird Numbers 2025: Synergies in monitoring for conservation”
Raksts publicēts Putni dabā 96 (2025/2), lpp. 2–3
Oskars Keišs
oskars.keiss@lu.lv
Eiropas Putnu uzskaišu padome – EBCC (European Bird Census Council) – savas konferences rīko ik pa trim gadiem. Pirmo reizi šī konference notika Latvijā – 2025. gadā no 31. marta līdz 4. aprīlim ar Ūdensputnu uzskaišu koordinatoru sanāksmi 5. aprīlī. Konferenci rīkoja Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, sadarbojoties ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību, tā notika LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Torņakalnā.
Atsaucība bija necerēti liela – konferencē piedalījās 291 dalībnieks no 47 valstīm, tai skaitā arī 49 reģistrēti dalībnieki no Latvijas. Kopā tika nolasīti 84 referāti un izstādīti 77 stenda referāti. Bija uzaicināti četri referenti plenārlekcijām, un kā allaž bija viena vietējā plenārlekcija, kuru bija tas gods nolasīt šo rindu autoram, kas arī atklāja konferences programmu 1. aprīlī, diemžēl aizmirstot pajokot, kā pieklātos šajā dienā. Latvijas plenārreferātā (“Birds of Latvia through times: the way to monitoring of country’s avifauna”) kopā ar līdzautoriem – Aināru Auniņu un Viesturu Ķeru – es apskatīju Latvijas avifaunas izpētes vēsturi, pieminot pirmās – Leipcigā, Kēnigsbergā un Jelgavā – izdotās grāmatas un nonākot līdz mūsdienām – Latvijas ligzdojošo putnu atlantiem un Otrajam Eiropas ligzdojošo putnu atlantam, īpaši uzsverot brīvprātīgo novērotāju milzīgo ieguldījumu putnu faunas izpētē un monitoringā.
Turpmākās plenārlekcijas nolasīja Nestors Fernandess (Néstor Fernández) no Vācu integrēto biodaudzveidības pētījumu centra (Deutsches Zentrum für integrative Biodiversitätsforschung), izskaidrojot bioloģiskās daudzveidības monitoringa nozīmi un turpmāko attīstību Eiropas Savienības politikas veidošanai (“Biodiversity monitoring context and directions in relation to EU policies”). Profesore Džeina Reida (Jane M. Reid) no Norvēģijas Tehnisko un dabaszinātņu universitātes (Norges teknisk-naturvitenskapelige universitet) referēja par ornitoloģisko pētījumu izmantošanu gājputnu migrāciju evolūcijas prognozēšanā klimata pārmaiņu ietekmē (“Using ornithological field data to predict rapid evolution of migration in response to climate change”). Savukārt profesore Heini Kujala no Helsinku Universitātes (Helsingin Yliopisto) pastāstīja par pieredzi, putnu monitoringa datu izmantošanā nosakot dabas aizsardzības prioritātes (“Using bird data for conservation prioritisation”). Konferences pamatprogrammu noslēdza jaunievēlētais EBCC valdes priekšsēdis Serži Herando (Sergi Herrando) no Katalonijas Ornitoloģijas institūta un Ekoloģijas un mežsaimniecības pētījumu centra (Centre de Recerca Ecològica i Aplicacions Forestals) ar priekšlasījumu par dažādu datu apkopošanu vienotam mērķim un EBCC nākotni (“The integration of data, the spirit of the EBCC and challenges for the future”).
Konferences laikā daudz uzmanības tika veltīts pasīvajam akustiskajam monitoringam (PAM) un automatizētai putnu balsu pazīšanai šādi ievāktos datos. Par šo tēmu tika prezentēti deviņi mutiskie un trīs stenda ziņojumi. Papildus tika rīkots arī seminārs, kurā prezentēja Eiropas valstu putnu monitoringa koordinatoru aptaujas rezultātus par PAM izmantošanu putnu atlantiem un monitoringam. Tam sekoja plašāka diskusija. Dominēja viedoklis, ka PAM ir liels potenciāls, bet tas nevar aizstāt klasisko, novērotāju veikto monitoringu, tomēr var to papildināt. Tāpat konferences laikā svinīgi tika atklāta dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv pāreja uz jauno platformu www.dabasdati.ornitho.lv. Šīs platformas uzraudzības grupas sanāksmē tika apspriestas aktualitātes, tai skaitā iespējamā sadarbība ar citām pasaulē izmantotām putnu datu ziņošanas platformām, kā arī jaunākie tehniskie risinājumi platformas darbības uzlabošanai.
Konferences ekskursijas tika organizētas uz Ķemeru Nacionālo parku – trīs autobusi, bet pa vienam uz Engures ezera dabas parku, Gaujas Nacionālo parku, kā arī Babītes ezeru un Svētes lejteci. Igaunijas kolēģi man vaicāja, cik maksāja saulainā laika pasūtīšana ekskursijas dienā. Ekskursijās netrūka interesantu putnu novērojumu, kā arī nesagaidītu putnu, piemēram, kāda grupa Ķemeru nacionālajā parkā novēroja baltmugurdzeni, ko pēc tam tajā pašā vietā neredzēja cita grupa. Tomēr visi bija lieliskā noskaņojumā arī ekskursijām sekojošās konferences vakariņās, kurās mūs laipni uzņēma viesnīcas “Radisson Blu Daugava” draudzīgais personāls. Vakariņu dalībniekus iepriecināja tautas deju ansamblis “Liesma” (vadītājs Artis Puriņš) un jautra izsole putnu monitoringa labā, kuru man bija tas gods vadīt.
Konferences laikā notika arī Eiropas putnu monitoringa (PECBMS), Eiropas putnu datu portāla (EBP), Akustiskā monitoringa un Ornitho dalībnieku semināri, kā arī Starptautiskās ūdensputnu uzskaites un Vidusjūras ūdensputnu pētnieku tīkla sanāksmes sestdienā, 5. aprīlī. Konferenci materiāli atbalstīja SIA “Impro ceļojumi”, nodrošinot ekskursiju autobusus, un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra. Milzīgs paldies lielajai brīvprātīgo komandai, kuru vadīja Ance Priedniece un Valts Jaunzemis, kā arī visiem, kas palīdzēja, lai konference Rīgā būtu sekmīga. Jāpiebilst, ka 4. aprīlī, kad notika arī ikgadējais karjeras izglītības pasākums skolēniem – Ēnu diena, konferencē man sekoja trīs “ēnas”, bet Antrai Stīpniecei – viena “ēna”.
Nākamā EBCC konference 2028. gadā notiks Čehijā – tiekamies krodziņā pie Šveika!
EBCC vietējās organizatoru komitejas vārdā Oskars Keišs
Putni dabā 96 (2025/2), Raksti
