---

Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs 2024. gadā

Raksts publicēts Putni dabā 96 (2025/2), lpp. 15–21

---

Lauku putni piedzīvo visstraujāko lejupslīdi Eiropā – to parāda arī jaunākais, tikko publicētais Eiropas Putnu uzskaišu padomes (EBCC) publicētais pārskats par putnu populāciju tendencēm Eiropā (PECBMS 2024). Tas, ka tikai aizsargājamās teritorijas nevar nodrošināt dispersu sugu aizsardzību, nav nekas jauns (piemēram, par griezi – Keišs 2011), bet šogad šāds viedoklis publicēts arī par lauku ekosistēmu kopumā (Tscharntke et al. 2024), – ir skaidrs, ka daudzu sugu saglabāšanai nepalīdzēs tikai aizsargājamas teritorijas, bet gan visas ainavas apsaimniekošana tā, lai sugas varētu izdzīvot. Taču daudz ko nosaka valstu prioritātes un, lai gan vārdos “dabas aizsardzība” allaž tiek akcentēta, darbos diemžēl parādās pretēji procesi – tā, piemēram, lauku putnu skaita samazināšanos paātrināja Austrumeiropas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā (Reif, Vermouzek 2019; Reif et al. 2024). Vismaz Rietumeiropas valstīs, piemēram, Šveicē, dažādi bioloģisko daudzveidību veicinoši apsaimniekošanas veidi gūst panākumus (Stoeckli et al. 2017). Taču atskaites punkts Šveicē ir mūsu gadsimtā – laikā, kad vietējās bioloģiskās daudzveidības lejupslīde jau ir sen notikusi. Mums ir jādomā, kā novērst, lai dažādu augu un dzīvnieku populācijas nesaruktu līdz tik zemam līmenim.

Lai gan amatieru veikums (jeb, kā tulkojumā no angļu valodas tagad bieži saka, “sabiedriskā zinātne”) bioloģiskās daudzveidības monitoringā vēršas plašumā, daudzu piemēru, bet galvenokārt Apvienotajā Karalistē pastāvošu lauksaimniecības zemju bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu apskatā (Ruck et al. 2024) secināts, ka pārāk maz šādos pētījumos tiek iesaistīti paši lauku apsaimniekotāji – zemnieki. Uzlabojot zemnieku zināšanas par sugu pazīšanu un izpratni par bioloģiskās daudzveidības nozīmi, būtu iespējams daudz vienkāršāk iegūt datus par pielietoto lauksaimniecības metožu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un izvērst pielāgotu apsaimniekošanu, lai saglabātu to lauku ainavā (Ruck et al. 2024).

Naktsputnu uzskaites Latvijā sāktas jau 1989. gadā, sākotnēji gan uzskaitot tikai vienu sugu – griezi (Keišs 1997). Kopš jaunās valsts monitoringa programmas uzsākšanas 2006. gadā, izmantojot griežu uzskaišu novērotāju tīklu, tiek veidots arī citu naktīs aktīvo putnu monitorings lauksaimniecības ainavā. Pētīto sugu putnu populāciju tendenču analīze Latvijā veikta kopš monitoringa uzsākšanas (2006–2024), griezei aprēķināta arī 36 gadu populācijas tendence (1989–2024). Kopš pirmā pārskata 1997. gadā pārskati ir publicēti regulāri (Auniņš, Keišs 2012, 2013; Keišs 1997, 2005, 2009a, 2009b, 2012, 2013, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020, 2021, 2022, 2023, 2024; Keišs, Ķemlers 2000; Keišs, Lediņš 2002).

Materiāls un metodes

Parauglaukumu izvēle. Līdz šim parauglaukumus ir izvēlējušies novērotāji – lielākā daļa parauglaukumu ir iekārtoti pirms 2006. gada. Parauglaukumos tika ieteikts iekļaut visus apkārtnē sastopamos atklātos biotopus (t. i., ne tikai pļavas, bet arī tīrumus). Tādai parauglaukumu izvēlei ir priekšrocība no novērotāju viedokļa – tie izveidoti tā, lai tajos būtu vienkārši veikt uzskaites, piemēram, apbraukājot apļveida maršrutu ar divriteni. Taču šādai parauglaukumu izvēlei ir arī trūkums – tie nav izvēlēti statistiski nejauši. Tikai pēc 2006. gada parauglaukumi ir izvēlēti, novērotājam vispirms iezīmējot apvidu, kur tas varētu veikt uzskaites, bet pēc tam tajā ar nejaušības elementiem izveidots apļveida maršruts. Šādi gan ir iekārtoti tikai astoņi maršruti.

