Raksti

Autonomā putnu akustiskā konstatēšana jeb pasīvais akustiskais monitorings (PAM)

Skaņas ieraksts mūsdienās ir labi zināma metode putnu novērojumu dokumentēšanai. Pirmais zināmais putna balss ieraksts izdarīts Vācijā 1889. gadā, ierakstot nebrīvē turēta putna balsi uz vaska cilindra. Pirmie savvaļas putnu skaņas ieraksti izdarīti vēl 11 gadus vēlāk ar tādu pašu tehnoloģiju (Kettle 1983). Šodien vien retais varētu detalizēti pastāstīt, kas ir vaska cilindrs un kā ar tā palīdzību var ierakstīt akustiskos datus. Skaņas ieraksta iekārtu attīstība kopš vaska cilindra laikiem ir piedzīvojusi milzīgu lēcienu. Līdz ar vērā ņemamas skaitļošanas jaudas nonākšanu putnotāju rīcībā mums šobrīd pieejamas mobilās lietotnes, kuras visai precīzi var noteikt, kuras sugas putnam pieder dzirdamā dziesma. Tomēr šis stāsts būs ne tikdaudz par dziesmu piederības noteikšanu ar dažādu prognozēšanas modeļu palīdzību, bet par pašu akustisko datu ievākšanas šī brīža tehniskajām iespējām.

Lasīt rakstu

Adalberta fon Krīdenera (1857–1933) ieguldījums ornitoloģijas attīstībā Latvijā

19. un 20. gadsimta mijā tieši Vidzemes vācbaltiešu dižciltīgo kārtu pārstāvji ir devuši vislielāko ieguldījumu mūsu zināšanās par daudzu putnu sugu izplatību, skaitu, fenoloģiju un citiem ekoloģijas jautājumiem mūsdienu Latvijas teritorijā. Viņi visi nāca no dzimtām, kurās vairākās paaudzēs mēdza aizrauties ar medībām, bet daži no viņiem bija paplašinājuši savu interešu loku, pievēršoties zooloģijai ar galveno interesi par putniem un zīdītājiem. Viens no viņiem bija Jaunjērcēnu muižas barons profesionāls mežzinis Adalberts fon Krīdeners (Adelbert von Krüdener/Kruedener¹, 1857–1933), kas vāciski lasošiem ornitologiem bija vairāk zināms kā autors/līdzautors četrām monogrāfijām par medību putniem – sloku, rubeni, mežirbi un medni, bet viņš savos rakstos sniedzis gadījuma ziņas arī par ornitofaunistiku (lielākoties Latvijas un mazliet Igaunijas teritorijā) un veicinājis lokālas medību kultūras un publicistikas attīstību. Tāpēc šajā biogrāfiskajā apkopojumā gribētu izvērtēt viņa ieguldījumu ornitoloģijas attīstībā tieši mūsu valstī.

Lasīt rakstu

LOB Jauniešu un Ģimeņu dienas 2024

Pēc aizvadītajām 2024. gada pavasara Putnu dienām sākām aktīvi plānot divus vasaras pasākumus – LOB Ģimeņu dienas un LOB Jauniešu dienas. Iepriekšējā ģimeņu nometne bija notikusi 2019. gadā Brocēnos, Saldus novadā, savukārt jauniešu nometne – 2017. gadā Kārķos, Valkas novadā.

Lasīt rakstu

Katram LOB biedram – savs stāsts

Videostāstu cikls “Putnustāsti. Personība” atklāj to, cik pārsteidzoša daudzveidība novērojama ne tikai putnu pasaulē, bet arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības vairāk nekā 800 biedru vidū. Tas dod iespēju iepazīt dažus no biedriem, uzzināt “spārnotus” padomus, kā arī izzināt katram biedram personīgi nozīmīgu putnu sugu.

