Bonelli ķauķītis – jauna putnu suga Latvijā

Pēc tam kad 24 stundas pavadītas, stāvot vējā un lietū putnu vērošanas tornī Dvietes palienē, nākamajā rītā tā vien prasījās pēc nelielas atpūtas un garākām miega stundām. Diezgan straujais Latvijas pavasaris un īsā putnu ligzdošanas sezona gan to neļāva darīt, tāpēc pirmdienas rītā trīs ceturtdaļas no komandas “Sturnus” kopā ar Anci Priednieci jau bija atrodamas Engures ezera rietumu krastā, apsekojot putnu būru parauglaukumu. Pēc rīta cēliena Krievragā vēlā pēcpusdienā devāmies uz ezera otru pusi, lai ķertu un gredzenotu Bērzciema parauglaukumā ligzdojošos strazdus.

Neilgi pēc ķeramo slazdu aktivizēšanas Bērzciema centrā kopā ar Valtu Jaunzemi devāmies tos pārbaudīt. Ceļā uz pirmo būri mūsu maršrutā sadzirdējām dziedam putnu, kurš pievērsa mūsu uzmanību, jo neizklausījās pēc kaut kā, ko mēs abi uzreiz spētu atpazīt. Šī bija viena no tādām reizēm, kādu Māris Jaunzemis piemin savā aprakstā par pirmo gredzenpīles Aythya collaris novērojumu Latvijā (Jaunzemis 2023), – pirmajā brīdī svarīgi apjaust, ka dzirdi kaut ko vietai un laikam netipisku. Laba biežāk sastopamo sugu pārzināšana šeit lieti noder, jo arī šādā situācijā, kad primāri esi aizņemts, darot ko citu, nevis vērojot putnus, joprojām spēj piefiksēt apkārt dzirdamo. Kamēr Valts pakāpās uz trepēm, lai no putnu būra izņemtu noķerto strazdu, es sāku dziedošā putna balsi ierakstīt mobilajā telefonā. Tad arī viss sāka “salikties pa pareizajiem plauktiņiem” un dzirdētā dziesma un putna saucieni, lai arī izrauti no tipiski zināmā konteksta, ar nelielu neticības “piesitienu” tika atpazīti – Bonelli ķauķītis. Šo sugu vēl pirms pāris nedēļām kopā ar Elzu Zacmani dzirdējām dziedam Šveices Alpos. Lai arī šoreiz putns bija vien 10–15 m attālumā kādas privātmājas pagalma krūmos, ne man, ne Valtam pa rokai nebija binokļa.

Kamēr devāmies pēc pārējiem komandas dalībniekiem un optikas, putns turpināja dziedāt, pārvietojoties starp māju pagalmiem. Atceļā uz mašīnu, kur glabājās binokļi, intereses pēc ielikām veiktos ierakstus putnu skaņu noteikšanas aplikācijā Merlin Bird ID, kura gan nekādu rezultātu pretī nedeva, klusējot kā orākuls, kas pazaudējis kristāla bumbu. Šeit gan zināju no kolēģiem Kornela Universitātes ornitoloģijas laboratorijā (kur izstrādāta Merlin aplikācija) aizgūtu triku – nedaudz “piemānīt” aplikāciju, manuāli izmainot ieraksta vietu uz lokāciju, kas atrodas sugas tipiskajā izplatības areālā. Izmainot lokāciju uz Šveices Alpiem, arī Merlin bija pārliecināts, ka gan ierakstā dzirdamā dziesma, gan saucieni pieder Bonelli ķauķītim. Varbūt šis nelielais triks vēl kādreiz kādam noder, dzirdot kādu retāk sastopamu putnu sugu.