Naktsputnu uzskaites metodes. Naktsputnu monitorings veikts pēc vienām un tām pašām metodēm, pēc kādām ir ievākti dati visu pētījuma periodu kopš 2006. gada (Keišs 2006). Šīs metodes apraksts ir pieejams arī tīmeklī.¹

Uzskaišu datu analīze. Analizējot datus par griezi, pirms indeksa aprēķināšanas, ja attiecīgajā gadā bija notikušas divas uzskaites un uzskaišu dati attēloti kartē, tika aprēķināts teritoriju skaits – ja attālums starp novērotajiem tēviņiem pirmajā un otrajā uzskaitē pārsniedza 250 m, tie tika uzskatīti par diviem dažādiem putniem, ja tuvāk – par vienu un to pašu putnu. Ja uzskaišu dati nebija attēloti kartē, indeksa aprēķinam izmantoja uzskaiti ar lielāko griežu skaitu. Ja bija notikusi tikai viena uzskaite, izmantoja šīs uzskaites datus. Citām sugām teritorijas tika noteiktas subjektīvi, ja bija pieejami divu uzskaišu dati kartē.

Indeksa aprēķinos attiecīgajai sugai var iekļaut tikai tos parauglaukumus, kur uzskaites veiktas vismaz divus gadus un vismaz vienā no tiem reģistrēts vismaz viens attiecīgās sugas putns. Tā kā uzskaites dažādos parauglaukumos tika veiktas ar neregulāriem pārtraukumiem, tika pielietota monitoringa datu apstrādes programmas TRIM (TRends and Indices for Monitoring data) 3. versija (Pannekoek, van Strien 2001), lai izvērtētu griežu populācijas skaita attīstības tendences un novērtētu parauglaukumos notikušās biotopu izmaiņas. Nīderlandes Statistikas biroja zinātnieki ir radījuši šo programmu tieši putnu monitoringa datu apstrādei, tās lietošanu iesaka Eiropas Putnu uzskaišu padome (EBCC – European Bird Census Council), un tā tiek plaši pielietota Eiropā (Gregory et al. 2019).

Suga Species	Konstatēta 1. vai 2. uzskaitē Species recorded	Kopējais maršrutu skaits Total plots
1. Grieze Crex crex	42	44
2. Lakstīgala Luscinia luscinia	30	37
3. Purva ķauķis Acrocephalus palustris	28	33
4. Kārklu ķauķis Locustella naevia	26	33
5. Ceru ķauķis Acrocephalus schoenobaenus	25	33
6. Paipala Coturnix coturnix	17	36
7. Krūmu ķauķis Acrocephalus dumetorum	16	33
8. Upes ķauķis Locustella fluviatilis	16	33
9. Sloka Scolopax rusticola	15	35
10. Meža pūce Strix aluco	15	35
11. Vakarlēpis Caprimulgus europaeus	10	35
12. Niedru strazds Acrocephalus arundinaceus	8	33
13. Lukstu čakstīte Saxicola rubetra	8	33
14. Ormanītis Porzana porzana	6	33
15. Ķīvīte Vanellus vanellus	6	33
16. Laukirbe Perdix perdix	5	33
17. Ezera ķauķis Acrocephalus scirpaceus	4	33
18. Ausainā pūce Asio otus	3	33
19. Seivi ķauķis Locustella luscinioides	3	33
20. Dumbrcālis Rallus aquaticus	3	33
21. Upes tārtiņš Charadrius dubius	3	33
22. Mērkaziņa Gallinago gallinago	3	33
23. Lielais dumpis Botaurus stellaris	3	33
24. Dzeguze Cuculus canorus	3	33
25. Baltais stārķis Ciconia ciconia	2	33
26. Zivju gārnis Ardea cinerea	2	33
27. Meža tilbīte Tringa ochropus	2	33
28. Lauku cīrulis Alauda arvensis	2	33
29. Sila cīrulis Lullula arborea	2	33
30. Erickiņš Phoenicurus pheonicurus	2	33
31. Mazais svilpis Carpodacus erythrinus	2	33
32. Ūdensvistiņa Gallinula chloropus	1	33
33. Kuitala Numenius arquata	1	33
34. Melngalvas ķauķis Sylvia atricapilla	1	33
35. Upes tilbīte Actitis hypoleucos	1	33
36. Niedru stērste Emberiza schoeniclus	1	33
37. Lielā tilbīte Tringa nebularia	1	33
38. Dzērve Grus grus	1	33
39. Meža pīle Anas platyrhynchos	1	33
40. Mednis Tetrao urogallus	1	33
41. Laucis Fulica atra	1	33
42. Purva pūce Asio flammeus	1	33
43 Pļavu čipste Anthus pratensis	1	33
44. Dziedātājstrazds Turdus philomelos	1	33
45. Brūnā čakste Lanius collurio	1	33

