Raksts publicēts Putni dabā 90 (2022/1), lpp. 44–49
OSKARS KEIŠS
oskars.keiss@lu.lv
Tradicionālās lauksaimniecības izzušana rada lielu problēmu, jo dabisko un pusdabisko pļavu apsaimniekošana ir jānodrošina dabas aizsardzības nolūkos un – pretēji bieži apgalvotajam – ar “savvaļas lopu” ganīšanu vien nepietiek. Dažām sugām (piemēram, griezei un grīšļu ķauķim) pļavu noganīšana nav vēlama. Tām daudz piemērotāka ir pļavu vēla pļaušana.
Šādai apsaimniekošanai ir paredzēta daļa no Kopējās lauksaimniecības politikas (CAP – Common Agricultural Policy) naudas, kuras izmantošanu jaunajā plānošanas periodā daudz vairāk nekā iepriekš nosaka katra dalībvalsts. Turpmākajos gados varēsim redzēt, cik efektīvi Latvija izmantos šos resursus bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Iepriekšējā pieredze rāda, ka Slovēnijā CAP resursi, gluži otrādi, bija viens no galvenajiem iemesliem bioloģiskās daudzveidības zudumam (Šumrada et al. 2021).
Pagaidām Latvijas Republikas Zemkopības ministrija nav ņēmusi vērā šī monitoringa rezultātus, jo griezes aizsardzībai Latvijas lauku attīstības programmā (Kopējās lauksaimniecības politikas Latvijas realizācijā) nav paredzēti nekādi aizsardzības mehānismi, neskatoties uz to, ka pēdējo sešu gadu tendence (2015–2020), kas tika publiskota pērn, parāda griezes populācijas strauju un būtisku (p<0,01) samazinājumu Latvijā.
Šis ir kārtējais – 17. pārskats par agroainavas naktsputnu monitoringu Latvijā. Kopš pirmā pārskata 1997. gadā pārskati ir publicēti regulāri (Auniņš, Keišs 2012, 2013; Keišs 1997, 2005, 2009a, 2009b, 2012, 2013, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020, 2021; Keišs, Ķemlers 2000; Keišs, Lediņš 2002).
Materiāls un metodes
Lauku pētījumu metodes ir sīki aprakstītas jau iepriekš (Keišs 2013). Šo metožu apraksts ir pieejams arī tīmeklī, Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājas lapā (https://www.lob.lv/wp-content/uploads/2021/03/Naktsputnu_uzskaisu_metodika.pdf).
Uzskaites dažādos parauglaukumos tika veiktas ar neregulāriem pārtraukumiem. Lai izvērtētu griežu populācijas skaita attīstības tendences un novērtētu parauglaukumos notikušās biotopu izmaiņas, tika lietota monitoringa datu apstrādes programmas TRIM (TRends and Indices for Monitoring data) 3. versija (Pannekoek, van Strien 2001). Nīderlandes Statistikas biroja zinātnieki ir radījuši šo programmu tieši putnu monitoringa datu apstrādei, tās lietošanu iesaka Eiropas putnu uzskaišu padome (EBCC – European Bird Census Council), un tā tiek plaši lietota Eiropā (Gregory et al. 2019).
Pēc iepriekš minētajiem TRIM programmas nosacījumiem, gadskārtējo TRIM indeksu aprēķināšanā var izmantot tikai to parauglaukumu datus, kuros uzskaites ir veiktas vismaz divus gadus. Pēc 2021. gada sezonas griezei šādu parauglaukumu skaits periodā no 1989. līdz 2021. gadam sasniedza 79, kopā šajā 33 gadu periodā griežu uzskaites veiktas 84 parauglaukumos (tātad – piecas uzskaites veiktas tikai vienu gadu). 2021. gadā viens parauglaukums tika iekārtots no jauna, tomēr diemžēl uzskaites tajā netika veiktas.
