Plēsīgo putnu monitorings 2020. gadā
Raksts publicēts Putni dabā 89 (2021/1), lpp. 29-33
2020. gadā plēsīgo putnu monitorings veikts 21 parauglaukumā. Līdzīgs parauglaukumu skaits ir bijis arī iepriekšējos gados, kad to skaits svārstījies nedaudz virs 20 parauglaukumu katru gadu (Avotiņš jun., Reihmanis 2016, 2017, 2018, 2019, 2020). Kā katru gadu arī 2020. gadā ir nākuši klāt daži jauni parauglaukumi, kuros plēsīgie putni skaitīti pirmo gadu, tomēr ir arī daļa parauglaukumu, kuros uzskaites tiek veiktas jau no monitoringa uzsākšanas 2014. gadā. Dati no pēdējiem ir jo sevišķi vērīgi, jo ļauj labāk izprast putnu skaita pārmaiņas ilgākā laika periodā. Tomēr arī katram jaunam uzskaišu parauglaukumam ir liela vērība. Tādēļ vienmēr aicinām putnu pazinējus iesaistīties. Tā kā plēsīgo putnu monitoringā ir vairāki uzskaišu veidi, tad vienmēr ir iespēja sākt ar vienkāršāko. Tas dos iespēju gan labāk iepazīt savu parauglaukumu, gan apzināt savas iespējas un ilgākā laika periodā dos ne tikai nozīmīgu pienesumu mūsu kopējām zināšanām par plēsīgiem putniem, bet arī pašam uzskaišu veicējam būs laba motivācija lieku reizi doties dabā un sekot līdzi, kas notiek vienā mazā Latvijas dabas daļā, kuru katrs jau varēs saukt par “savējo”.
Plēsīgo putnu populāciju pārmaiņu rādītāji
Tāpat kā iepriekšējos gados skaita pārmaiņas analizētas trīs datu kopām – uzskaitēm standartpunktos ar klasisko (TRIM) metodi, uzskaitēm standartpunktos ar nepilnīgas konstatēšanas modeļiem un kopējam teritoriju skaitam parauglaukumos.
Populāciju pārmaiņu rādītāju analīžu rezultāti kļūst uzticamāki līdz ar garāku laika periodu, kurā analīzes ir veiktas. Katrai sugai minimālais periods ir vispārīgi attiecināms no paaudžu nomaiņas laika (1. tabula) – analizētajam periodam vajadzētu aptvert vismaz vienu paaudzes nomaiņas laiku, bet vēlams – vismaz trīs. Tajā pašā laikā, nozīmīgi ir iegūt pēc iespējas savlaicīgu informāciju, tādēļ ir nepieciešams analizēt rezultātus katru gadu.
1. TABULA. Plēsējputnu sugu saraksts, par kuru ligzdojošo populāciju Latvijā tiek ievāktas ziņas šī monitoringa ietvaros un to paaudžu nomaiņas laiki.
TABLE 1. List of species of birds of prey for which data were collected within the framework of this monitoring and the times of their generation length.