Lasīt rakstu

Skaistākais zīriņš gada putna lomā

No visām zīriņu sugām tieši mazā zīriņa novērošana man sagādā vislielāko prieku, jo ieraudzīt to var samērā reti, turklāt tas ir skaists putns ar smalku balsi. Tas ātrajā lidojumā atgādina tauriņu un medījot izceļas ar žilbinošiem akrobātikas priekšnesumiem. Mazie zīriņi pavasarī pie mums ierodas savā košākajā vasaras tērpā piecās krāsās: knābis ir dzeltens ar melnu galu, melna “cepurīte” ar baltu pieri, ķermenis balts, bet spārni gaiši pelēki un kājas oranžas. Interesanti pieminēt, ka ziemas mēnešos, kad nav vajadzības izrādīties partnerim, knābis kļūst melns, kājas – tumšākas un daļēji arī pazūd melnā “cepurīte”.

Lasīt rakstu

Par mazā zīriņa ligzdošanas vietām un populācijas stāvokli Latvijā

Mazais zīriņš Sternula albifrons Latvijā ir rets un lokāli sastopams putns. No 21. gs. sākuma mazo zīriņu skaitam ir izteikti lejupejoša tendence, kas saistīta ar zināmo koloniju izzušanu galvenokārt antropogēnā traucējuma un ligzdošanas vietu biotopa transformēšanas dēļ. Tāpēc mūsdienās ir svarīgi apzināt visas zināmās ligzdošanas vietas un iespēju robežās (arī ārpus ligzdojošo atlantu periodiem) sekot līdzi koloniju statusam un biotopa stāvoklim, pēc iespējas veicot arī nepieciešamos aizsardzības (mikroliegumu izveidošanu) vai biotehniskus pasākumus.

Lasīt rakstu

Parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2023: arvien vairāk sugu ar skaita samazinājuma tendenci

Latvija kopā ar citām pasaules valstīm ir apņēmusies sasniegt ambiciozus mērķus, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību (CBD COP 2022): “Līdz 2050. gadam bioloģiskā daudzveidība tiks novērtēta, saglabāta, atjaunota un saprātīgi izmantota, saglabājot ekosistēmu pakalpojumus, uzturot veselīgu planētu un sniedzot visiem cilvēkiem būtisku labumu.” Eiropas Savienība ir noteikusi tuvākus un konkrētākus mērķus tā sasniegšanai. Tomēr, lai kādi šie mērķi nebūtu, mums jāvar izvērtēt progresu ceļā uz tiem. Pēc kādiem kritērijiem noteiksim, ka virzāmies uz to sasniegšanu? Un cik tālu no tiem esam šobrīd? Skaidrs, ka bioloģiskā daudzveidība var būt saglabāta vien tad, ja to veidojošo sugu populācijas ne tikai nesamazinās, bet ir pietiekami lielas, lai būtu ilgtspējīgas. Bet kā to izmērīt? Ir tikai viens veids – veikt uzskaites, turklāt regulāri un daudzās dažādās vietās, lai tās būtu reprezentatīvas mūs interesējošajai teritorijai. LOB kā putnu aizsardzības organizācijai, protams, primārā interese ir par putniem, tādēļ īstenojam vairākas ligzdojošo putnu uzskaišu programmas, kas aptver dažādas sugu grupas un ekosistēmas. Apjomīgāko no tām tā arī sauc – “Latvijas ligzdojošo putnu uzskaites”. Tā mums ik gadu ļauj palūkoties, kā klājas lielākajai daļai mūsu ligzdojošo putnu, un identificēt tos, kuriem neklājas labi un kuru aizsardzībai mums jāveic pasākumi, lai sasniegtu pašu izvirzīto mērķi.

Lasīt rakstu

Plēsīgo putnu monitoringa rezultāti pēc 2023. gada: jo dziļāk mežā, jo sliktāk klājas, ja vien barošanās nav saistīta ar ūdeņiem

Plēsīgo putnu monitoringā 2023. gadā apsekoti 33 parauglaukumi. Pēc uzskaišu sezonas, izmantojot gan TRIM, gan nepilnīgas konstatēšanas modeļus, iegūti populāciju pārmaiņu rādītāji 17 sugām. Kopš monitoringa sākuma 2014. gadā pieaugoša populācija ir konstatēta meža pūcei, mazajam ērglim, jūras ērglim un bikšainajam apogam, stabila – apodziņam, ausainajai pūcei, urālpūcei, bet dilstoša – ķīķim, niedru lijai, peļu klijānam, lauku piekūnam un melnajam stārķim.

