Raksti

Egons Tauriņš veic pierakstus Babītes ezerā, 07.06.1949. Harija Mihelsona foto (no R. Matroža arhīva).

Latvijas Ornitoloģijas stacijai – 80

Pēc Otrā pasaules kara Latvijā palikušie iedzīvotāji saskārās ar padomju okupācijas varas iesākto sovetizācijas procesu, represijām pret jaunajai varai nelojālajiem iedzīvotājiem un daudzu neatkarības laikā aktīvi strādājušo organizāciju darbības pārtraukšanu. To vietā tika dibinātas jaunas pārvaldes iestādes un varai politiski lojālas sabiedriskās organizācijas. Turklāt vācbaltiešu iedzīvotāju piespiedu repatriācija uz Vērmahta okupēto Polijas teritoriju 1939. gadā un daļas latviešu intelektuālās sabiedrības emigrācija 1944. gadā atstāja negatīvas sekas uz zinātnes attīstību jaunajās politiskajās reālijās, jo piecu gadu periodā Latviju atstāja ap divām trešdaļām no aktīvajiem putnu pētniekiem un gredzenotājiem. Tāpēc neformālās Latvijas Ornitoloģijas stacijas nodibināšana (ar līdzstrādnieku iesaistīšanu) 1946. gadā un darbība ornitoloģijas attīstībā Latvijā pašos grūtākajos pēckara gados bija īsts varoņdarbs, ko lielākoties paveica divi cilvēki – Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācībspēks Egons Tauriņš (1907–1989), kurš kārtoja finansiālos un organizatoriskos jautājumus ar zinātniskajām organizācijām, un Harijs Mihelsons (1930–1981), kas ar savu jauneklīgo entuziasmu, harismu, neizmērojamo enerģiju un vēlmi izzināt putnu pasauli apvienoja daudzus jauniešus putnu izpētei. Pateicoties šo abu cilvēku pūlēm, tika gan atjaunota putnu gredzenošana, gan uzsākts apjomīgs dobumperētāju putnu monitorings, gan pirmo pieredzi ieguva vairāki jaunieši, kuri turpmākajos gados putnu izpētei veltīja daļu sava mūža. Šajā vēsturiskajā pārskatā ieskicēšu galvenos šīs organizācijas darbības virzienus un sasniegumus.

Lasīt rakstu

Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs 2024. gadā

Lauku putni piedzīvo visstraujāko lejupslīdi Eiropā – to parāda arī jaunākais, tikko publicētais Eiropas Putnu uzskaišu padomes (EBCC) publicētais pārskats par putnu populāciju tendencēm Eiropā (PECBMS 2024). Tas, ka tikai aizsargājamās teritorijas nevar nodrošināt dispersu sugu aizsardzību, nav nekas jauns (piemēram, par griezi – Keišs 2011), bet šogad šāds viedoklis publicēts arī par lauku ekosistēmu kopumā (Tscharntke et al. 2024), – ir skaidrs, ka daudzu sugu saglabāšanai nepalīdzēs tikai aizsargājamas teritorijas, bet gan visas ainavas apsaimniekošana tā, lai sugas varētu izdzīvot. Taču daudz ko nosaka valstu prioritātes un, lai gan vārdos “dabas aizsardzība” allaž tiek akcentēta, darbos diemžēl parādās pretēji procesi – tā, piemēram, lauku putnu skaita samazināšanos paātrināja Austrumeiropas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā (Reif, Vermouzek 2019; Reif et al. 2024). Vismaz Rietumeiropas valstīs, piemēram, Šveicē, dažādi bioloģisko daudzveidību veicinoši apsaimniekošanas veidi gūst panākumus (Stoeckli et al. 2017). Taču atskaites punkts Šveicē ir mūsu gadsimtā – laikā, kad vietējās bioloģiskās daudzveidības lejupslīde jau ir sen notikusi. Mums ir jādomā, kā novērst, lai dažādu augu un dzīvnieku populācijas nesaruktu līdz tik zemam līmenim.