TRIM programma izrēķina katras sezonas indeksu, izmantojot noteikta perioda novērojumu datu rindu dažādās novērojumu vietās (t. i., parauglaukumos) ar iztrūkstošiem novērojumiem (t. i., nepilnai matricai). Lai izmantotu šo programmu, datu rindām no dažādiem parauglaukumiem ir jāpārklājas: (1) katrā parauglaukumā ir obligāti vismaz divu gadu dati; (2) katru gadu ir jābūt vismaz viena parauglaukuma datiem; (3) ja viena parauglaukuma datu rinda beidzas un cita parauglaukuma datu rinda sākas, tad jābūt vismaz viena gada datiem par abiem parauglaukumiem vai arī trešajam parauglaukumam, kurā uzskaites notikušas gan pirmajā, gan otrajā uzskaites gadā. TRIM modelēšana balstās uz Puasona regresijas principiem (t. s. log-lineārajiem modeļiem; McCullagh, Nelder 1989). Programmas pamatmodelis ir šāds:

ln μ_ij = α_i + γ_j,

kurā α_i parāda vietas efektu, bet γ_j – gada iespaidu uz naturālo logaritmu no sagaidāmās uzskaites vērtības μ_ij.

Iztrūkstošie uzskaišu dati (ja šajā gadā uzskaite attiecīgajā parauglaukumā nav notikusi) tiek aprēķināti, izmantojot novērojumus visos pārējos parauglaukumos attiecīgajā gadā. Sīkāk ar TRIM programmā izmantotajiem modelēšanas matemātiskajiem principiem var iepazīties šīs programmas lietošanas rokasgrāmatā (Pannekoek, van Strien 2001; van Strien et al. 2004). Pēc iepriekš minētajiem TRIM programmas nosacījumiem, gadskārtējo TRIM indeksu aprēķināšanā var izmantot tikai to parauglaukumu (n=82) datus, kuros uzskaites ir veiktas vismaz divus gadus.

Rezultāti un analīze

Naktsputnu uzskaites Latvijā 2024. gadā ir veiktas 44 parauglaukumos. Septiņos no 44 parauglaukumiem uzskaitītas tikai griezes, bet vēl četros – tikai griezes, paipalas un lakstīgalas, vēl divos – tikai griezes, lakstīgalas, paipalas, slokas, vakarlēpji un meža pūces. Atlikušajos 33 maršrutos teorētiski reģistrētas visas dzirdamās sugas, taču tas atkarīgs no brīvprātīgo novērotāju kvalifikācijas, un ir redzams, ka maršrutos, kuros nav konstatētas dažas parastas sugas, tās visticamāk nav atpazītas. Kopā šajos 44 parauglaukumos reģistrētas 45 putnu sugas (1. tabula), no kurām apmēram 15–20 uzskatāmas par naktsputniem. 11 putnu sugas konstatētas 10 vai vairāk parauglaukumos – grieze (42 parauglaukumos no 44), lakstīgala (30 no 37), purva ķauķis (28 no 33), kārklu ķauķis (26 no 33), ceru ķauķis (25 no 33), paipala (17 no 36), upes ķauķis un krūmu ķauķis (16 no 33), sloka un meža pūce (15 no 33) un vakarlēpis (10 no 33). Pārējās sugas novērotas deviņos parauglaukumos vai mazākā skaitā, t. sk. 14 sugas reģistrētas tikai vienā parauglaukumā (1. tabula).

Griežu uzskaites veiktas kopš 1989. gada ligzdošanas sezonas. Kopā šo gadu laikā ir pieejami vismaz divu gadu dati par 82 brīvi izvēlētiem parauglaukumiem Latvijā no 1989. gada līdz 2024. gadam. Snēpeles lielajā parauglaukumā uzskaites ir notikušas no 1984. gada līdz 2007. gadam. Snēpeles mazajā parauglaukumā 2018. gadā uzskaites atsāktas pēc pārtraukuma 2008.–2017. gadā. Diemžēl parauglaukumos uzskaites ir notikušas neregulāri – ne katru sezonu, bet ar pārtraukumiem (īpaši 20. gs. 90. gados). Katru gadu uzskaites ir veiktas apmēram 25 parauglaukumos (2. attēls).