Lasīt rakstu

Atlanta stāsti

Datu vākšanā Latvijas ligzdojošo putnu atlantam piedalās daudz brīvprātīgo, kas dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv ziņo putnus, ko novērojuši savas dzīvesvietas un darbavietas apkārtnē. Daudzi arī dodas izbraukumos dabā, lai vāktu datus tieši atlantam. Liela daļa putnu vērotāju šai nodarbībai var pievērsties galvenokārt nedēļu nogalēs. Bet ir arī nedaudzi, kuriem atlanta datu vākšanai ir iespēja veltīt daudz vairāk laika. Šoreiz savā pieredzē dalās divi no viņiem. Aigars Kalvāns ir profesionāls ornitologs, kura darba pienākumos ir izbraucieni uz dažādām vietām visā Latvijas teritorijā. Lai kur dotos, viņš reģistrē visus putnu novērojumus, un Aigara “kontā” ir ļoti liela daļa no visiem ligzdojošo putnu atlanta datiem. Tatjana Ignatoviča ir vairāku putnu monitoringa programmu dalībniece un mērķtiecīgi papildinājusi savas zināšanas putnu pazīšanā, lai varētu iesaistīties datu vākšanā ligzdojošo putnu atlantam, tam veltot daudz laika un apsekojot lielas teritorijas, – un tas, kā izrādījās, kļuva par neaizmirstamu piedzīvojumu.

Lasīt rakstu

Puse gadsimta Engures ezerā

Māra Janaus (1954) putnus pēta 50 gadus, galvenais darbalauks – ilgtermiņa lielo ķīru demogrāfijas pētījumi Engures ezerā, Kaņierī un citur. 1978. gadā absolvēja LVU Bioloģijas fakultāti ar diplomdarbu par balto stārķi Latvijā, 1988. gadā Maskavā aizstāvēja disertāciju par lielā ķīra populācijas stāvokli un ligzdošanas sekmēm Latvijā. Vairāk nekā 90 zinātnisku rakstu un konferenču tēžu autore. Vadošā balto stārķu eksperte Latvijā, no 1974. gada vadījusi gandrīz visas starptautiskās ligzdojošo balto stārķu uzskaites Latvijā, no 1988. gada līdz šim brīdim vada LOB balto stārķu ligzdošanas sekmju monitoringu. LOB darbības pirmajos 10 gados (1985–1994) no darba brīvajā laikā kā zinātniskā sekretāre kārtoja visu biedrības grāmatvedību, gatavoja dokumentus un veica saraksti ar biedriem un citām organizācijām. Ilgus gadus darbojās LOB padomē. 2023. gadā ievēlēta par LOB goda biedri.

Lasīt rakstu

LOB goda biedre Ieva Vilka

Ieva Vilka dzimusi 1932. gada 2. novembrī ārsta un putnu pētnieka Kārļa Vilka ģimenē. Ievu ieinteresēja tēva putnu uzvedības pētījumi, un skolas gados viņa piedalījās to veikšanā. Putnu uzvedība kā viena no zinātnisko pētījumu tēmām saglabājās gan studiju laikā, gan vēlāk zinātnieces darbā.

Lasīt rakstu

Reto putnu sugu novērojumi Latvijā 2023. gadā

Šajā apskatā iekļautas tās putnu sugas, kurām Latvijā reģistrēti mazāk par 25 novērojumiem (novērojumu skaits pēc www.putni.lv uzskaitījuma), kā arī atzīmēts pierādīts mājas apoga Athene noctua ligzdošanas gadījums; iepriekšējais bija pirms gandrīz 40 gadiem. Apskatā lietota Starptautiskā Ornitoloģiskā kongresa sistemātika (Gill et al. 2024)¹, un tas izveidots, apkopojot informāciju no interneta vietnēm www.putni.lv (uztur Agris Celmiņš), www.latvijasputni.lv (uztur Kārlis Millers) un www.dabasdati.lv (uztur Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība).

Lasīt rakstu

Vai zini, kā mani sauc?