Rezultāti un analīze
Naktsputnu uzskaites Latvijā 2021. gadā ir veiktas 45 parauglaukumos, taču līdz datu analīzei un arī raksta sagatavošanas brīdim ir iesniegtas ziņas par novērojumiem 44 no tiem (1. attēls). Deviņos no 44 parauglaukumiem uzskaitītas tikai griezes; no tiem trijos – arī lakstīgalas; no šiem parauglaukumiem vēl divos – arī paipalas (sk. 1. tabulu). Pārējos 35 maršrutos reģistrētas visas dzirdamās sugas, taču tas atkarīgs no brīvprātīgo novērotāju kvalifikācijas, un šķiet, ka maršrutos, kuros nav konstatētas dažas parastas sugas, tās, visticamāk, nav atpazītas.
Kopā 44 parauglaukumos reģistrētas 37 putnu sugas (1. tabula), no kurām apmēram 15–20 uzskatāmas par naktsputniem. Vienpadsmit putnu sugas konstatētas 10 vai vairākos parauglaukumos – grieze (39 no 44 parauglaukumiem), purva ķauķis (31 no 35), lakstīgala (29 no 38), kārklu ķauķis (25 no 35), ceru ķauķis (23 no 35), upes ķauķis un krūmu ķauķis (18 no 35), meža pūce (15 no 37), sloka (13 no 37), paipala (12 no 37) un vakarlēpis (10 no 35). Pārējās sugas novērotas deviņos un mazāk parauglaukumos, t. sk. desmit sugas reģistrētas tikai vienā parauglaukumā (1. tabula).
Tika aprēķinātas populācijas skaita tendences trim laika periodiem: 2006.–2021. gadam (2. tabula), kā arī 2011.–2021. gadam un 2016.–2021. gadam. Griezei ir aprēķināta arī tendence kopš griezes monitoringa pētījumu sākuma – no 1989. līdz 2021. gadam (parādīta 2. tabulā). Kā jau sagaidāms, datu trūkuma dēļ visīsākajā periodā (2016–2021) astoņām sugām tendences ir neskaidras. Atlikušajos divos periodos neskaidras tendences ir tikai trim sugām 2011.–2021. gadā: paipalai, ormanītim un niedru strazdam, bet 2006.–2021. gadā tikai divām: ormanītim un meža pūcei.
Mērens samazinājums kopš 2006. gada novērojams kārklu ķauķim, niedru strazdam, griezei, paipalai, upes ķauķim un lakstīgalai. Stabilas tendences ir purva ķauķim, ceru ķauķim. Mērens pieaugums – slokai, bet straujš pieaugums – krūmu ķauķim. Taču kopš 2011. gada griezei ir vērojams straujš skaita samazinājums (2. tabula), bet mērens samazinājums – upes un kārklu ķauķiem, savukārt mērens pieaugums – ceru un krūmu ķauķiem, kā arī meža pūcei un slokai. 2016.–2021. gada īstermiņa tendences vairumam analizēto sugu ir neskaidras.
Griezes ilgtermiņa tendence kopš 1989. gada pirmo reizi ir “stabila” – vēl 1989.–2020. gada tendence griezei bija “mēreni pieaugoša”. Tas nozīmē, ka mūsdienās lauku bioloģiskās daudzveidības noplicināšanās turpinās (kopš 2011. gada griezes skaits strauji samazinās), un par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību attopas tikai to valstu iedzīvotāji, kurās tā jau teju pavisam izzudusi kā Beļģijā vai Nīderlandē. Varu tikai mums novēlēt tomēr sākt par to rūpēties, kamēr vēl nav par vēlu.
Pateicības
Šo pētījumu 2014.–2021. gadā finansēja Dabas aizsardzības pārvalde. Griezes un naktsputnu monitoringu periodā no 1989. gada līdz 2013. gadam ir finansējuši dažādi avoti, tajā skaitā līdz 1995. gadam; no 1997. līdz 2002. gadam, kā arī 2010. un 2011. gadā monitorings nesaņēma nekādu finansiālu atbalstu, tam tika izmantoti pašu novērotāju un koordinatoru personīgie līdzekļi.