Kā jau gaidāms, griezei ir visvairāk pozitīvo novērojumu (konstatēts vismaz viens putns uzskaites gadā) no visām naktsputnu sugām. To izskaidro trīs faktori, kas visi veicina tieši griezes novērojumu reģistrēšanu: (1) parauglaukumu tīkls ir sākotnējais griezes monitoringa novērotāju tīkls; (2) griezes balsi ir daudz vienkāršāk atšķirt nekā citu sugu balsis; (3) grieze ir tālu dzirdama. Jāpiebilst, ka 2006. gadā, kad tika uzsākta citu putnu reģistrācija, apmēram trešdaļa novērotāju atzina, ka citu putnu sugu balsis nepazīst un turpinās skaitīt tikai griezes.

Populācijas skaita tendences 2006.–2024. gadam tika aprēķinātas 12 sugām (2. tabula). Mērens samazinājums kopš 2006. gada novērojams upes ķauķim, griezei un lakstīgalai, bet straujš samazinājums – kārklu ķauķim. Stabila tendence ir ceru ķauķim, purva ķauķim, paipalai un meža pūcei. Mērens pieaugums – slokai, bet krūmu ķauķim – straujš pieaugums. Datu trūkuma dēļ ormanīša tendence ir neskaidra, savukārt niedru strazdam neskaidrā tendence visticamāk ir tāpēc, ka naktsputnu uzskaites neaptver šīs sugas ligzdošanas biotopu – niedrājus.

Grieze (Crex crex)

No apskatītajām sugām visprecīzākie dati, neapšaubāmi, ir iegūti par griezi. Datu visvairāk ir gan 2024. gadā (1. tabula), gan vispār (n=82; 2. tabula), un tāpēc šai sugai ir visšaurākais statistiskās standartkļūdas intervāls (2. tabula). 1989.– 2024. gadā griezes skaita tendence ir stabila (2. tabula) galvenokārt tāpēc, ka skaits bija ļoti zems 90. gadu sākumā un vēlāk strauji pieaudzis, bet kopš 2014. gada atkal strauji samazinājies (p<0,01), tomēr, pateicoties griezei labvēlīgajam 2024. gadam, pēdējo piecu gadu tendence stabila. Manuprāt, griezes skaita samazināšanās ir likumsakarīga, jo Latvijas lauku attīstības programmā vienīgā bioloģiskās daudzveidības agrovides shēma – “Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” (BDUZ) – ir pamatā vērsta uz augu sugu, nevis putnu (t. sk. griežu) aizsardzību. Ņemot vērā to, ka grieze ir ES Putnu direktīvas 1. pielikuma suga, turklāt tāda, kuras skaits tieši patlaban strauji samazinās, būtu jāpieprasa, lai Zemkopības ministrija paredz īpašu agrovides shēmu griezes aizsardzībai.

Ormanītis (Porzana porzana)

Ormanītis ir vienīgā suga (turklāt ES Putnu direktīvas 1. pielikuma suga), par kuras populācijas skaita pārmaiņām datus Latvijā par visu valsts teritoriju ar citām monitoringa programmām neiegūst vispār. Arī naktsputnu monitoringā ir iegūts visai maz datu – kopējais parauglaukumu skaits, kuros suga konstatēta, ir vismazākais no tām sugām, par kurām izdarīti aprēķini. 2024. gadā ormanītis konstatēts tikai sešos parauglaukumos, kopā kopš 2006. gada – tikai 23 parauglaukumos, un tas ir apmēram divas reizes mazāk nekā citas iekļautās naktsputnu sugas. Ormanīša populācijas pārmaiņas tādējādi ir neskaidras jebkurā no apskatītajiem periodiem, jo pieejamo datu ir pārāk maz, taču to parauglaukumu skaitam, kuros novēro ormanīti, ir tendence palielināties, tāpēc ar laiku datu apjoms varētu būt pietiekams. Iespējams, šai sugai būtu javeido īpašs parauglaukumu tīkls ormanīša izmantotos biotopos – slapjās pļavās un ezeru slīkšņās, lai iegūtu vairāk datu tieši par šo sugu.