| Suga | Vidējais paaudžu nomaiņas laiks (gados) |
| Dienas plēsīgie putni | |
| Zivju ērglis Pandion haliaetus | 11,6 |
| Ķīķis Pernis apivorus | 11,8 |
| Melnā klija Milvus migrans | 11,5 |
| Sarkanā klija Milvus milvus | 11,5 |
| Jūras ērglis Haliaeetus albicilla | 17,5 |
| Čūskērglis Circaetus gallicus | 12,9 |
| Niedru lija Circus aeruginosus | 8,0 |
| Lauku lija Circus cyaneus | 7,8 |
| Pļavu lija Circus pygargus | 7,9 |
| Vistu vanags Accipiter gentilis | 7,0 |
| Zvirbuļu vanags Accipiter nisus | 7,2 |
| Peļu klijāns Buteo buteo | 10,1 |
| Mazais ērglis Clanga pomarina | 10,6 |
| Vidējais ērglis Clanga clanga | 16,6 |
| Klinšu ērglis Aquila chrysaetos | 17,3 |
| Lauku piekūns Falco tinnunculus | 5,4 |
| Purva piekūns Falco columbarius | 5,7 |
| Bezdelīgu piekūns Falco subbuteo | 6,4 |
| Melnais stārķis Ciconia nigra | 15,9 |
| Nakts plēsīgie putni | |
| Ūpis Bubo bubo | 12,1 |
| Apodziņš Glaucidium passerinum | 3,8 |
| Mājas apogs Athene noctua | 4,4 |
| Meža pūce Strix aluco | 8,0 |
| Urālpūce Strix uralensis | 12,9 |
| Ziemeļpūce Strix nebulosa | 9,3 |
| Ausainā pūce Asio otus | 7,2 |
| Purva pūce Asio flammeus | 7,2 |
| Bikšainais apogs Aegolius funereus | 5,8 |
Sugām raksturīgie paaudžu nomaiņas laiki saskaņā ar IUCN: www.iucnredlist.org/species
Salīdzinot 2020. gada monitoringa rezultātus ar iepriekšējiem gadiem, vērojama izteikta plēsīgo putnu populāciju pārmaiņu rādītāju, kas klasificēti kā “neskaidri”, dominēšana. Zīmīgi, ka, palielinoties monitoringa veikšanas laikam, pieaug datu ticamība. Tas atspoguļojas arī datu izkliedes rādītājos (1. attēls), kur redzams, ka vairumam biežāk sastopamo sugu šie rādītāji ir salīdzinoši šaurās robežās. Retāk sastopamām sugām datu izkliedes rādītāji vēl joprojām saglabājas diezgan plaši (sk. piemēram pļavu lijas vai bikšainā apoga datus 1. attēlā). Šāda situācija liecina par to, ka, kaut arī plēsīgo putnu monitorings tiek veiks salīdzinoši īsu laika periodu – kopš 2014. gada, tā rezultāti, vismaz biežāk sastopamajām sugām, jau šobrīd sniedz uzticamus rezultātus. Lai uzlabotu datu kvalitāti un zināšanas par retāk sastopamajām sugām, noteikti būtu vēlama parauglaukumu skaita palielināšana vai speciālas uzskaites.
1. ATTĒLS. Plēsīgo putnu populāciju pārmaiņu rādītāju, kas iegūti ar dažādām metodēm, klasifikācija. Melnā horizontālā līnija nozīmē stabilu populāciju, raustītās līnijas robežlielumus lineārās klasifikācijas statistiskajam nozīmīgumam.
FIGURE 1. Classification of population trends in birds of prey obtained by different methods. Black horizontal line means stable population, dashed line represents thresholds for statistical significance of linear classification.
Pēc 2020. gada uzskaišu datiem straujš populācijas samazinājums ir konstatēts melnajam stārķim, mērens – zivjērglim, mērens pieaugums – meža pūcei. Visticamāk, negatīvas, bet šobrīd ne statistiski nozīmīgas, populācijas pārmaiņas ir arī zvirbuļvanagam.
Minētās populāciju pārmaiņas konstatētas tikai izmantojot uzskaitēm standartpunktos ar nepilnīgas konstatēšanas modeļiem, tādēļ 2. tabulā sniedzam šis statistiskās metodes skaitliskās vērtības.
2. TABULA. Plēsīgo putnu populāciju pārmaiņu rādītāji – standartizēto uzskaišu punktu nepilnīgas konstatēšanas modeļu rezultāti.
TABLE 2. Population change indexes of birds of prey – results of models for incomplete detection from standardized census points.
