Menu
2022. gadā Latvijas piekrastē tika īstenots līdz šim vēl nebijis pasākums: trīs vietās – Gaujas grīvā, Irbes grīvā un Ķikana grīvā – cilvēku apmeklējumiem tika ierobežota pludmale, lai nodrošinātu netraucētu ligzdošanu piekrastes putniem (1. attēls). Šo pasākumu īstenoja Dabas aizsardzības pārvalde piekrastē ligzdojošo putnu monitoringa ietvaros.
2022. gada augustā Jānim Priedniekam un man otro reizi mūžā palaimējās vērot iespaidīgu kukaiņu piekūnu Falco vespertinus migrāciju pie Kolkasraga (pirmā reize bija pirms trim gadiem – 2019. gada augustā; par to jau rakstīju žurnāla “Putni dabā” 86. numurā (Priedniece 2019).
2022. gads bija Torņu cīņu 20 gadu jubilejas gads. Sacensības notika 17. reizi, piedaloties 16 komandām ar 63 dalībniekiem. Pasākumu organizēja Latvijas Ornitoloģijas biedrība (koordinatori – Agnis Bušs un Andris Dekants). Paldies atbalstītājiem – Sabiedrības integrācijas fondam, Kultūras ministrijai, Pavāru mājai Līgatnē, SIA “Jāņa sēta”, SIA “Motacilla”, “Swarovski Optik”, maizes ceptuvei “Lāči”, putnu māju ražotnei “Simbaro”, Martai Gotlībai un Dabas aizsardzības pārvaldei.
Videostāstu ciklā “Putnustāsti. Personība” LOB biedri – biologs Ainārs Auniņš, ārste Zane Dāvidsone un uzņēmējs Justs Krapāns – dalās savā putnošanas pieredzē un izaicinājumos, ejot dabā.
2022. gadā Latvijā iznāca ilustrēta putnu vērošanas rokasgrāmata “Putnu noteicējs”. Lāša Svensona, Kiliana Malernija un Dana Seterstrema veidoto Eiropas putnu noteicēju latviešu valodā klajā laidusi SIA “Jāņa sēta” sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību. Līdz šim šī grāmata bija pieejama tikai angliski un citās svešvalodās. Kopš pirmā izdevuma iznākšanas 1999. gadā tā tulkota vairāk nekā 14 valodās, kopumā sasniedzot ap 700 000 pārdotu eksemplāru.
2023. gada pavasaris ir trešā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta (2020–2024) ceturtā, priekšpēdējā sezona. Pienācis laiks, kad atkal dodamies dabā, lai reģistrētu ligzdojošos putnus. Kā rīkoties, lai atlikušajās atlanta sezonās pēc iespējas labāk apsekotu Latvijas teritoriju?
2022. gada marta beigās sociālajā tīklā Facebook parādījās daži intriģējoši ieraksti, ka ar raidītāju aprīkots svītrainais ērglis Aquila fasciata no Francijas ir šķērsojis gandrīz visu Poliju un atrodas pie Kaļiņingradas apgabala robežas. Pēc dažām dienām poļu putnu vērotāji izplatīja karti ar ērgļa ceļojuma fragmentu pa Latviju un Lietuvu – no Rīgas apkārtnes līdz Nemunas deltas rajonam. Kaut arī nebija nekādu ziņu par precīzām atsevišķu kartē redzamo punktu koordinātēm, tomēr bija skaidrs, ka Latviju ir šķērsojis svītrainais ērglis. Lai gūtu pilnīgu pārliecību, ka Latvijas putnu sarakstu var papildināt ar šo sugu, vajadzēja iegūt konkrētākas ziņas no projekta autoriem. Pavasarī tika saņemta atbilde, ka svītrainais ērglis ir veiksmīgi atgriezies Francijā, tagad ir karstākais sezonas laiks un informācija ar visu putna klejojumu karti tiks izplatīta vēlāk.
14.04.2022. Latvijā pirmoreiz tika konstatēta gredzenpīle Aythya collaris. Novērojums veikts Kurzemē – Sātiņu zivju dīķos Saldus novadā.
Šajā apskatā iekļautas tās putnu sugas, kurām Latvijā reģistrēti mazāk par 25 novērojumiem (novērojumu skaits pēc www.putni.lv uzskaitījuma). Ja kādai sugai 2022. gadā pārsniegts 25 novērojumu skaits, tad uzskaitīti visi šīs sugas novērojumi 2022. gadā. Atzīmēta arī pierādīta plīvurpūces Tyto alba ligzdošana pirmo reizi pēdējos 70 gados. Apskats izveidots, apkopojot informāciju no interneta vietnēm www.putni.lv (uztur Agris Celmiņš), www.latvijasputni.lv (uztur Kārlis Millers) un www.dabasdati.lv (uztur Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība).
Par 2023. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies lakstīgalu – vienu no svarīgākajiem putniem mūsu kultūrā. Lakstīgala, mazs pelēks putniņš, mūsu ievērību izpelnījusies ar savu skaisto balsi.