Suga Species	Tendence (S) Change index	Standartkļūda (SE) Standard error	Aprēķinam izmantoto parauglaukumu skaits, n Number of sample plots	Tendences raksturojums Trend	Statistiskā būtiskuma līmenis, p p-value
1. Kārklu ķauķis Locustella naevia	0,9371	0,0054	54	straujš samazinājums	<0,05
2. Upes ķauķis Locustella fluviatilis	0,9513	0,0072	50	mērens samazinājums	<0,01
3. Grieze Crex crex 2006–2023	0,9631	0,0033	68	mērens samazinājums	<0,01
4. Niedru strazds Acrocephalus arundinaceus	0,9786	0,0148	29	neskaidra	–
5. Lakstīgala Luscinia luscinia	0,9874	0,0060	56	mērens samazinājums	<0,05
6. Ceru ķauķis Acrocephalus schoenobaenus	0,9928	0,0084	45	stabila	–
7. Purva ķauķis Acrocephalus palustris	0,9942	0,0058	53	stabila	–
8. Paipala Coturnix coturnix	0,9975	0,0118	38	stabila	–
Grieze Crex crex 1989–2024	0,9998	0,0027	82	stabila	–
9. Ormanītis Porzana porzana	1,0120	0,0261	23	neskaidra	–
10. Meža pūce Strix aluco	1,0225	0,0133	35	stabila	–
11. Sloka Scolopax rusticola	1,0618	0,0166	34	mērens pieaugums	<0,01
12. Krūmu ķauķis Acrocephalus dumetorum	1,0940	0,0164	45	straujš pieaugums	<0,01

Paipala (Coturnix coturnix)

Suga ir ar skaidri izteiktiem invāzijas gadiem, tai novērojumu periodā ir visvairāk svārstību. Kopā 2006.–2024. gadā kaut vienu gadu tā novērota 38 parauglaukumos. Visvairāk novērojumu ir 2024. gadā – 17 parauglaukumos (pirms tam – 2007. gadā: 15 parauglaukumos). Līdz ar to kopš 2006. gada paipalai ir stabila tendence, taču kopš 2014. gada (kad vairs nav iekļauts 2007. gads) tendence ir mērens pieaugums (p<0,05), bet kopš 2019. gada tendence ir neskaidra. Ņemot vērā, ka paipala ir dienvidu suga ar neskaidru ligzdošanas gadu raksturu Latvijā, neitrāli vērtējams tas, ka novērojumu periodā ir vērojamas tādas svārstības. Citiem vārdiem sakot, paipala Latvijā atrodas uz areāla robežas, un ir normālas tās skaita svārstības, kas atkarīgas no meteoroloģiskajiem apstākļiem un populācijas pieauguma vai krituma pamatizplatības areālā uz dienvidiem no Latvijas. Novērojumu periodā kopš 2006. gada paipalas populācijas indekss bijis augstāks nekā parasti apmēram ik pa četriem gadiem: 2007., 2011., 2015., 2019. un 2024. gadā.

Kārklu ķauķis (Locustella naevia)

Kārklu ķauķim visos periodos kopš 2006. gada ir vērojams straujš skaita samazinājums – kopš 2006. gada, bet no 2018. gada tas ir straujš skaita samazinājums. Iespējams, to var izskaidrot ar piemērotu biotopu samazināšanos pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, jo 20. gs. 90. gadu beigās šai sugai bija izveidojusies ļoti labvēlīga situācija: bija ļoti daudz neapstrādātu lauku – atmatu, kas šai sugai ir ļoti piemērots biotops. Patlaban šādu atmatu skaits ir ievērojami samazinājies. Papildu, visticamāk, negatīvu, iespaidu atstāj arī krūmu izciršana grāvjos ligzdošanas laikā, jo tā aiziet bojā daudzas ligzdas. Protams, šādas hipotēzes apstiprināšanai nepieciešami papildu pētījumi par šo sugu, jo monitoringa uzdevums ir tikai konstatēt attīstības tendenci.

Upes ķauķis (Locustella fluviatilis)

Upes ķauķim kopš 2006. gada ir vērojams mērens skaita samazinājums, taču kopš 2014. gada – straujš skaita samazinājums. Kopš 2019. gada tendence ir neskaidra. Ir izteikti pieņēmumi, ka upes ķauķis ir viena no tām sugām, kas visvairāk cieš no nelabvēlīgiem apstākļiem ziemošanas vietās Āfrikā (Auniņš 2018). Tomēr mums nav nekādu datu nedz par tieši Latvijas upes ķauķu ziemošanas vietām, nedz faktoriem, kas ietekmē to ligzdošanas sekmes Latvijā vai pārziemošanas varbūtību Āfrikā, lai gan Sahāras tuksneša izplešanās klimata pārmaiņu ietekmē ir labi dokumentēta attiecībā uz citām putnu sugām un tāpēc – ļoti ticams faktors, kas ietekmē arī citas Āfrikā ziemojošās sugas.

Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus)

Niedru strazda populācijas tendences pētījumu periodā kopš 2006. gada un 2019. gada ir neskaidras, taču kopš 2014. gada skaits ir mēreni pieaudzis. Tas gan nenorāda, ka suga nav apdraudēta. Taču tā nav lauksaimniecības zemēm raksturīga suga, tāpēc iegūto datu apjoms ir mazs un, iespējams, nav reprezentatīvs. Lai iegūtu datus par niedru strazdu, nepieciešams niedrāju putnu monitorings, ko visērtāk veikt ar niedrāju putnu ķeršanas metodes palīdzību rudens migrācijas laikā, kas Acrocephalus ģints ķauķiem novērojama jūlijā– augustā (Celmiņš 1990). Taču jāteic, ka samazināšanās konstatēta, arī analizējot dienas putnu monitoringa datus (Auniņš 2018, 2020), lai gan tā nav bijusi statistiski būtiska, visticamāk, nelielā datu apjoma dēļ: dienas putnu uzskaitēs – 17 maršrutos (Auniņš 2020), nakts – 29 visā pētījumu periodā kopš 2006. gada – tā ir otrā mazāk konstatētā suga aiz ormanīša.

Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus)

Ceru ķauķa populācijas tendence 2006.–2024. gadā ir stabila (2. tabula), kopš 2014. gada vērojams mērens pieaugums, bet kopš 2019. gada tendence ir neskaidra. Populācijas svārstības lauku ainavā, iespējams, izskaidrojamas ar to, ka periodiski tiek izcirsti krūmi novadgrāvjos, mainot ceru ķauķu biotopu pieejamību. Visas ceru ķauķa populācijas (t. i., ne tikai lauku ainavā, bet arī mitrājos – niedrājos un zāļu purvos) tendence ir jāpēta ar niedrāju putnu monitoringu, jo mitrāji, visticamāk, ir ceru ķauķa nozīmīgākais ligzdošanas biotops.

Purva ķauķis (Acrocephalus palustris)

Purva ķauķa populācijas indekss 2006.–2024. gadā ir stabils, pēdējos 11 gados (2014–2024) ir vērojams mērens pieaugums, bet kopš 2019. gada – neskaidrs. Purva ķauķim tas, iespējams, tāpat kā ceru ķauķim, izskaidrojams ar krūmu izciršanu lauksaimniecības zemju novadgrāvjos ligzdošanas sezonas laikā, iznīcinot visu tur ligzdojošo putnu ligzdas. Pēdējos gados nosaucot to par “meliorācijas sistēmu tīrīšanu un uzlabošanu”, šai bioloģisko daudzveidību iznīcinošajai praksei Zemkopības ministrija Lauku attīstības programmas ietvaros pat piešķīrusi finanšu līdzekļus.

Lakstīgala (Luscinia luscinia)

Lakstīgalas populācijas indekss 2006.–2024. gadā un 2019.– 2024. gadā mēreni samazinās (p<0,05; 2. tabula), bet vidējā termiņā (2014.–2024. gadā) ir stabils. Par lakstīgalu ir pieejams liels datu apjoms: kopā par 56 parauglaukumiem (2. tabula), 2024. gadā lakstīgala novērota 30 parauglaukumos no 37, un tajos, kuros tā nav novērota, tas visticamāk izskaidrojams tādējādi, ka veikta tikai otrā naktsputnu uzskaite – pēc jūnija vidus lakstīgalas dziedāšanas aktivitāte un līdz ar to konstatēšanas iespējas ievērojami sarūk. Lakstīgalu uzskaišu datu interpretācijā, iespējams, jāiekļauj arī uzskaites laiks, ja iespējams, novērtējot dziedāšanas aktivitātes sarukumu katru gadu.

Pateicības

Šo pētījumu 2014.–2024. gadā finansēja Dabas aizsardzības pārvalde, bet 2012.–2013. gadā Zemkopības ministrija. Griezes un naktsputnu monitoringu periodā no 1989. gada līdz 2011. gadam ir finansējuši dažādi avoti. Līdz 1995. gadam, no 1997. gada līdz 2002. gadam, kā arī 2010. un 2011. gadā monitorings nesaņēma nekādu finansiālu atbalstu, tam tika izmantoti pašu novērotāju un koordinatoru personīgie līdzekļi.