Lasīt rakstu

Balto stārķu ligzdošanas sekmju monitorings Latvijā 1989.–2024. gadā

Nu jau pagājuši 40 gadi, kopš lielākās vai mazākās platībās katru gadu sekojam tam, kā Latvijas baltajiem stārķiem Ciconia ciconia veicas ar ligzdošanu. Divi vīri, tēvs un dēls Ernests un Aivars Ķemleri, 1984. gadā brīvprātīgi ķērās pie Snēpeles pagasta (Kuldīgas novadā) apsekošanas, meklējot baltā stārķa ligzdas, aprakstot tās un reģistrējot ligzdošanas sekmes. Tomēr par šāda veida datu plašāka mēroga vākšanas (monitoringa) sākumu uzskatāms 1989. gads, kad to sāka seši brīvprātīgie dalībnieki pašu izvēlētos parauglaukumos. Patlaban tas ir ilgākais nepārtrauktais šāda veida monitorings Latvijā – 36 gadi.

Lasīt rakstu
Pēteris Blūms sniedz interviju žurnālistei Veltai Puriņai starptautiskās ornitologu konferences “Baltic Birds V” kuluāros. Jūrmala, 1987. gada oktobris. (Foto: Aivars Ēmanis)

Par Pētera Blūma (1938–2025) ieguldījumu ornitoloģijā

No Latvijas ornitoloģijas vadošajiem pētniekiem 20. gadsimta otrajā pusē vienu no augstākajām reitinga vietām pilntiesīgi ieņēma Pēteris Blūms. Pēc laikabiedru raksturojuma, viņam piemita lielas darba spējas, iniciatīva, pienākuma apziņa un milzīga neatlaidība, kas nodrošināja daudzpusīgus sasniegumus vairākos putnu izpētes virzienos gandrīz 60 gadu laikā.

Lasīt rakstu

Vai zini, kā mani sauc?

Putnu attēli (alfabētiski): baltais stārķis, baltvēderis, gugatnis, krīklis, kuitala, laucis, lielais dumpis, melnais stārķis, meža pūce, mērkaziņa, pupuķis, pūkpīle, rubenis, sloka, ķīvīte, upes zīriņš, ūpis, vakarlēpis, zivjērglis, jūraskrauklis.

Lasīt rakstu
Foto: Laura Jukāme-Ķerus

Mēs esam paaugušies

Kad mēs ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību tikāmies pirmoreiz, man bija desmit gadu, bet LOB vēl tikai deviņi. Es biju ticis pie sava pirmā binokļa, LOB bija tikko kļuvusi par BirdLife International partnera kandidātu. Pirmais žurnāla “Putni dabā” numurs, kas nonāca manās rokās, bija ceturtais – ar ūdensstrazdu uz vāka un Māra Strazda, Jāņa Priednieka un Gundara Vāveriņa rakstu “Latvijas putnu skaits” – pirmo publikāciju, kurā novērtēti visu Latvijā regulāri ligzdojošo un ziemojošo putnu populāciju lielumi. Kopš tā laika mēs esam paaugušies.

Lasīt rakstu

Mājas strazds – gada putns 2025

Mājas strazds Sturnus vulgaris ir viens no zināmākajiem putniem Latvijā (1. attēls). Tā ir parasta putnu suga Eiropā, ligzdo līdz pat Baikāla ezeram Sibīrijā, izplatības dienvidu robeža iet caur Mongoliju, Indijas ziemeļrietumiem, Afganistānu, Pakistānu, Irānu, Irāku un Turciju (2. attēls). Mājas strazds ir introducēts Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā un tur vismaz vietām uzskatāms par invazīvu sugu, kas konkurē ar vietējām dobumperētāju putnu sugām

Lasīt rakstu

Ar mugursomu pa mežiem un purviem

Jānis Priednieks (dz. 12.02.1956.) ar putniem nodarbojas 56 gadus (kopš 1969. gada). 1979. gadā absolvējis LVU Bioloģijas fakultāti ar diplomdarbu par putnu nakts migrācijām. 1987. gadā Maskavā aizstāvējis disertāciju par putnu teritoriālās izplatības un skaita noteikšanu, sastādot savvaļas dzīvnieku kadastru un veicot vides monitoringu. 1979.–1992. gadā (ar pārtraukumu mācību laikā aspirantūrā) strādājis LVU Zooloģijas muzejā. No 1993. gada strādājis Bioloģijas fakultātē (1994. gadā ievēlēts par docentu, 1998. gadā – par asociēto profesoru, 2000.– 2017. gadā bijis Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs). Vadījis daudzus studentu diplomdarbus, bakalaura un maģistra darbus (no 1983. gada), kā arī sešus promocijas darbus. Publicējis 55 zinātniskus rakstus un konferenču tēzes (no 1985. gada), piedalījies daudzās ornitologu konferencēs Latvijā un ārzemēs. Viens no pirmā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta (1980–1984) iniciatoriem un koordinatoriem. 1992.–2012. gadā bijis Latvijas oficiālais delegāts Eiropas putnu uzskaišu padomē. LOB prezidents 2012.–2020. gadā, ilgus gadus darbojas LOB padomē. 2023. gadā ievēlēts par LOB goda biedru.