Putnu attēli (alfabētiski): balodis, baltais stārķis, brūnkaklis, dadzītis, dzērve, gaigala, gārnis, kākaulis, laucis, lielā zīlīte, melnais stārķis, meža pīle, mērkaziņa, smilšu tārtiņš, svilpis, tītiņš, upes tārtiņš, vakarlēpis, zīdaste, zvirbulis.

Lasīt rakstu

Putnu pētnieka un fotogrāfa stāsti

Latvijas Ornitoloģijas biedrības goda biedrs Aivars Petriņš (1951) ir pazīstams dabas fotogrāfs un ornitologs. Kā fotogrāfs viņš ir autors izciliem īpaši aizsargājamo sugu attēliem, bet “autors” arī daudziem slēpņiem kokos, kurus izmantojis gan pats, gan citi fotogrāfi un videooperatori. Kā ornitologs viņš ir viens no Latvijā vadošajiem plēsīgo putnu pētniekiem, kurš kāpis pie neskaitāmām ērgļu un melno stārķu ligzdām un būvējis mākslīgās ligzdas. Kā zinātnieks publicējis 43 rakstus un konferenču tēzes. Kā sugu eksperts nodarbojies ar mikroliegumu veidošanu retajām putnu sugām, bet pēdējās desmitgadēs daudz uzmanības velta medņu riestiem un to aizsardzībai. Aivars Petriņš 1979. gadā absolvējis LVU Bioloģijas fakultāti ar diplomdarbu par brūnkakli. 1978.–1983. gadā strādājis Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā, 1983.–2018. gadā – LU Zooloģijas muzejā (no 1993. gada – tā vadītājs). Viens no autoriem pirmajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam (1980– 1984). Ilgus gadus darbojies LOB padomē. 2023. gada 11. martā ievēlēts par LOB goda biedru.

Lasīt rakstu

Mednim pa pēdām

Šajā rakstā vēlos dalīties gan savā pieredzē medņu riesta vietu meklēšanā, gan arī priekšstatos par medņu pašreizējo situāciju Latvijas mežos, kur šim senajam putnam jāpiemērojas modernā cilvēka izraisītajām biotopu izmaiņām. Un rosināt domāt, ko darīt šīs sugas labā. Vai situāciju izdosies uzlabot, – uz šo jautājumu diez vai kāds pašlaik var atbildēt.

Lasīt rakstu

Torņu cīņas 2023

Putnu vērošanas sacensības “Torņu cīņas 2023” notika 20.–21. maijā. Tās organizēja Latvijas Ornitoloģijas biedrība (koordinatori – Agnis Bušs un Elīna Gulbe). Paldies sadarbības partneriem – Latvijas Vides aizsardzības fondam, Dabas aizsardzības pārvaldei, 3 pavāru restorānam, “Swarovski Optik”, SIA “Motacilla”, putnu māju ražotnei “Simbaro”, SIA “Jāņa sēta”, maizes ceptuvei “Lāči”, Martai Gotlībai un “Dzīvotnei”. Īpašs paldies Mārim Jaunzemim, kurš gadu no gada apkopo Torņu cīņu statistiku, tādēļ mums ir saglabāta pilna Torņu cīņu novērojumu vēsture!

Lasīt rakstu

Ķikutu dziesmas varā

Šis raksts ir atskats uz autora novērojumiem ķikutu riesta laikā, vienlaicīgi atklājot dabiskās pļavas dzīves daudzveidību viena vakara gaitā. Novērojumi veikti 2023. gada 13. maijā.

Lasīt rakstu

Dziedātājstrazda ligzdošana uz zemes Latvijā

2023. gada 28. aprīlī, veicot ligzdojošo putnu monitoringa uzskaiti Baltinavas pagastā, iedams uz otro transektu līniju, izcirtumā pamanīju dziedātājstrazdu Turdus philomelos, kas pacēlās no zemes ar sugai raksturīgo uzvedību, it kā uz zemes būtu ligzda. Tas bija tik nepārprotami, ka gāju uz pacelšanās vietu un tiešām – tur atradu dziedātājstrazda ligzdu ar piecām olām (1. attēls).

Lasīt rakstu