2024. gadā naktsputnus ir uzskaitījuši šie brīvprātīgie novērotāji, un par to viņiem vislielākā pateicība: Agnese Balandiņa, Aija Bensone, Jānis Bētiņš, Dmitrijs Boiko, Andrejs Briedis, Imants Brusbārdis, Reinis Brusbārdis, Elīna Deksne, Toms Endziņš, Agnese Gaile, Anna Gintere, Arnis Ginters, Dāvis Valters Immurs, Māris Jaunzemis, Valts Jaunzemis, Inese Kaminska, Elvijs Kantāns, Renāte Kaupuža, Arturs Kaupužs, Elīze Keiša, Oskars Keišs, Andris Klepers, Toms Kohs, Ilze Kukāre, Normunds Kukārs, Viesturs Ķerus, Imants Lapinskis, Edgars Laucis, Edgars Lediņš, Viesturs Leitholds, Ārija Ločmele, Jānis Ločmelis, Sintija Martinsone, Aivars Meinards, Irisa Mukāne, Uģis Narvils, Dainis Nāburgs, Mārtiņš Platacis, Ainis Platais, Ance Priedniece, Kārlis Sīlis, Andris Stīpnieks, Matīss Stunda, Oļģerts Tīliks, Aivis Tjagunovičs, Viesturs Vīgants, Juris Vīgulis, Arnis Zacmanis, Ieviņa Zakrepska un Aija Zāgmane.

Piezīmes

Literatūra

Auniņš A. 2018. Ligzdojošo putnu skaits turpina samazināties: visvairāk cieš Āfrikā ziemojošie un ar lauksaimniecības zemēm saistītie putni. Putni dabā 81 (2018/1): 10–15.

Auniņš A. 2020. Parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2019: pēdējo gadu nevēlamās tendences saglabājas? Putni dabā 87 (2020/1): 6–11.

Auniņš A., Keišs O. 2012. Lauku putnu populācijas indeksa monitorings. Gala atskaite par 2012. gadu. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Auniņš A., Keišs O. 2013. Lauku putnu populācijas indeksa monitorings. Gala atskaite par 2013. gadu. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Celmiņš A. 1990. Preliminary results of “Acroproject” in Latvia. Proceedings of the fifth conference on the study and conservation of migratory birds of the Baltic basin, Rīga, October 5–10, 1987, Vol. I: 67–70.

Gregory R. D., Škorpilova J., Vořišek P., Butler S. 2019. An analysis of trends, uncertainty and species selection shows contrasting trends of widespread forest and farmland birds in Europe. Ecological Indicators 103: 676–687.

Keišs O. 1997. Griežu uzskaišu rezultāti Latvijā 1989.–1995. gadā. Putni dabā 7.1: 11–21.

Keišs O. 2005. Lauksaimniecības zemes lietošanas izmaiņu ietekme uz griezes Crex crex populāciju Latvijā (angliski ar kopsavilkumu latviski). Acta Universitatis Latviensis, Biology 691: 93–109.

Keišs O. 2006. Lauksaimniecības pārmaiņu ietekme uz griezes Crex crex (L.) populāciju Latvijā: skaita dinamika, biotopu izvēle un populācijas struktūra. Disertācija. Rīga: Latvijas Universitāte, 100 lpp.

Keišs O. 2009a. Grieze uz naža asmens – starp intensīvu lauksaimniecību un apmežošanu. Medības. Makšķerēšana. Daba 2009/6: 24–26.

Keišs O. 2009b. Griezes monitoringa 20 gadi Latvijā. Putni dabā 2009/2: 18–19.

Keišs O. 2011. Conservation of Corncrakes in Latvia 1989–2010: agricultural landscapes vs. Natura 2000 sites. Programme and Abstracts of the 8th Conference of the European Ornithologists’ Union, August 27–30, 2011, Riga: 183.

Keišs O. 2012. Naktsputnu monitorings Latvijā – griezes uzskaites no 1989. līdz 2011. gadam. Putni dabā 2012/3–4: 10–11.

Keišs O. 2013. Naktsputnu uzskaites Latvijā 2006.–2012. gadā. Putni dabā 2013/3: 4–7.

Keišs O. 2015. Ceturtdaļgadsimts kopā ar Latvijas griezēm – naktsputnu uzskaites Latvijā kopš 1989. gada. Putni dabā 69 (2015/1): 16–20.

Keišs O. 2016. Naktsputnu uzskaites lauksaimniecības zemēs Latvijā: 1989–2015. Putni dabā 74 (2016/2): 10–12.

Keišs O. 2017. Naktsputnu uzskaites lauksaimniecības zemēs 2016. gadā. Putni dabā 78 (2017/2): 3–7.

Keišs O. 2018. Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs Latvijā 2017. gadā. Putni dabā 81 (2018/1): 21–25.

Keišs O. 2019. Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs 2018. gadā. Putni dabā 85 (2019/2): 3–9.

Keišs O. 2020. Kad vadzis lūzīs? Pārskats par naktsputnu monitoringu Latvijā 2019. gadā. Putni dabā 87 (2020/1): 17–22.

Keišs O. 2021. Griežu skaits Latvijā pēdējos 5 gados strauji samazinās: pārskats par naktsputnu monitoringu Latvijā 2020. gadā. Putni dabā 89 (2021/1): 11–16.

Keišs O. 2022. Pārskats par naktsputnu monitoringu Latvijas lauku ainavā 2021. gadā. Putni dabā 90 (2022/1): 44–49.

Keišs O. 2023. Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs 2022. gadā. Putni dabā 91 (2023/1): 47–54.

Keišs O. 2024. Naktsputnu monitorings lauku ainavā 2023. gadā. Putni dabā 94 (2024/2): 11–18.

Keišs O., Ķemlers A. 2000. Griežu (Crex crex) skaita palielināšanās Latvijā 1990. gados – vai varam lepoties ar sekmīgu sugas aizsardzību? Putni dabā 10.3: 22–30.

Keišs O., Lediņš E. 2002. Griezes monitorings Latvijā: maršrutu uzskaites 1989.–2002. gadā. Putni dabā 12.3: 13–21.

McCullagh P., Nelder A. J. 1989. Generalized linear models, 2nd edition. London: Chapman & Hall.

Pannekoek J., van Strien A. J. 2001. TRIM3 manual: TRends and Indices for Monitoring data. Research paper No: 0102. Voorburg: Statistics Netherlands, 58 pp.

PECBMS 2024. Trends of wild birds in Europe, 2024 update. PanEuropean Common Bird Monitoring Scheme. https://pecbms.info/trends-of-wild-birds-in-europe-2024-update/.

Reif J., Gamero A., Hološková A., Auniņš A., Chodkiewicz T., Hristov I., Kurlavičius P., Leivits M., Szép T., Voříšek P. 2024. Accelerated farmland bird population declines in European countries after their recent EU accession. Science of The Total Environment 946: 174281.

Reif J., Vermouzek Z. 2019. Collapse of farmland bird populations in an Eastern European country following its EU accession. Conservation Letters 12: e12585.

Ruck A., van der Wal R., Hood A. S. C., Mauchline A. L., Potts S. G., WallisDeVries M. F., Öckinger E. 2024. Farmland biodiversity monitoring through citizen science: A review of existing approaches and future opportunities. Ambio 53 (2): 257–275.

Stoeckli S., Birrer S., Zellweger-Fischer J., Balmer O., Jenny M., Pfiffner L. 2017. Quantifying the extent to which farmers can influence biodiversity on their farms. Agriculture, Ecosystems & Environment 237: 224–233.

van Strien A., Pannekoek J., Hagemeijer W., Verstrael T. 2004. A loglinear Poisson regression method to analyse bird monitoring data. Bird Census News 13: 33–39.

Tscharntke T., Batáry P., Grass I. 2024. Mixing on- and off-field measures for biodiversity conservation. Trends in Ecology & Evolution 39 (8): 726–733.

Summary

The monitoring of nocturnal birds on agricultural land in 2024 /Oskars Keišs/

The nocturnal bird census in 2024 was done by volunteers in 44 plots, the results are presented in Tables 1 and 2. Changing population trends were calculated for 12 nocturnal bird species (Table 2). For the Corncrake Crex crex, a moderate decline was detected for 2006–2024, yet its long time trend (1989–2024) is stable. A moderate decline since 2006 was also recorded for the River Warbler Locustella fluviatilis and the Thrush Nightingale Luscinia luscinia, but a steep decline – for the Common Grasshopper Warbler Locustella naevia. A stable population trend was recorded for the Sedge Warbler Acrocephalus schoenobaenus, the Marsh Warbler Acrocephalus palustris, the Common Quail Coturnix coturnix and the Tawny Owl Strix aluco. The population of the Eurasian Woodcock Scolopax rusticola shows a moderate increase and the population of the Blyth’s Reed Warbler Acrocephalus dumetorum has a steep increase.

---

Putni dabā 96 (2025/2), Raksti

izpēte

---