2021. gadā naktsputnus ir uzskaitījuši (un par to viņiem vislielākā pateicība) šie brīvprātīgie novērotāji: Alise Ārgule, Agnese Balandiņa, Aija Bensone, Dmitrijs Boiko, Imants Brusbārdis, Reinis Brusbārdis, Ivo Dinsbergs, Toms Endziņš, Agnese Gaile, Valts Jaunzemis, Inese Kaminska, Elvijs Kantāns, Renāte Kaupuža, Artūrs Kaupužs, Oskars Keišs, Mareks Kilups, Andris Klepers, Toms Kohs, Ilze Kukāre, Normunds Kukārs, Viesturs Ķerus, Edmunds Lapinskis, Imants Lapinskis, Agnese Laputeva, Andis Laputevs, Edgars Laucis, Edgars Lediņš, Viesturs Leitholds, Andis Liepa, Ārija Ločmele, Jānis Ločmelis, Sintija Martinsone, Aivars Meinards, Irisa Mukāne, Dainis Nāburgs, Mārtiņš Platacis, Ainis Platais, Artis Strods, Matīss Stunda, Jana Tipovska, Oļģerts Tīliks, Aivis Tjagunovičs, Mārtiņš Vaišļa, Viesturs Vīgants, Juris Vīgulis, Arnis Zacmanis, Ieviņa Zakrepska un Aija Zāgmane.
Literatūra
Auniņš A. 2013. Putnu BVZ noteikšana dabā. Grām.: Lārmanis V. (red.), Bioloģiski vērtīgo zālāju kartēšanas metodika, Sigulda: Dabas aizsardzības pārvalde, 24–36.
Auniņš A. 2018. Ligzdojošo putnu skaits turpina samazināties: visvairāk cieš Āfrikā ziemojošie un ar lauksaimniecības zemēm saistītie putni. Putni dabā 81 (2018/1): 10–15.
Auniņš A. 2019. Parasto putnu skaita pārmaiņas 2015–2018: plukšķis izzūd, bet dzeltenā cielava atgriežas? Putni dabā 84 (2019/1): 7–13.
Auniņš A. 2020. Parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2019: pēdējo gadu nevēlamās tendences saglabājas? Putni dabā 87 (2020/1): 6–11.
Auniņš A., Keišs O. 2012. Lauku putnu populācijas indeksa monitorings. Gala atskaite par 2012. gadu. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Auniņš A., Keišs O. 2013. Lauku putnu populācijas indeksa monitorings. Gala atskaite par 2013. gadu. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Bellebaum J., Koffijberg K. 2018. Present agri-environment measures in Europe are not sufficient for the conservation of a highly sensitive bird species, the Corncrake Crex crex. Agriculture, Ecosystems & Environment 257: 30–37.
Bignal E. M., McCracken D. I. 2000. The nature conservation value of European traditional farming systems. Environmental Reviews 8 (3): 149–171. doi.org/10.1139/er-8-3-149.
Busch M., Katzenberger J., Trautmann S., Gerlach B., Droeschmeister R., Sudfeldt C. 2020. Drivers of population change in common farmland birds in Germany. Bird Conservation International 30 (3): 335–354. doi.org/10.1017/S0959270919000480.
Clough Y., Kirchweger S., Kantelhardt J. 2020. Field sizes and the future of farmland biodiversity in European landscapes. Conservation Letters 13 (6): e12752. doi.org/10.1111/conl.12752.
Celmiņš A. 1990. Preliminary results of “Acroproject” in Latvia. Proceedings of the fifth conference on the study and conservation of migratory birds of the Baltic basin, Rīga, October 5–10, 1987, Vol. I: 67–70.
