Putni dabā 85 (2019/2)
Uz žurnāla pirmā vāka:
Smilšu tārtiņš Charadrius hiaticula
Foto: Ainars Mankus / ainars.net
Atbalstītāji:
Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības “Jāņa sēta”, Arctic Paper, aģentūras “Due” un privāto ziedotāju atbalstu.
Vēstures kārtainā kūka /Ilze Bojāre/
Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs 2018. gadā /Oskars Keišs/
Piekrastē ligzdojošo putnu monitorings: pirmā gada rezultāti /Sintija Martinsone/
Kad migrēt: atšķirīgi migrācijas laiki tēviņiem un mātītēm /Mārtiņš Briedis/
Interesantākie putnu novērojumi Latvijā 2018. gadā /Ritvars Rekmanis/
Atskats uz Cekulzīlītes kausa 2018. gada sezonu /Sandis Laime/
Sudrabkaiju pētījumi Rumbulā (1992–1994) /Ruslans Matrozis/
Vēstures kārtainā kūka
Šis numurs iznācis ar tādu vēstures elpu. Brīžiem tālāku, brīžiem tuvāku. Ruslans Matrozis savā rakstā (26. lpp.) aizved mūs uz 1992.–1994. gadu, kad viņš kopā ar citiem entuziastiem pētīja sudrabkaijas Getliņu izgāztuvē. Tagad esam pieraduši ieģērbties no moderniem audumiem darinātās un ērtās drēbēs, iesēsties auto un likt pie acīm labu optiku, bet toreiz viss bija pavisam citādi. Izkāpt no vilciena kopā ar dīvaina paskata labumu meklētājiem, gar grāvi ierasties izgāztuvē un pavadīt tur dienu, ķerot un gredzenojot putnus, kā arī guļot atkritumu kaudzē un mēģinot izvairīties no traktoriem. Aizraujošs, entuziasma pilns pētījumu stāsts ar detektīva cienīgiem momentiem. Noteikti izlasiet!
Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs 2018. gadā
Šogad aprit 15 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, un tā ir nesusi daudzas pārmaiņas mūsu valsts dzīvē. Es ļoti labi atceros, kā pēc iestāšanās jau 2005. gada pavasarī Kurzemē tika aparti daudzi lauki, kas bija pamesti un sīkiem krūmeļiem aizauguši vēl 2003. un 2004. gada pavasarī, kad veicu pirmās uzskaites lauksaimniecības zemju putnu monitoringā. Iestāšanās ES tātad apturēja daudzu pamestu zemju aizaugšanu, taču tās nu nonāca atpakaļ apburtajā lokā – lauksaimniecības intensifikācijā, kas nav attaisnojama ne no kāda viedokļa, jo padara lauku ainavu par bioloģiskās daudzveidības tuksnesi. To var redzēt arī pētījumā par naktsputniem Latvijas lauku ainavā – īstermiņa trends (kopš 2013. gada) griezei ir “straujš samazinājums”, un tas ir skaidrs signāls, ka, nedarot neko, šī suga atgriezīsies arī Pasaules apdraudēto putnu sarakstā.
Piekrastē ligzdojošo putnu monitorings: pirmā gada rezultāti
Dabas aizsardzības pārvalde 2018. gadā sāka īstenot jaunu projektu – piekrastē ligzdojošo putnu monitorings. Tā mērķis ir iegūt datus par populācijas lieluma pārmaiņām sugām, par kurām netiek iegūti dati citos ligzdojošo putnu fona monitoringos. Šī informācija būs būtisks atbalsts lēmumu pieņemšanā dažādās dabas aizsardzības jomās un palīdzēs argumentēt piekrastes putnu aizsardzības pasākumus.
Kad migrēt: atšķirīgi migrācijas laiki tēviņiem un mātītēm
Sezonālā migrācija – fenomens, kas vieno vairāk nekā 90% mūsu platuma grādos mītošo putnu. Divi galveni migrācijas pētījumu jautājumi jau izsenis bijuši “kur?” un “kad?” migrē konkrētā suga, populācija vai īpatnis. Migrācijas laika izvēle vienmēr bijis jutīgs jautājums – atgriezies pavasarī par agru un riskē nokļūt salā un izjust barības trūkumu; atgriezies par vēlu un palaid garām iespēju aizņemt labākās ligzdošanas teritorijas un atrast labāko partneri.
Interesantākie putnu novērojumi Latvijā 2018. gadā
Pārskats par 2018. gada interesantākajiem putnu novērojumiem Latvijā
Atskats uz Cekulzīlītes kausa 2018. gada sezonu
2018. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrības Cēsu grupa jau ceturto reizi aicināja putnu vērotājus piedalīties Cekulzīlītes kausā, mudinot Cēsu apkārtnes putnu vērotājus veidot gada laikā novēroto sugu sarakstu. Pasākumam ir tikai viens noteikums – lai sugu iekļautu sarakstā, tā kalendārā gada laikā vismaz vienu reizi jānovēro (jāredz vai jādzird) bijušā Cēsu rajona teritorijā, kurā šobrīd ietilpst Amatas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novads (turpmāk ērtības labad šī teritorija tiks saukta par Cēsu rajonu). Ceļojošo Cekulzīlītes kausu iegūst sacensību dalībnieks, kurš gada laikā šajā teritorijā novērojis vislielāko putnu sugu skaitu.
Sudrabkaiju pētījumi Rumbulā (1992–1994)
1990. gadā iznāca žurnāla “Putni dabā” 3. laidiens, kurā publicēts apkopojums par vairāku Latvijas sadzīves atkritumu izgāztuvju sugām un skaitā daudzveidīgu putnu faunu (Smislovs, Kuročkins 1990). Toreiz bieži braucu ar vilcienu no Rīgas līdz Dārziņiem, un Rumbulas stacijā daudzi cilvēki no vilciena kāpa ārā un devās uz netālo izgāztuvi. Virs tās kalna vienmēr riņķoja palieli kaiju bari, tāpēc mēs kopā ar Floriānu Saviču izdomājām apmeklēt šo vietu, lai novērtētu ornitofaunas sastāvu un skaitu.