Suga | Pārmaiņu tendence (S±SE) | Tendences klasifikācija |
Zivjērglis | 0,947±0,026 | Mērens samazinājums (p<0,05) |
Ķīķis | 0,981±0,101 | Neskaidra |
Jūras ērglis | 1,180±0,133 | Neskaidra |
Niedru lija | 0,985±0,045 | Neskaidra |
Pļavu lija | 1,002±0,190 | Neskaidra |
Vistu vanags | 1,091±0,164 | Neskaidra |
Zvirbuļu vanags | 0,945±0,098 | Neskaidra |
Peļu klijāns | 1,027±0,026 | Neskaidra |
Mazais ērglis | 1,004±0,066 | Neskaidra |
Lauku piekūns | 1,006±0,179 | Neskaidra |
Bezdelīgu piekūns | 1,014±0,117 | Neskaidra |
Melnais stārķis | 0,643±0,087 | Straujš samazinājums (p<0.05) |
Apodziņš | 1,097±0,084 | Neskaidra |
Meža pūce | 1,078±0,031 | Mērens pieaugums (p<0,05) |
Urālpūce | 1,022±0,106 | Neskaidra |
Ausainā pūce | 0,976±0,110 | Neskaidra |
Bikšainais apogs | 1,433±0,315 | Neskaidra |
Lai izprastu pārmaiņu tendences 2. tabulā (un arī 1. attēlā), jāpievērš uzmanība populāciju pārmaiņu rādītāju vērtībai – stabilai populācijai atbilst vērtība “1”. Savukārt, ja šī vērtība ir mazāka par “1”, tad populācijai ir tendence samazināties, bet, ja lielāka par “1” – pieaugt. Par populāciju pārmaiņu rādītāju klasifikācijas starptautiski pieņemto pieeju (Soldaat et al. 2007) ir iespējams uzzināt monitoringa atskaitē par 2020. gadu (Avotiņš jun. 2020).
Kā redzams 2. tabulā un 1. attēlā, meža pūcei populācija ir pieaugusi, zivjērglim un melnajam stārķim – samazinājusies. No citiem informācijas apkopojumiem redzams, ka zināmo teritoriju skaits zivjērglim ilgstošā laika periodā turpinājis pieaugt (Kalvāns 2019) un populācijas samazinājums šobrīd nav zināms. Iespējams, tas nav konstatēts, tomēr nevar izslēgt īsās datu rindas (analizētas 5 monitoringa sezonas, kas veido 4 saistību punktus, sugai ar paaudžu nomaiņas laiku 11,6 gadi) saasinātu ietekmi uz klasifikācijas rezultātu, jo sevišķi tādēļ, ka 2020. gada uzskaišu sezonā indekss ir atgriezies sākotnējā stāvoklī. Savukārt melnajam stārķim ir zināms ilgstošs populācijas samazinājums, savukārt meža pūcei – populācijas fluktuācijas. Pārējām sugām populāciju pārmaiņu rādītāju klasifikācijas nav statistiski nozīmīgas.
Uzskaišu dati no standartizētajiem punktiem ir nozīmīgi sugu populāciju izmaiņu aprēķināšanai. Tie ir lietojami populācijas lieluma noskaidrošanā, tomēr sniedz ierobežotu informāciju par valstī raksturīgajiem sugu sastopamības blīvumiem. Kopš 2015. gada monitoringa sezonu datu apkopojuma anketās ir paredzēta iespēja atzīmēt, vai parauglaukums ir pietiekoši apsekots, lai konstatētu visas tajā sastopamās sugu ligzdošanas teritorijas vai arī droši apgalvotu, ka konkrētā suga teritorijā nav sastopama kā ligzdotāja. Šie, konkrētām sugām pietiekoši apsekotie parauglaukumi un tajos izdalīto ligzdošanas teritoriju sadalījums ir izmantojams populācijas pārmaiņu rādītāja aprēķināšanā. Teorētiski, ja blīvuma ziņas ir vienmēr vienādi iegūtas un objektīvi interpretētas ligzdošanas ziņās, šis rādītājs ir precīzāks par standartpunktu rezultātu, tomēr tas ir daudzkārt (apmēram 5–10 reizes) laikietilpīgāks izejas datu ieguves ziņā. Līdz ar to, retāk iegūts. 2020. gadā teritoriju kopējā skaita izmaiņu rādītājus bija iespējams aprēķināt deviņām sugām. Tomēr visi aprēķinātie rādītāji uzradīja neskaidru tendenci.