Lasīt rakstu
Foto: Ilze Priedniece

Mežu elementi: ieteikumi dabai tuvākai meža apsaimniekošanai

Ja Tu lasi šo rakstu, Tu droši vien esi LOB biedrs. Ja Tu esi LOB biedrs, Tev rūp putni. Un, ja gadījumā Tev pieder mežs, Tu droši vien gribētu zināt, kā saimniekot šajā mežā tā, lai tas nodarītu putniem pēc iespējas mazāk ļaunuma. Lai palīdzētu meža apsaimniekotājiem, kas gribētu saimniekot ar dabai tuvākām metodēm, esam sagatavojuši video sēriju “Mežu elementi”, kas atrodama LOB YouTube kontā, kur dažādi speciālisti izskaidro dažādu mežu elementu nozīmi. Aicinu noskatīties šos video, bet tiem, kam nav laika vai iespēju skatīties video internetā, piedāvāju īsus rakstiskus ieteikumus saudzīgākai meža apsaimniekošanai.

Lasīt rakstu
Baltacis Aythya nyroca (tēviņš) Bažciema karjerā 27.04.2024. (Foto: Edgars Smislovs)

Reto putnu sugu novērojumi Latvijā 2024. gadā

Šajā apskatā iekļautas tās putnu sugas, kurām Latvijā reģistrēti mazāk par 25 novērojumiem (novērojumu skaits pēc www.putni.lv uzskaitījuma). Apskatā lietota Starptautiskā Ornitoloģiskā kongresa sistemātika (Gill et al. 2024)¹, un tas izveidots, apkopojot informāciju no interneta vietnēm www.putni.lv (uztur Agris Celmiņš), www.dabasdati.lv (uztur Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība), www.facebook.com/birdinglatvia (uztur Edgars Smislovs) un www.trektellen.org platformas (Gerard Troost).

Lasīt rakstu
Sarakstam ar sugām, kuru populācijas kopš 2005. gada samazinās, pievienojies pelēkais strazds Turdus pilaris. (Foto: Ainārs Auniņš)

Latvijas ligzdojošo putnu uzskaites: parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2024

Šogad kopš uzskaišu programmas sākuma aprit 20 gadu. Tā tika pieteikta 2005. gada pavasarī, aicinot putnu vērotājus iesaistīties standartizētās uzskaitēs (Auniņš 2005). Kopš tā laika jau 20 putnu ligzdošanas sezonas esam skaitījuši putnus pastāvīgos maršrutos. Tas ļāvis mums vairs ne subjektīvi, bet kvantitatīvi vērtēt pārmaiņas lielākās daļas Latvijā ligzdojošo putnu populācijās. Mūsu zināšanas par šīm pārmaiņām vairs nebalstās subjektīvos apgalvojumos vai mēģinājumos savu individuālo pieredzi vai lokālus fenomenus ekstrapolēt uz visu valsti. It kā būtu iemesls jubileju svinēt, bet, redzot aktīvo uzskaišu maršrutu skaita samazinājumu pēdējos gados un atgriešanos stāvoklī, kurā bijām pirms deviņiem gadiem, svarīgāk liekas darīt visu iespējamo, lai aktīvo maršrutu skaits ne tikai atgrieztos 2021. un 2022. gada līmenī, bet palielinātos. Ligzdojošu putnu uzskaišu programmas eksistence ir pilnīgi atkarīga no tās dalībniekiem, tāpēc tikai uzskaišu veicēju aktivitāte rādīs, vai programma varēs pastāvēt arī turpmāk. Tomēr, lai kāda arī nebūtu nākotne, šobrīd mums pieejami dati par 20 ligzdošanas sezonām, kuras aptver 19 gadu laika periodu. Tādēļ ir vērts palūkoties, ko tie stāsta par putnu populācijām šajā laikā.