Pēcāk arī izdevās uz neilgu brīdi binoklī apskatīt dziedošo putnu, lai pārliecinātos par sugas piederību. Kopumā blāvais, mazāk kontrastainais apspalvojums, pelēcīgais krūšu, rīkles un muguras krāsojums neradīja šaubas par sugas piederību salīdzinājumā ar pie mums bieži sastopamo svirlīti Phylloscopus sibilatrix. Diemžēl dokumentāla rakstura foto iegūt neizdevās, jo bija jāpievēršas citām prioritātēm – putnu maisiņos savu gredzenošanas kārtu jau gaidīja vairāki strazdi. Ligzdošanas sezonas laikā, kad pieaugušajiem putniem jābaro mazuļi, šeit nevar būt atkāpju un putni jāapstrādā un jāpalaiž iespējami ātri. Kad gredzenošanas darbus bijām beiguši, visi vēlreiz devāmies meklēt iepriekš dzirdēto Bonelli ķauķīti, tomēr bez sekmīga rezultāta. Diemžēl nākamajā rītā pienāca ziņas, ka arī citiem putnu vērotājiem nav izdevies putnu atrast. Šeit jāpiemin, ka, tāpat kā lielākā daļa migrējošo sugu, arī Bonelli ķauķītis ir suga, kas migrē nakts laikā, un konkrētais īpatnis, visticamāk, Bērzciemā uzturējies tikai dienu vai dažas.

Mārtiņa Brieža veiktais Bonelli ķauķīša Phylloscopus bonelli balss ieraksts novērojuma vietā Bērzciemā 19.05.2025. Ierakstā dzirdama gan Bonelli ķauķīša dziesma, gan saucieni. Klausīties: https://ej.uz/Bonelli

Šī suga, kuras tipiskais ligzdošanas areāls atrodas dienvidrietumu Eiropā (Keller et al. 2020), nav biežs viesis mūsu platuma grādos. Zviedrijā reģistrēti vien 12 novērojumi, Somijā – seši, Igaunijā – viens, bet Lietuvā šī suga vēl nav novērota (www.tarsiger.com dati). Interesanti, ka vien sešas dienas vēlāk 25. maijā Somijā arī novērots viens Bonelli ķauķītis, kas kļuva par 6. sugas novērojumu Somijā. Iespēja, ka tas ir tas pats putns, kas 19. maijā novērots Bērzciemā, gan, protams, ir maza, bet ne pilnīgi izslēdzama.

Zinātniskā izpratne par to, kā un kāpēc šādi maldu viesi (vagrants – no angļu val.) dažkārt atrodami tālu no tiem raksturīgā izplatības areāla, joprojām ir ierobežota. Šādus (ne) gadījumus var ietekmēt gan iekšēji faktori, kā, piemēram, ģenētiskās vai orientācijas novirzes putna migrācijas sistēmā (distancē un virzienā), gan ārēji faktori, kā ģeomagnētiskās un solārās anomālijas vai laikapstākļi (Dufour et al. 2024). Retos gadījumos šāda putnu nomaldīšanās no ierastās migrācijas trases var novest pie jaunu sugas migrācijas ceļu veidošanās un teritoriju kolonizācijas. Divi spilgti šādu gadījumu piemēri pēdējās desmitgadēs dokumentēti īsknābja zosij Anser brachyrhynchus, kas kolonizējusi jaunas ligzdošanas vietas ziemeļos (Madsen et al. 2023), un lielajai čipstei Anthus richardi, kura nelielā skaitā sākusi regulāri ziemot Dienvideiropā, lai arī sugas tipiskās ziemošanas vietas atrodamas Dienvidaustrumāzijā (Dufour et al. 2021).

Paldies LU Bioloģijas institūta kolēģiem Valtam Jaunzemim, Viesturam Vīgantam, Ancei Priedniecei un Elzai Zacmanei, ar kuriem kopā Bērzciemā novērojām Bonelli ķauķīti, kas kļuva par 377. Latvijā novēroto putnu sugu. Interesanti, ka šī ir jau otrā suga, ko daļai no mums izdodas pievienot mūsu Latvijā novēroto putnu sarakstiem, kamēr ķeram mājas strazdus migrāciju pētījumu projekta ietvaros – 2024. gada 25. maijā Krievragā novērojām karalisko ērgli Aquila heliaca, kas bija šīs sugas septītais novērojums Latvijā (to pašu putnu vien pāris stundas iepriekš Kolkasragā jau bija novērojuši Ivars Brediks un Tits Sirotkins (Teet Sirotkin)).

Piezīmes