Katras sugas atsevišķie populāciju pārmaiņu rādītāji apskatāmi 2. attēlā. Vairumam dienas plēsīgo putnu sugu populāciju pārmaiņu rādītāji attēloti sākot no 2014. gada, kad monitorings tika uzsākts. Savukārt vairumam pūču sugu šie rādītāji attēloti sākot no 2015. gada, kad uzskaites sāktas veikt ar standartizētu atskaņošanas tehniku un balss ierakstiem.
Nobeigumā vēlamies vēlreiz aicināt visus, kam ir interese un iespēja iesaistīties plēsīgo putnu monitoringā, pieteikties Latvijas Ornitoloģijas biedrībā vai pie šīs programmas koordinatoriem (kontakti raksta sākumā). Tāpat vēlreiz izsakām pateicību visiem uzskaišu dalībniekiem, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldei, ar kuras finansiālu atbalstu visus šos gadus plēsīgo putnu monitorings tika veikts.
2. ATTĒLS. Sugu populāciju pārmaiņu rādītāju vērtības katrai uzskaišu sezonai.
FIGURE 2. Values of population change indexes for each census year.
Literatūra
Avotiņš jun. A. 2020. Plēsīgo putnu fona monitorings. Gala atskaite par 2019. gadu. Rīga.
Avotiņš jun. A., Reihmanis J. 2016. Ligzdojošo plēsīgo putnu fona monitorings 2014–2015. Putni dabā 73 (2016/1): 16–18.
Avotiņš jun. A., Reihmanis J. 2017. Ligzdojošo plēsīgo putnu fona monitorings 2016. gadā. Putni dabā 77 (2017/1): 15–18.
Avotiņš A., Reihmanis J. 2018. Noslēgusies ceturtā plēsīgo putnu monitoringa sezona. Putni dabā 81 (2018/1): 18–20.
Avotiņš A., Reihmanis J. 2019. Plēsīgo putnu monitoringā iegūtas ziņas par 18 sugu populācijas pārmaiņu rādītājiem. Putni dabā 84 (2019/1): 14–17.
Avotiņš jun. A., Reihmanis J. 2020. Plēsīgo putnu monitorings 2019. gadā. Putni dabā 87 (2020/1): 12–16.
Kalvāns A. 2019. Atskaite par zivjērgļa monitoringu Latvijā 2018.gadā. A/s “Latvijas valsts meži”, Rīga.
Soldaat L.L., Visser H., Roomen M., Strien A. 2007. Smoothing and trend detection in waterbird monitoring data using structural time-series analysis and the Kalman filter. Journal of Ornithology 148, 351–357. doi:10.1007/s10336-007-0176-7
Summary
Monitoring for Birds of Prey in 2020 /Jānis Reihmanis, Andris Avotiņš jun./
In 2020, monitoring of Birds of Prey was carried out in 21 census plots. Censuses were carried out by volunteers whose direct expenses were compensated by the Nature Conservation Agency, which also provides standardized playback equipment. Comparing the results of the monitoring for year 2020 with the previous years, there is prominent increase of number of trends, which are classified as “unclear”. Although the monitoring of Birds of Prey is carried out for a relatively short period of time – since 2014, its results, at least for the most common species, already provide reliable results. According to the 2020 census data, a steep decline in the population trend has been observed for the Black Stork, moderate decline for the Osprey, and a moderate increase for the population trend of the Tawny Owl.