Lasīt rakstu
Zvirbuļvanags Accipiter nisus. (Foto: Andrejs Jesko)

Plēsīgo putnu fona monitoringa rezultāti pēc 2024. gada uzskaišu sezonas

2024. gadā plēsīgo putnu monitoringa ietvaros apsekoti 35 parauglaukumi. Pēc uzskaišu sezonas, izmantojot gan TRIM, gan nepilnīgas konstatēšanas modeļus, iegūti populāciju pārmaiņu rādītāji 17 sugām. Kopš monitoringa sākuma 2014. gadā pieaugoša populācija ir konstatēta meža pūcei Strix aluco, mazajam ērglim Clanga pomarina, jūras ērglim Haliaeetus albicilla un bikšainajam apogam Aegolius funereus, stabila – apodziņam Glaucidium passerinum, ausainajai pūcei Asio otus, urālpūcei Strix uralensis, bet dilstoša – ķīķim Pernis apivorus, niedru lijai Circus aeruginosus, peļu klijānam Buteo buteo, lauku piekūnam Falco tinnunculus un bezdelīgu piekūnam Falco subbuteo. Starp datu analīzes metodēm ir pretrunas zvirbuļvanaga Accipiter nisus populācijas pārmaiņu rādītāja klasifikācijā.

Lasīt rakstu

Putnu vērošana Kaņierī

Par Kaņieri kā jauku brīvdienu pastaigu vietu uzzināju, pirms biju sākusi nopietnāk apgūt putnu sugas. Kā lielākā daļa cilvēku, kuriem patīk būt dabā, arī es tobrīd putnus uztvēru kā “putnus”, daudz neaizdomājoties, kāda pasaule slēpjas aiz šī viena vārda. Tomēr pat toreiz kopā ar draudzeni nospriedām, ka šī nu gan ir putnu metropole. Bija pavasaris, un daudzbalsīgais koris mūs abas, kurām mūzika ir būtiska dzīves daļa, apbūra un lika tur atgriezties vēl un vēl. Vēlāk vienkāršam priekam par skaistu dabu un putnu balsīm pievienojās zināšanas un gandarījums par dažādajām novērotajām putnu sugām, ezeru dažādos gadalaikos apmeklējot gan vienatnē, gan kopā ar putnu vērotāju komandu “Svilpastes”.

Lasīt rakstu
LOC zīmoga nospiedums, 20. gs. 20. gadi. No Ruslana Matroža arhīva.

Latvijas Ornitoloģijas centrālei – 100

2025. gadā 100 gadu aprit Latvijas Ornitoloģijas centrālei (LOC)¹, kura mūsu valstī uzsāka regulāru putnu gredzenošanu un gājputnu atlidošanas reģistrēšanu, organizēja pirmo ligzdojošo balto stārķu uzskaiti 1934. gadā, daudzveidīgām ar putnu pētījumiem saistītām aktivitātēm piesaistīja vairāk par 400 brīvprātīgu līdzstrādnieku (vienlaikus aktīvi bija ap 50–60) un veicināja ornitoloģijas attīstību 20 gadu periodā, turklāt šīs organizācijas savāktos materiālus pētnieki izmanto līdz mūsdienām. Mūsu žurnāla lappusēs jau stāstīts par LOC darbību (Vīksne 1995), bet kopš tā laika iegūta papildu informācija par tās darbības rezultātiem, pilnīgāka publicēto darbu bibliogrāfija un precizēti biogrāfiskie dati par aktīvākajiem līdzstrādniekiem.