Lejuplādēt žurnāla pdf Uz žurnāla pirmā vāka:Lakstīgala Luscinia lusciniaFoto: Igors Deņisovs Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības “Jāņa sēta”,
Lejuplādēt žurnāla pdf Uz žurnāla pirmā vāka: Svīre Apus apus Foto: Edgars Smislovs Atbalstītāji: Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības
Turpinot videostāstu ciklu “Putnustāsti. Personība”, no vairāk nekā 800 biedru kuplā pulka aicinām tuvplānā iepazīt dažus LOB biedrus un viņu putnošanas paradumus.
Dabas daudzveidību lauku ainavā gadsimtiem ilgi uzturēja ekstensīva lauksaimniecība (Bignal, McCracken 2000), taču mūsdienās cilvēki Eiropā ir pārāk pārtikuši un slinki, lai nodarbotos ar šādu lauksaimniecību, tāpēc tā, līdz ar zināšanām, piemēram, par savvaļas augu izmantošanu pārtikā, – izzūd (Łuczaj et al. 2012). Mūsdienās lauksaimniecība negatīvi ietekmē ap 80 % apdraudēto putnu un ap 75 % apdraudēto zīdītāju sugu pasaules mērogā (Tilman et al. 2017). Šī ietekme izpaužas gan tieši – iznīcinot indivīdus, kā, piemēram, aparot lauku un iznīcinot ķīvīšu ligzdas vai nopļaujot pļavu, tā sapļaujot griezes (Norris 1947; Tyler et al. 1998), gan netieši – iznīcinot dabiskos biotopus (Koffijberg et al. 2016).
Putnu populācijas visā Eiropā piedzīvo lielas pārmaiņas dažādu antropogēno vides faktoru dēļ (Eglington, Pearce-Higgins 2012; Jørgensen et al. 2016). Tādēļ arvien vairāk sugu kļūst apdraudētas un ir nepieciešami pasākumi to populāciju saglabāšanai (Powers, Jetz 2019). Dabas aizsardzība nav iespējama, ja trūkst zināšanu par savvaļas sugu populāciju stāvokli, jo bez tām nav iespējams novērtēt dažādu sugu apdraudējuma pakāpi un noteikt aizsardzības prioritātes. Līdz ar to ligzdojošo putnu uzskaites Eiropā veido pamatu, uz kura turpmāk var būvēt zināšanās balstītu sugu aizsardzību. Arī Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu programma ir daļa no šīs sistēmas, un tā ļauj mums ik gadu palūkoties uz putnu populāciju stāvokli mūsu valstī.
Par 2022. gada putnu esam izvēlējušies svīri – daudziem pazīstamu pilsētu iemītnieci, ko gan reizēm jaucam ar bezdelīgu vai čurksti. Par svīri daudz vēsta tās vārds dažādās valodās.
Latvijas ornitoloģiskā bibliogrāfija – publicētie darbi par savvaļas putniem mūsdienu Latvijas teritorijā – ietver ap 10 000 dažādu avotu, no īsām piezīmēm plašsaziņas līdzekļos līdz zinātniskām monogrāfijām, kas publicētas 244 gadu laikā kopš Johana Fišera monumentālā darba par Vidzemes dabu (1778), kurš tiek uzskatīts par pirmo avotu mūsu faunistikā.
21. februārī, sapakojis savus zīmēšanas piederumus, kā arī Kanāriju salu tauriņu, augu un putnu noteicēju, kopā ar tēti uzsāku savu nedēļu garo ceļojumu uz vienu no astoņām Kanāriju salām – Fuerteventuru. Esam iecerējuši dzīvot mūsu VW busiņā, vērot putnus un zīmēt, cik vien iespējams! Priekšā garš ceļš ar kuģi, tāpēc sāku jau domās veidot sarakstu ar tā sauktajām “mērķsugām”. Kopā sanāk aptuveni septiņas. Daudzas citas Kanāriju salu “mērķsugas” jau redzētas Tenerifē, un Fuerteventurā ceru iekļaut savā sarakstā dažādas tuksneša sugas.
2022. gadā konstatējām lauku piekūna sekmīgu ligzdošanu baltā stārķa ligzdā pēc tam, kad šī paša piekūnu pāra pirmais perējums būrītī tika izpostīts.
Šis raksts ir atskats uz pļavu liju ligzdošanas sekmju novērojumiem, ko autors veicis savā plēsīgo putnu monitoringa parauglaukumā Nagļu pagastā, Rēzeknes novadā. Visi rakstam pievienotie fotoattēli uzņemti Nagļos, visu attēlu autors ir Andrejs Jesko.
“Putni dabā” iznāk kopš 1987. gada un ir vienīgais žurnāls par un ap putniem latviešu valodā!
© Putni dabā/ LOB 2019
Žurnāla interneta vietne atjaunota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu
