Mikroliegumu sistēma Latvijā
Raksts publicēts Putni dabā 86 (2019/3-4), lpp. 12-13
Kas ir mikroliegums?
Sugu un biotopu aizsardzības likumā sniegta [1] mikrolieguma definīcija: mikroliegums ir teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina.
Lai gan formāli mikroliegumi neietilpst īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategoriju sarakstā [2], to nodrošinātais dabas aizsardzības režīms ir krietni stingrāks nekā vairākumam Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Līdz ar to mikroliegumiem ir būtiska nozīme Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanā.
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes sniegto informāciju, Latvijā līdz 2019. gada 1. septembrim izveidoti 2655 mikroliegumi (1. attēls), kas kopumā aizņem 45 789 ha (~ 0,7% Latvijas teritorijas).
Kādu aizsardzību mikroliegums nodrošina?
Aizsardzības režīms ir atkarīgs no tā, kurai sugai attiecīgais mikroliegums ir izveidots. Mikrolieguma izveide meža zemē tās īpašniekam nozīmē stingrus saimnieciskās darbības ierobežojumus. Mikroliegumu noteikumi paredz [3], ka mikroliegumos, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem, tai skaitā mežsaimnieciskā darbība (ar atsevišķiem izņēmumiem), grāvju un ceļu būvniecība, kā arī citas darbības, kuras eksperts atzinis par nelabvēlīgām un norādījis savā atzinumā.
Atsevišķos gadījumos saimnieciskā darbība ir daļēji atļauta. Piemēram, mazā ērgļa aizsardzībai izveidotajos mikroliegumos ir atļauta kaitēkļu bojāto egļu izciršana pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kā arī sauso vai kritušo koku izvākšana 10 kubikmetru apjomā gada laikā īpašuma robežās no 1. oktobra līdz 31. martam.
Savukārt mikrolieguma buferzonas (2. attēls) galvenais uzdevums ir nodrošināt miera periodu putnu ligzdošanas laikā. Mikrolieguma buferzonā ir aizliegtas visu veidu cirtes, kokmateriālu pievešana un mehanizēta augsnes sagatavošana no 1. marta līdz 31. jūlijam (ap jūras ērgļa un klinšu ērgļa mikroliegumiem – no 1. februāra līdz 30. oktobrim).
1. TABULA. Mikroliegumi putnu aizsardzībai.*
Kā aizsardzībai mikroliegumi tiek veidoti?
Mikroliegumu noteikumu pielikumos nosauktas putnu, zīdītāju, abinieku, rāpuļu, bezmugurkaulnieku, zivju, vaskulāro augu, sūnu, aļģu, ķērpju un sēņu sugas, kuru aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Mikroliegumus var veidot arī īpaši aizsargājamiem biotopiem. Praksē gan mikroliegumu mehānisms visbiežāk tiek lietots tieši putnu aizsardzībai (sk. 1. tabulu).
Mikroliegumi var tikt izveidoti gan valstij, gan pašvaldībai, gan privātpersonai piederošā zemē. Tomēr statistika liecina, ka vairākumā (~88% no kopējās mikroliegumu platības) gadījumu mikroliegumi ir izveidoti valstij piederošajās zemēs.
Kāda ir mikrolieguma izveidošanas kārtība?
1. Priekšlikums. Jebkura persona ir tiesīga ierosināt mikrolieguma izveidi gan savā, gan citai personai, gan valstij, gan pašvaldībai piederošā zemē. Iesnieguma satura prasības noteiktas Mikroliegumu noteikumu 12. punktā. Iesniegums iesniedzams Valsts meža dienestam, ja meža zeme atrodas ārpus rezervātiem vai nacionālajiem parkiem. Savukārt pārējos gadījumos ar iesniegumu jāvēršas Dabas aizsardzības pārvaldē.
2. Eksperta atzinums. Atbildīgā iestāde pēc iesnieguma saņemšanas lūdz sertificētam ekspertam izvērtēt mikrolieguma izveides nepieciešamību. Eksperts veic pārbaudi dabā un atbildīgajai iestādei sniedz atzinumu, kurā norādīts nepieciešamais mikrolieguma novietojums un citas prasības attiecīgās sugas aizsardzības nodrošināšanai. Praksē bieži vien eksperta atzinums tiek iesniegts kopā ar mikrolieguma priekšlikumu, kas būtiski paātrina tā izveides procesu. Ļoti bieži eksperti ir arī mikroliegumu izveides ierosinātāji.
3. Zemes īpašnieka un pašvaldības viedoklis. Pēc eksperta viedokļa saņemšanas atbildīgā iestāde nosūta plānotā mikrolieguma raksturojošo informāciju zemes īpašniekam un pašvaldībai, aicinot paust viedokli par mikrolieguma izveides ieceri.
4. Lēmuma pieņemšana. Pēc atbilžu saņemšanas atbildīgā iestāde lemj par mikrolieguma izveidošanu, lēmumā nosakot aizsardzības un apsaimniekošanas prasības, atrašanās vietu un platību, vai par mikrolieguma izveidošanas priekšlikuma noraidīšanu. Lēmuma pieņemšanas procesa ilgums ir atkarīgs no ļoti daudziem apstākļiem un svārstās no pāris mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Mikroliegumu priekšlikumi tiek noraidīti salīdzinoši retos gadījumos, tomēr pēdējo divu gadu laikā šādu gadījumu īpatsvars ir būtiski pieaudzis.
5. Informēšana. Pēc mikrolieguma izveides par to rakstveidā tiek paziņots zemes īpašniekam un citām procesā iesaistītajām pusēm. Informāciju par izveidotajiem mikroliegumiem apkopo un uzkrāj Dabas aizsardzības pārvalde. Pārbaudīt, vai viņa īpašumā atrodas mikroliegums, ikviens var: https://ozols.gov.lv/pub
Kādas kompensācijas pieejamas?
Zemes īpašnieks par mikrolieguma izveides rezultātā noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem ir tiesīgs pieteikties ikgadējai kompensācijai 160 eiro/par hektāru gadā [4]. Piemēram, ja mikroliegums tiek noteikts 5 ha platībā, tad zemes īpašnieks katru gadu var pieteikties kompensācijai 800 eiro apmērā. Kompensācija netiek maksāta par mikrolieguma buferzonā noteiktajiem ierobežojumiem. Kompensācijas saņemšanai jāvēršas Lauku atbalsta dienestā.
Summary
Micro-reserve system in Latvia /Ģirts Baranovskis/
There are 2655 micro-reserves established in Latvia covering 45 789 ha of public and private land, in order to ensure the conservation of specially protected species or habitats outside special areas of conservation, as well as within special areas of conservation, if any of the functional zones fail to ensure that. The system of micro-reserves in Latvia is a widely used mechanism for conservation of specially protected bird species nesting in forests (e.g. Capercaillie Tetrao urogallus, Black Stork Ciconia nigra, Lesser Spotted Eagle Clanga pomarina and White-tailed Eagle Haliaeetus albicilla). Since forest management activities are prohibited in micro-reserves, the micro-reserve network plays a significant role in the biodiversity conservation of Latvia. Landowners can apply for compensations for restrictions in micro-reserves – 160 euro/hectare (annual payment).