Lasīt rakstu

Uz zināmā un nezināmā robežas

LOB goda biedrs Jefims Kacs (1947) putnu izpētei Latvijā veltījis 30 dzīves gadus (1962–1992), šajā laikā publicējis 49 zinātniskus un populārzinātniskus rakstus, piedalījies 18 ornitologu konferencēs. Plašākam lasītāju lokam zināmas divas viņa sarakstītās grāmatas: “Kā migrē un orientējas putni” (1985) un “Putnu valoda” (1989), abas izdotas izdevniecībā “Zinātne” populārzinātnisko grāmatu sērijā “Daba un mēs”. Jefims Kacs putnu pētījumiem pievērsās 15 gadu vecumā, kad uzsāka putnu gredzenošanu (1962.–1991. gadā apgredzenoja kopumā 5259 putnus), bet no 1963. gada vasarās kā brīvprātīgais palīgs darbojās Engures ornitoloģiskajā stacionārā. 1967.–1992. gadā strādāja ZA Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijā, galvenais pētījumu virziens – putnu orientācija un navigācija. 1971. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti ar diplomdarbu par sarkanrīklīšu uzvedības reakciju individuālajām īpatnībām orientācijas pētījumos, bet pēc desmit gadiem Maskavā aizstāvēja disertāciju par sarkanrīklīšu orientāciju, jau balstoties uz 2179 veikto eksperimentu rezultātiem (1969–1978). Piedalījies datu vākšanā pirmajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam (1980–1984), 1983. gadā veicis balto stārķu pētījumu aizkavējuma migrācijas apstākļos, 1984.–1991. gadā piedalījies putnu uzskaitēs un riska zonu noteikšanā lidlauku teritorijās un to apkārtnē. No 1992. gada kopā ar ģimeni dzīvo ASV, bet uztur kontaktus ar bijušajiem kolēģiem, regulāri apmeklē Latviju un tiekas ar ornitologiem. 2024. gadā ievēlēts par LOB goda biedru.

Lasīt rakstu

Naktsputnu monitorings lauku ainavā 2023. gadā

To, kāda izskatījās Latvijas lauku ainava pirms gadsimta, mēs vairs varam tikai nojaust, apskatot senas pastkartes (piemēram, Malahovskis 2023). Kaut arī šāda ainava bija tikai pa pusei dabiska, jo tajā bija iekopti lauki, dabas daudzveidību lielā mērā sekmēja roku darbs, un dabas daudzveidība bija šādas saimniekošanas blakusprodukts. Mūsdienās cilvēku spēkos ir pārveidot dabu vēl vairāk – līdz nepazīšanai. Pārsvarā lauku ainavā pieaug aramzemju platības uz zālāju rēķina, piemēram, Šveicē vairāk nekā divarpus gadsimtu ilgā pētījumā vienā pagastā zālāji 2013. gadā bija gandrīz izzuduši (Bürgi et al. 2015). Pārmaiņas notiek arī zālāju un aramzemju apsaimniekošanas veidā. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai un vispārējam labklājības pieaugumam Eiropas valstīs, arvien vairāk tiek izmantoti pesticīdi, pārsvarā insekticīdi – kukaiņu indes, ko saudzīgi mēdz dēvēt par “augu aizsardzības līdzekļiem” –, taču arī herbicīdi un fungicīdi. Putnus šīs indes ietekmē pārsvarā netieši, taču daudzām putnu sugām šī netiešā ietekme ir ievērojama (Campbell, Cooke 1997). Pie tam – pesticīdu pielietojuma kopējais apjoms turpina palielināties arī mūsdienās, tai skaitā Eiropas valstīs (Stockstad, Grullon 2013).

Lasīt rakstu

Torņu cīņas 2024

Putnu vērošanas sacensības “Torņu cīņas 2024” notika 18.–19. maijā. Tās rīkoja Latvijas Ornitoloģijas biedrība (koordinatori – Agnis Bušs, Ieva Vavilova un Elīna Gulbe). Pateicamies sadarbības partneriem – maizes ceptuvei “Lāči”, putnu māju ražotnei “Simbaro”, Dzīvotne.lv, SIA “Jāņa sēta”, SIA “Diversum”, SIA “Motacilla”, “Swarovski Optik”, “3 pavāru restorānam”, “Pavāru mājai” Līgatnē, Martai Gotlībai un Dabas aizsardzības pārvaldei. Īpašs paldies Mārim Jaunzemim, kurš ik gadus apkopo Torņu cīņu statistiku!

Lasīt rakstu

Putnošana Mangaļsalā gada aukstajos mēnešos

Daudziem rīdziniekiem un pilsētas viesiem Mangaļsala ir viens no iecienītākajiem pastaigu galamērķiem. Šī Rīgas piejūras daļa ir pieejama ar sabiedrisko transportu un diezgan tuvu pilsētas centram, tādēļ ir viena no visbiežāk apmeklētajām atpūtas vietām brīvā dabā, turklāt Mangaļsalas dambis/ mols un dabas parka “Piejūra” daudzveidīgie biotopi ir lieliska vieta putnu vērošanai. Šis maršruts ir interesants ne tikai putnu masveida pārlidojumu periodos, bet arī gada aukstajos mēnešos, tāpēc šajā pārskatā īsumā pastāstīšu par šeit sastopamajām putnu sugām periodā no novembra līdz martam.

Lasīt rakstu