Celmiņš A., Baumanis J. 1987. Novērojumi par ķauķu Acrocephalus, Locustella un lakstīgalas Erithacus luscinia dziedāšanas aktivitāti atkarībā no ligzdošanas sezonas un diennakts laika. Rekomendācijas uzskaitēm. Putni dabā 1: 21–48.
Gamero A., Brotons L., Brunner A., Foppen R., Fornasari L., Gregory R. D., Herrando S., Hořák D., Jiguet F., Kmecl P., Lehikoinen A., Lindström Å., Paquet J.-Y., Reif J., Sirkiä P. M., Škorpilová J., van Strien A., Szep T., Telenskỳ T., Teufelbauer N., Trautmann S., van Turnhout C. A. M., Vermouzek Z., Vikstrøm T., Vořišek P. 2017. Tracking progress toward EU biodiversity strategy targets: EU policy effects in preserving its common farmland birds. Conservation Letters 10 (4): 395–402.
Gregory R. D., Škorpilova J., Vořišek P., Butler S. 2019. An analysis of trends, uncertainty and species selection shows contrasting trends of widespread forest and farmland birds in Europe. Ecological Indicators 103: 676–687.
Greenwood J. J. 2007. Citizens, science and bird conservation. Journal of Ornithology 148 (S1): S77–S124.
Habel J. C., Ulrich W., Biburger N., Seibold S., Schmitt T. 2019. Agricultural intensification drives butterfly decline. Insect Conservation and Diversity 12 (4): 289–295.
Hallmann C. A., Sorg M., Jongejans E., Siepel H., Hofland N., Schwan H., Stenmans W., Müller A., Sumser H., Hörren T., Goulson D., de Kroon H. 2017. More than 75 percent decline over 27 years in total flying insect biomass in protected areas. PLoS ONE 12 (10): e0185809.
Heldbjerg H., Sunde P., Fox A. D. 2018. Continuous population declines for specialist farmland birds 1987–2014 in Denmark indicates no halt in biodiversity loss in agricultural habitats. Bird Conservation International 28 (2): 278–292.
Keišs O. 1997. Griežu uzskaišu rezultāti Latvijā 1989.–1995. gadā. Putni dabā 7.1: 11–21.
Keišs O. 1999. Grieze: sugas aizsardzības plāns Latvijai. Nepublicēts ziņojums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Keišs O. 2005. Lauksaimniecības zemes lietošanas izmaiņu ietekme uz griezes Crex crex populāciju Latvijā (angliski ar kopsavilkumu latviski). Acta Universitatis Latviensis, Biology 691: 93–109.
Keišs O. 2006. Lauksaimniecības pārmaiņu ietekme uz griezes Crex crex (L.) populāciju Latvijā: skaita dinamika, biotopu izvēle un populācijas struktūra. Doktora disertācija. Rīga: Latvijas Universitāte, 100 lpp.
Keišs O. 2009. Grieze uz naža asmens – starp intensīvu lauksaimniecību un apmežošanu. Medības. Makšķerēšana. Daba 2009/6: 24–26.
Keišs O. 2009. Griezes monitoringa 20 gadi Latvijā. Putni dabā 2009/2: 18–19.
Keišs O. 2012. Naktsputnu monitorings Latvijā – griezes uzskaites no 1989. līdz 2011. gadam. Putni dabā 2012/3–4: 10–11.
Keišs O. 2013. Naktsputnu uzskaites Latvijā 2006.–2012. gadā. Putni dabā 2013/3: 4–7.
Keišs O. 2015. Ceturtdaļgadsimts kopā ar Latvijas griezēm – naktsputnu uzskaites Latvijā kopš 1989. gada. Putni dabā 69 (2015/1): 16–20.
Keišs O. 2016. Naktsputnu uzskaites lauksaimniecības zemēs Latvijā: 1989–2015. Putni dabā 74 (2016/2): 10–12.
Keišs O. 2017. Naktsputnu uzskaites lauksaimniecības zemēs 2016. gadā. Putni dabā 78 (2017/2): 3–7.
