Mēs esam paaugušies
Raksts publicēts Putni dabā 95 (2025/1), lpp. 2–3
Viesturs Ķerus
viesturs@lob.lv
Kad mēs ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību tikāmies pirmoreiz, man bija desmit gadu, bet LOB vēl tikai deviņi. Es biju ticis pie sava pirmā binokļa, LOB bija tikko kļuvusi par BirdLife International partnera kandidātu. Pirmais žurnāla “Putni dabā” numurs, kas nonāca manās rokās, bija ceturtais – ar ūdensstrazdu uz vāka un Māra Strazda, Jāņa Priednieka un Gundara Vāveriņa rakstu “Latvijas putnu skaits” – pirmo publikāciju, kurā novērtēti visu Latvijā regulāri ligzdojošo un ziemojošo putnu populāciju lielumi. Kopš tā laika mēs esam paaugušies.
Tolaik – 1994. gadā – LOB bija 192 biedri, tagad, sagaidot LOB 40. jubileju, biedru skaits sasniedzis 923, padarot mūs par lielāko dabas aizsardzības organizāciju Latvijā. Šajā laikā esam kļuvuši par pilntiesīgu BirdLife International partnerorganizāciju. Veselas trīs reizes esam kartējuši Latvijas putnu izplatību, esam atjaunojuši regulāras ligzdojošo putnu uzskaites, un tas ļāvis mums iegūt labāku priekšstatu par Latvijas putnu populāciju lielumiem un to pārmaiņām. Pirms 15 gadiem LOB nobalansēja uz finansiālas kraujas malas, bet tagad esam kļuvuši gudrāki un varam nākotnē raudzīties ar pārliecību, ka varēsim arī turpmāk sekmīgi darboties Latvijas putnu un to dzīvotņu izpētē, aizsardzībā un sabiedrības izglītošanā.
Taču, skatoties nākotnē, tomēr gribas atskatīties arī atpakaļ uz būtiskiem atskaites un atspēriena punktiem un cilvēkiem, kas palīdzējuši mums šeit nonākt. Nāk prātā LOB pirmais un ilggadējais prezidents Jānis Vīksne, kurš mēdza uzsvērt, ka esam “Latvijas Ornitoloģijas biedrība”, tā atgādinot, ka ornitoloģija ir zinātne un zinātnei jābūt LOB darba pamatā. To neesam aizmirsuši, un īpaši šajā ziņā jāatzīmē Aināra Auniņa ieguldījums, LOB biedru ievākto informāciju novadot līdz pasaules līmeņa zinātniskām publikācijām. Arī Aināra mācekļa, nu jau bioloģijas doktora, Andra Avotiņa darbos un runās vienmēr jūtams tas pats uzsvars uz ornitoloģiju, ko savulaik mums aiz auss lika Jānis Vīksne.
Neatsverams ir arī LOB pirmā direktora Māra Strazda ieguldījums, padarot LOB atvērtāku, aktīvi piesaistot jaunus biedrus un finansējumu un arī sagatavojot grāmatas “Latvijas meža putni”, “Latvijas lauku putni” un “Latvijas ūdeņu putni”, kuras, lai gan izdotas sen, joprojām ir būtisks stūrakmens mūsu zināšanās par Latvijas putniem.
Neapšaubāmi LOB atpazīstamībā un līdz ar to arī biedru piesaistē īpaša nozīme ir bijusi Ilzes Ķuzes darbam. Ilze nodrošināja to, ka LOB ir aktīva savā ārējā komunikācijā – gatavoja un izplatīja preses relīzes un stiprināja sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem. Šodien Ilzes sākto darbu spoži turpina Kitija Balcare, kam tagad mūsu vēstījums ne tikai jānodod žurnālistiem, bet arī jādabū cauri soctīklu informācijas pārbagātībai.
Būtiska loma LOB izvilkšanā no finanšu krīzes pirms minētajiem 15 gadiem bija Dacei Andžānei, kas atgriezās LOB kā grāmatvede, bet tagad pilda arī valdes locekles pienākumus. Dace uzrauga, lai LOB ienākumi un izdevumi būtu likumam atbilstoši iegrāmatoti un uzraudzīti, savukārt Agnis Bušs ir sniedzis lielāko ieguldījumu, lai iegrāmatojami ienākumi mums tiešām būtu.
Visus kolēģus jau uzskatīt nevar, lai gan katrs no viņiem pielikuši roku, lai LOB augtu un attīstītos. Tāpat mana pateicība pienākas arī jums – LOB biedriem – gan tiem, kas ir mūsu rindās jau kopš 1985. gada, gan tiem, kuri iestājušies biedrībā tikai nupat, jo mēs esam ne tikai ornitoloģijas, bet arī biedrība. Biedri ir mūsu pamats un identitāte.
Bet “Putni dabā” 4. numuru es joprojām turu pa rokai, jo raksts “Latvijas putnu skaits” ir atskaites punkts tam, kas šajā laikā noticis ar Latvijas putniem. Tolaik Latvijā ligzdoja 2500–3000 pāru brūnkakļu, 500–1000 pāru pļavas tilbīšu, un pat koku čipstu skaits kopš tā laika samazinājies apmēram par trešdaļu. Zaļo vārnu mums ir izdevies “noķert kritienā”, un, lai gan nākotnes izredzes nešķiet cerīgas, Latvijā tā vēl ir sastopama. Taču arī citiem putniem nepieciešama mūsu uzmanība – gan sekojot līdzi populāciju pārmaiņām, gan plānojot un īstenojot aizsardzības pasākumus, gan iestājoties par dabai labvēlīgiem likumiem, noteikumiem un plāniem. Labi, ka mēs esam paaugušies un kļuvuši gudrāki, – mums priekšā vēl ļoti daudz darba.
Viesturs Ķerus (paraksts)
Putni dabā 95 (2025/1), Raksti
