Raksts publicēts Putni dabā 91 (2023/1), lpp. 5–9
ANDRIS DEKANTS
atlants@lob.lv
Ko esam kopīgi paveikuši pirmajās trīs sezonās?
2020.–2022. gadā atlantā ir ziņoti 407 990 ligzdojošo putnu novērojumi. Šobrīd atlanta datus veido 138 286 no šiem novērojumiem (34 %). Atlanta datos katrā kvadrātā iekļaujas katras sugas pirmais ziņotais novērojums visaugstākajā ligzdošanas ticamības kategorijā. Tātad, jo novērojumam augstāka ligzdošanas ticamība, jo vērtīgāks tas ir.
Pateicamies ikvienam putnu vērotājam, kurš atlantam sniedzis datus par ligzdojošajiem putniem! Vislielākais paldies pienākas pašiem aktīvākajiem atlanta dalībniekiem (1. tabula). Vislielāko ieguldījumu devuši Normunds Ziedaks un Aigars Kalvāns (pa abiem kopā 30 614 novērojumi jeb 22 % no visiem atlanta datiem!).
Latvijas pašreizējā apsekotība parādīta 1. attēlā. Šajā kartē attēlota kvadrātu procentuālā apsekotība, salīdzinot ar statistiski prognozēto ligzdojošo sugu skaitu. Šīs prognozes ir modelētas atbilstoši katrā kvadrātā esošajiem biotopiem un to platībām, tādējādi nosakot ligzdojošo sugu skaitu, ko šajā kvadrātā varētu konstatēt.
Sarkanās krāsas kvadrātos šajā kartē jau konstatēts 100 % vai vairāk no prognozēto sugu skaita. Šobrīd tādi ir 297 no 2753 Latvijas kvadrātiem, tātad – mazliet vairāk par desmito daļu. Atlanta piecu gadu laikā mūsu mērķis ir panākt vienmērīgu un labu – 100 % – Latvijas teritorijas apsekotību, visu Latvijas karti iekrāsojot sarkanu!
Pēc pirmajiem trim atlanta gadiem Latvijā reģistrēts ap 64 % no kvadrātos prognozētā sugu daudzuma, jau tagad pārsniedzot otrā Latvijas ligzdojošo putnu atlantā (2000–2004) visos piecos gados paveikto. Rezultātus uzlabot palīdz pašreiz labākās tehniskās iespējas, jo īpaši – iespēja novērojumus dabā “uz vietas” ziņot īpaši pielāgotajā atlanta lietotnē, turklāt mobilajā tālrunī iespējams izsekot katra kvadrāta apsekotībai un konstatētajām sugām. Pirmoreiz ligzdojošo atlantu vēsturē Latvijā varam sasniegt 100 % apsekotību! (Tas ir mērķis, kas mums kopā jāsasniedz! Tas būs labs mantojums, ko atstāsim nākamajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam, līdz kuram būs jāgaida 20 gadi!)
Ja piecos gados vēlamies panākt 100 % apsekotību, katru gadu apsekotība būtu jāpapildina par 20 %. Jāņem vērā, ka pēdējie divi gadi nebūs tik viegli kā pirmie trīs, jo jāapseko tālākās teritorijas un jākonstatē grūtāk novērojamās sugas. Mums būs jādarbojas gudrāk un precīzāk, savus spēkus un laiku efektīvāk veltot atlanta papildināšanai ar jauniem datiem.
Kā rīkoties, lai uzlabotu Latvijas teritorijas apsekotību?
Ikviena Latvijas putnu vērotāja dalība ir būtiska, lai pirmoreiz spējam sasniegt šo 100 % mērķi! Tādēļ aicinām katru pārbaudīt – cik labi apsekoti – “sarkani” vai tomēr vēl ne – ir paša dzīvesvietas un tuvākās apkārtnes kvadrāti. 2023. gada sezonā mūsu mērķis ir panākt, lai Latvijas apsekotības kartē izzustu tie 662 “baltie” kvadrāti, kuros apsekotība ir zem 50 %, iekrāsojot tos dzeltenus vai sarkanus. Tāpat būtu jāpanāk, lai tumši dzelteno kvadrātu kļūtu vairāk par gaiši dzeltenajiem.
Esot dabā, par kvadrāta apsekotību visērtāk pārliecināties šajā saitē: https://dabasdati.lv/lv/putnuatlants/printllpa/?quadrant=4513-11&order=count. Šo saiti ērti atvērt mobilajā telefonā un ātri noskaidrot, kādas sugas ar kādām ligzdošanas pazīmēm konkrētajā kvadrātā jau konstatētas un, galvenais, kuru sugu kvadrātā trūkst!
Kā rīkoties, lai papildinātu atlantu ar vērtīgiem datiem?
■ Ja iespējams, vislabāk novērojumu ziņošanai izmantojiet mobilo lietotni un plānošanai izmantojiet minēto saiti – tas palīdzēs koncentrēties uz kvadrātā trūkstošo sugu meklēšanu.
■ Brauciet uz sliktāk apsekotajiem kvadrātiem.
■ Ziņojiet arī parastās sugas (vēlams veidot pilnos sarakstus).
■ “Nesēdiet” uz saviem datiem – dalieties ar tiem, ziņojot lietotnē, bet var ziņot arī portālā Dabasdati.lv vai citā sev ērtā veidā.
Vairāk informācijas par atlantu, tā metodiku un novērojumu ziņošanu meklējiet šeit: https://www.lob.lv/putnu-atlants/.
Dalībniekiem, kuri vēlas aktīvi iesaistīties datu vākšanā atlantam, šogad būs iespēja pieteikties degvielas kompensācijai. Rakstiet projekta koordinatoram – atlants@lob.lv.
Kuras sugas vissvarīgāk ziņot?
Kopējā datu apjoma ziņā esam apsteiguši otro Latvijas ligzdojošo putnu atlantu. Tomēr ir vairākas sugas, par kurām datu ir mazāk nekā iepriekšējos atlantos!
Sugas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība:
■ purva sugas – dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte;
■ dzeņi – piemēram, trīspirkstu dzenis un tītiņš;
■ naktsputni – bikšainais apogs un visas pārējās pūces, vakarlēpis, grieze, kārklu, upes, purva un krūmu ķauķis, kā arī gada putns – lakstīgala;
■ vairākas citas sugas – mērkaziņa, zaļais ķauķītis, pļavu čipste, mājas čurkste, dižknābis.
Būtiski, lai ligzdošanas sezonu uzreiz iesākam ar pilnu jaudu jau martā–aprīlī, ziņojot nometniekus un agros putnus, šis laiks ir arī vispiemērotākais pūču un dzeņu konstatēšanai. Cik iespējams, jāvelta uzmanība naktsputniem un purva putniem!
Ir arī sugas, kuras trešajā Latvijas ligzdojošo putnu atlantā konstatētas vairāk nekā iepriekšējos atlantos, – piemēram, sarkanā klija, zaļā dzilna, meža balodis un sārtgalvītis.
Jāpiebilst, ka vērtīgi ir skaita dati, piemēram, par ūdensputniem un kolonijās ligzdojošajiem putniem. Ja atrodat krastu čurkstu, kajaku vai lielo ķīru koloniju, datu vērtība palielināsies, ja saskaitīsiet apdzīvotās ligzdas un skaitu ziņosiet. Būtiski ir ūdensputnu skaita dati, tāpēc vērts saskaitīt, piemēram, ezerā redzamos cekuldūkurus un laučus. Populācijas aprēķini būs precīzāki, ja veiksiet ligzdojošo putnu uzskaites brīvprātīgi izvēlētos 1 km transektos atbilstoši ligzdojošo putnu monitoringa metodikai.
Svarīgi novērojumiem pievienot piezīmes, sevišķi konstatējot ligzdošanu, novērojot retas sugas, īpaši aizsargājamās sugas vai arī putnus lielā skaitā. Ja pierakstīsiet komentāru par putnu uzvedību, novērojuma apstākļiem u. tml., vēlāk jūsu novērojumu būs vieglāk interpretēt. Piemēram, ziņojot par lielo ķīru koloniju ar 300 ligzdām, komentējiet, kā noteicāt ligzdu skaitu.
Īpaši jāpiemin, ka būtiski ziņot katru īpaši aizsargājamas sugas (ĪAS) novērojumu. Neuztraucieties par sugas atkārtotu ziņošanu kvadrātā un nekavējieties ziņot visus novērotos ziemeļu gulbjus, baltos stārķus, melnās dzilnas, sila cīruļus vai brūnās čakstes! Katrs ĪAS novērojums ir būtisks dabas aizsardzībā un var rosināt kādu darbību veikšanu vai neveikšanu. 2. tabulā uzskaitītas 85 īpaši aizsargājamās ligzdojošo putnu sugas to ziņojumu biežuma secībā. Izgrieziet no žurnāla šo tabulu un paņemiet līdzi, dodoties dabā, lai pārliecinātos, kurām sugām jāpievērš īpaša uzmanība, turklāt ļoti vēlams to ziņojumiem pievienot piezīmes – papildziņas.
Aicinot īpaši pievērst uzmanību noteiktām sugām, nebūs lieki uzsvērt, ka, ziņojot atlantam, ziņotājam jābūt drošam, ka suga noteikta pareizi! Turklāt tas ir svarīgi attiecībā gan uz īpaši aizsargājamajām, gan parastajām sugām. Lai kopīgi izveidotu kvalitatīvu datu kopumu par sugu izplatību Latvijā, mums jāpazīst tas, ko ziņojam!
Aicinām piedalīties sacensībās!