Keišs O. 2018. Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs Latvijā 2017. gadā. Putni dabā 81 (2018/1): 21–25.
Keišs O. 2019. Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs 2018. gadā. Putni dabā 85 (2019/2): 3–9.
Keišs O. 2020. Kad vadzis lūzīs? Pārskats par naktsputnu monitoringu Latvijā 2019. gadā. Putni dabā 87 (2020/1): 17–22.
Keišs O. 2021. Griežu skaits Latvijā pēdējos 5 gados strauji samazinās: pārskats par naktsputnu monitoringu Latvijā 2020. gadā. Putni dabā 89: 11–16.
Keišs O., Auniņš A. 2017. Estimate of the Corncrake (Crex crex) population in Latvia – two methods, three estimates. Programme and Abstracts of the 11th Conference of the European Ornithologists’ Union, 18–22 August, 2017, Turku, Finland: 153.
Keišs O., Ķemlers A. 2000. Griežu (Crex crex) skaita palielināšanās Latvijā 1990. gados – vai varam lepoties ar sekmīgu sugas aizsardzību? Putni dabā 10.3: 22–30.
Keišs O., Lediņš E. 2002. Griezes monitorings Latvijā: maršrutu uzskaites 1989.–2002. gadā. Putni dabā 12.3: 13–21.
Ķerus V., Dekants A., Auniņš A., Mārdega I. 2021. Latvijas Ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017: putnu skaits, izplatība un to pārmaiņas. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 512 lpp.
Koffijberg K., Hallmann C. A., Keišs O., Schäffer N., 2016. Recent population status and trends of Corncrakes Crex crex in Europe. Die Vogelwelt 136: 75–87.
Langhammer M., Grimm V. 2020. Mitigating bioenergy-driven biodiversity decline: A modelling approach with the European brown hare. Ecological Modelling 416: 108914.
Leclère D., Obersteiner M., Barrett M., Butchart S. H. M., Chaudhary A., De Palma A., DeClerck F. A. J., Di Marco M., Doelman J. C., Dürauer M., Freeman R., Harfoot M., Hasegawa T., Hellweg S., Hilbers J. P., Hill S. L. L., Humpenöder F., Jennings N., Krisztin T., Mace G. M., Ohashi H., Popp A., Purvis A., Schipper A. M., Tabeau A., Valin H., van Meijl H., van Zeist W. J., Visconti P., Alkemade R., Almond R., Bunting G., Burgess N. D., Cornell S. E., Di Fulvio F., Ferrier S., Fritz S., Fujimori S., Grooten M., Harwood T., Havlík P., Herrero M., Hoskins A. J., Jung M., Kram T., Lotze-Campen H., Matsui T., Meyer C., Nel D., Newbold T., Schmidt-Traub G., Stehfest E., Strassburg B. B. N., van Vuuren D. P., Ware C., Watson J. E. M., Wu W., Young L. 2020. Bending the curve of terrestrial biodiversity needs an integrated strategy. Nature 585 (7826): 551–556.
Łuczaj Ł., Pieroni A., Tardío J., Pardo-de-Santayana M., Sõukand R., Svanberg I., Kalle R. 2012. Wild food plant use in 21st century Europe, the disappearance of old traditions and the search for new cuisines involving wild edibles. Acta Societatis Botanicorum Poloniae 81 (4). doi.org/10.5586/asbp.2012.031.
McCullagh P., Nelder A. J. 1989. Generalized linear models, 2nd edition. London: Chapman & Hall.
von Middendorf A. 1855. Die Isepiptesen Russlands: Grundlagen zur Erforschung der Zugzeiten und Zugrichtungen der Vögel Russlands. St. Petersburg: Buchdruckerei der K. Akademie der Wissenschaften.
Norris C. A. 1947. Report on the distribution and status of the Corncrake. British Birds 40: 226–244.
Pannekoek J., van Strien A. J. 2001. TRIM 3 manual: TRends and Indices for Monitoring data. Research paper No. 0102. Statistics Netherlands, Vosburgh, 58 p.
Reif J., Vermouzek Z. 2019. Collapse of farmland bird populations in an Eastern European country following its EU accession. Conservation Letters 12: e12585.
Rosenberg K. V., Dokter A. M., Blancher P. J., Sauer J. R., Smith A. C., Smith P. A., Stanton J. C., Panjabi A., Helft L., Parr M., Marra P. P. 2019. Decline of the North American avifauna. Science 366: 120–124.
van Strien A., Pannekoek J, Hagemeijer W, Verstrael T. 2004. A loglinear Poisson regression method to analyse bird monitoring data. Bird Census News 13: 33–39.
Šumrada T., Lovec M., Juvančič L., Rac I., Erjavec E. 2020. Fit for the task? Integration of biodiversity policy into the post-2020 Common Agricultural Policy: Illustration on the case of Slovenia. Journal for Nature Conservation: 125804.
Šumrada T., Kmecl P., Erjavec E. 2021. Do the EU’s Common agricultural policy funds negatively affect the diversity of farmland birds? Evidence from Slovenia. Agriculture, Ecosystems & Environment 306: 107200. doi.org/10.1016/j.agee.2020.107200.
Tarjuelo R., Concepción E. D., Guerrero I., Carricondo A., Cortés Y., Díaz M. 2021. Agri-environment scheme prescriptions and landscape features affect taxonomic and functional diversity of farmland birds. Agriculture, Ecosystems & Environment 315: 107444. doi.org/10.1016/j.agee.2021.107444.
Tilman D., Clark M., Williams D. R., Kimmel K., Polasky S., Packer C. 2017. Future threats to biodiversity and pathways to their prevention. Nature 546 (7656): 73–81. 10.1038/nature22900.
Tyler G. A., Green R. E., Casey C. A. 1998. Survival and behaviour of Corncrake Crex crex chicks during the mowing of agricultural grassland. Bird Study 45 (1): 35–50. doi.org/10.1080/00063659809461076.
Wilson D. E., Cole F. R., Nichils J. D., Rudran R., Foster M. S. 1996. Measuring and Monitoring Biological Diversity: Standard Methods for Mammals (Biodiversity Handbook). New York: Smithsonian Institution.
Zabel F., Delzeit R., Schneider J. M., Seppelt R., Mauser W., Václavík T. 2019. Global impacts of future cropland expansion and intensification on agricultural markets and biodiversity. Nature Communications 10 (1): 1–10.
Zemkopības ministrija 2018. Latvia – Rural Development Programme 2014–2020. https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/01/33/82/Programma.pdf, pēdējās izmaiņas 04.10.2018.
Summary
An overview of the monitoring of nocturnal birds on agricultural land in 2021 /Oskars Keišs/
The census in 2021 was done by volunteers in 45 plots, the analysis of data from 44 is presented here. There has been a steep decline of the Corncrake Crex crex population in Latvia since 2011 and a moderate decline since 2006. The long term trend (1989–2021) for the species is stable for the first time (in 1989–2020 the population was still in a moderate increase).
A moderate decline of populations since 2006 has also been recorded for the Common Grasshopper Warbler Locustella naevia, the Great Reed Warbler Acrocephalus arundinaceus, the Common Quail Coturnix coturnix, the River Warbler Locustella fluviatilis and the Thrush Nightingale Luscinia luscinia. A stable population trend was recorded for the Marsh Warbler Acrocephalus palustris and the Sedge Warbler Acrocephalus schoenobaenus. The populations of the Eurasian Woodcock Scolopax rusticola and the Blyth’s Reed Warbler Acrocephalus dumetorum have a steep increase (Table 2).
A moderate decline of populations since 2011 has been recorded for the River Warbler and the Common Grasshopper Warbler. A moderate increase has been recorded for the Sedge Warbler and the Blyth’s Reed Warbler as well as the Tawny Owl and the Eurasian Woodcock.