Lai motivētu pievērst uzmanību sugām, par kurām atlantā šobrīd ir mazāk datu nekā varētu būt, 2023. gadā tiek organizētas atlanta sacensības. Šogad martā–jūlijā ik mēnesi izraudzītas divas putnu sugas, kuras jāmeklē un jāreģistrē kvadrātos, kur tās šī atlanta laikā vēl nav konstatētas. Ik mēnesi katrai sugai tiks paziņots uzvarētājs – tas, kuram konkrētajā mēnesī būs visvairāk reģistrētu šīs sugas novērojumu jaunos kvadrātos. Katram uzvarētājam balvā būs īpaša atlanta krūzīte ar konkrētās sugas zīmējumu.
Šī gada atlanta sacensībām katram mēnesim izvēlētas sugas, kas atlantā šobrīd reģistrētas būtiski mazāk nekā iepriekšējos atlantos, un īpaši aizsargājamās sugas, par kurām nepieciešams iegūt papildu datus.
Atlanta sacensības – 2023. gada ligzdošanas sezonā katrā mēnesī izvirzītas divas sacensību sugas:
■ marts: melnā dzilna un meža pūce;
■ aprīlis: baltmugurdzenis un rubenis;
■ maijs: dzeltenais tārtiņš un bezdelīga;
■ jūnijs: grieze un upes ķauķis;
■ jūlijs: ķīķis un brūnā čakste.
Audio “piecminūtes”
Arī tie, kuri vēl nejūtas droši putnu balsu atpazīšanā, var piedalīties datu vākšanā atlantam, ierakstot un iesūtot piecas minūtes garus putnu balsu audioierakstus. Īpaši gaidīti ieraksti no vismazāk apsekotajiem kvadrātiem (baltajiem un gaiši dzeltenajiem apsekotības kartē 1. attēlā). Ierakstot putnu dziesmas šajos kvadrātos, ir vislielākā iespēja, ka jums izdosies konstatēt kvadrātā vēl nebijušas sugas un būtiski palīdzēt atlanta veidošanā! Tādēļ ļoti vērtīgs būs ikviens putnu balsu ieraksts no Latgales reģiona, Madonas, Alūksnes vai Kuldīgas novada vai Priekules un Piltenes apkaimes! Ierakstiet putnu dziesmas un dalieties ar saviem ierakstiem, sūtot tos Latvijas Ornitoloģijas biedrībai! Tā jūs ne vien piedalīsieties apjomīgā Latvijas putnu pētījumā, bet arī uzzināsiet, kādi putni mīt jūsu māju apkārtnē!
Kā vislabāk veikt ierakstu?
■ Ierakstu veiciet vietā, kur ir maz fona trokšņu.
■ Visvairāk putnu balsu ierakstīt izdosies vietās uz dažādu biotopu robežas, piemēram – mežmalās, viensētās, ezera piekrastē ar niedrāju.
■ Lai ierakstam būtu vērtība, norādiet precīzu ieraksta punktu (koordinātes vai precīzu adresi).
■ Norādiet precīzu datumu un laiku, cikos ieraksts veikts.
■ Ierakstus veiciet pirmajās četrās stundās pēc saullēkta vai divās stundās pirms saulrieta.
■ Veiciet atkārtotus ierakstus tajā pašā vietā ik pa 2–3 nedēļām, jo katrā ierakstā būs dzirdamas citas sugas.
■ Vienā dienā veiciet ierakstus dažādos kvadrātos vai biotopos (viena kvadrāta ietvaros), bet ne tuvāk kā 300 m no iepriekšējās ieraksta vietas.
■ Lielākā putnu dziedāšanas aktivitāte ir apmēram 20. aprīlī–1. jūlijā.
■ Pastāstiet draugiem un radiem par šādu iespēju!
■ Ierakstus gaidīsim uz e-pastu: atlants@lob.lv.
Ierakstīt audio “piecminūtes” atlantam aicinām jau ceturto sezonu. Atlanta pirmajās trīs sezonās saņēmām 1051 audio “piecminūšu” ierakstu. 2022. gadā 52 putnu draugi iesūtīja kopumā 381 audio “piecminūšu” ierakstu, kurus noklausoties konstatējām 3306 putnus. 2022. gadā visaktīvākās putnu balsu dokumentētājas bija Irina Mālniece (87 ieraksti), Arta Kronberga un Signija Vanaga (pa 42 ierakstiem). Visi aktīvākie audio “piecminūšu” dalībnieki ik gadu saņem dāvanu karti un citas balvas.
Summary
The fourth season of the Breeding Bird Atlas is starting! /Andris Dekants/
This will be the fourth of the five seasons when data are collected for the Third Latvian Breeding Bird Atlas (2020–2024). The fieldwork is carried out mainly by volunteers who submit their records on the nature observations portal Dabasdati.lv. During the first three seasons, 407 990 records were submitted in total, and currently 138 286 of these records are included in the basic atlas dataset per 5×5 km squares. The survey coverage of the territory of Latvia is 64 % after the first three seasons (representing the percentage of statistically predicted maximum coverage). The aim is to attain the full 100 % survey coverage of the territory of Latvia during the remaining two seasons. A specially developed mobile application allows both to add data on the field and check already existing species records for respective squares, thus collecting new data more effectively.
