Putni dabā 90 (2022/1)
Uz žurnāla pirmā vāka:
Svīre Apus apus
Foto: Edgars Smislovs
Atbalstītāji:
Žurnāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda, Arcadia fonda, karšu izdevniecības “Jāņa sēta”, Arctic Paper, aģentūras “Due” un privāto ziedotāju atbalstu.
Latvijas ziemojošo putnu atlants. Katram zvirbulim ir nozīme! /Dace Miezīte, Andris Dekants/
Ziemojošo ūdensputnu uzskaite 2023 /Antra Stīpniece/
Ziemojošo ūdensstrazdu monitorings /Aigars Kalvāns/
Divas Latvijas faunai jaunas putnu sugas – ziņojumi portālā Dabasdati.lv /Edgars Smislovs/
Mana pļavu liju vasara jeb cik daudz zinām par pļavu liju? /Andrejs Jesko/
Vērojot un zīmējot putnus Kanāriju salās /Valters Videnieks/
Kas gada putnam vārdā /Viesturs Ķerus/
Parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2021: ietekmē ne tikai globālie faktori /Ainārs Auniņš/
Pārskats par naktsputnu monitoringu Latvijas lauku ainavā 2021. gadā /Oskars Keišs/
Latvijas putnu nosaukumi /Agnis Bušs/
Iepazīsties! LOB biedri un viņu putnustāsti /Kitija Balcare/
Iepazīsties! LOB biedri un viņu putnustāsti
Turpinot videostāstu ciklu “Putnustāsti. Personība”, no vairāk nekā 800 biedru kuplā pulka aicinām tuvplānā iepazīt dažus LOB biedrus un viņu putnošanas paradumus.
Pārskats par naktsputnu monitoringu Latvijas lauku ainavā 2021. gadā
Dabas daudzveidību lauku ainavā gadsimtiem ilgi uzturēja ekstensīva lauksaimniecība (Bignal, McCracken 2000), taču mūsdienās cilvēki Eiropā ir pārāk pārtikuši un slinki, lai nodarbotos ar šādu lauksaimniecību, tāpēc tā, līdz ar zināšanām, piemēram, par savvaļas augu izmantošanu pārtikā, – izzūd (Łuczaj et al. 2012). Mūsdienās lauksaimniecība negatīvi ietekmē ap 80 % apdraudēto putnu un ap 75 % apdraudēto zīdītāju sugu pasaules mērogā (Tilman et al. 2017). Šī ietekme izpaužas gan tieši – iznīcinot indivīdus, kā, piemēram, aparot lauku un iznīcinot ķīvīšu ligzdas vai nopļaujot pļavu, tā sapļaujot griezes (Norris 1947; Tyler et al. 1998), gan netieši – iznīcinot dabiskos biotopus (Koffijberg et al. 2016).
Parasto putnu skaita pārmaiņas 2005–2021: ietekmē ne tikai globālie faktori
Putnu populācijas visā Eiropā piedzīvo lielas pārmaiņas dažādu antropogēno vides faktoru dēļ (Eglington, Pearce-Higgins 2012; Jørgensen et al. 2016). Tādēļ arvien vairāk sugu kļūst apdraudētas un ir nepieciešami pasākumi to populāciju saglabāšanai (Powers, Jetz 2019). Dabas aizsardzība nav iespējama, ja trūkst zināšanu par savvaļas sugu populāciju stāvokli, jo bez tām nav iespējams novērtēt dažādu sugu apdraudējuma pakāpi un noteikt aizsardzības prioritātes. Līdz ar to ligzdojošo putnu uzskaites Eiropā veido pamatu, uz kura turpmāk var būvēt zināšanās balstītu sugu aizsardzību. Arī Latvijas ligzdojošo putnu uzskaišu programma ir daļa no šīs sistēmas, un tā ļauj mums ik gadu palūkoties uz putnu populāciju stāvokli mūsu valstī.
Kas gada putnam vārdā
Par 2022. gada putnu esam izvēlējušies svīri – daudziem pazīstamu pilsētu iemītnieci, ko gan reizēm jaucam ar bezdelīgu vai čurksti. Par svīri daudz vēsta tās vārds dažādās valodās.
Par gulbju ligzdošanu Latvijas teritorijā 18.–19. gadsimtā: avotu analīze un interpretācija
Latvijas ornitoloģiskā bibliogrāfija – publicētie darbi par savvaļas putniem mūsdienu Latvijas teritorijā – ietver ap 10 000 dažādu avotu, no īsām piezīmēm plašsaziņas līdzekļos līdz zinātniskām monogrāfijām, kas publicētas 244 gadu laikā kopš Johana Fišera monumentālā darba par Vidzemes dabu (1778), kurš tiek uzskatīts par pirmo avotu mūsu faunistikā.
Vērojot un zīmējot putnus Kanāriju salās
21. februārī, sapakojis savus zīmēšanas piederumus, kā arī Kanāriju salu tauriņu, augu un putnu noteicēju, kopā ar tēti uzsāku savu nedēļu garo ceļojumu uz vienu no astoņām Kanāriju salām – Fuerteventuru. Esam iecerējuši dzīvot mūsu VW busiņā, vērot putnus un zīmēt, cik vien iespējams! Priekšā garš ceļš ar kuģi, tāpēc sāku jau domās veidot sarakstu ar tā sauktajām “mērķsugām”. Kopā sanāk aptuveni septiņas. Daudzas citas Kanāriju salu “mērķsugas” jau redzētas Tenerifē, un Fuerteventurā ceru iekļaut savā sarakstā dažādas tuksneša sugas.
Lauku piekūns pēc izpostīta pirmā perējuma sekmīgi ligzdo apdzīvotā baltā stārķa ligzdā
2022. gadā konstatējām lauku piekūna sekmīgu ligzdošanu baltā stārķa ligzdā pēc tam, kad šī paša piekūnu pāra pirmais perējums būrītī tika izpostīts.
Mana pļavu liju vasara jeb cik daudz zinām par pļavu liju?
Šis raksts ir atskats uz pļavu liju ligzdošanas sekmju novērojumiem, ko autors veicis savā plēsīgo putnu monitoringa parauglaukumā Nagļu pagastā, Rēzeknes novadā. Visi rakstam pievienotie fotoattēli uzņemti Nagļos, visu attēlu autors ir Andrejs Jesko.
Ziemojošo ūdensstrazdu monitorings
Ūdensstrazds ir samērā parasts ziemotājs Latvijā. Pie mums pārziemo galvenokārt putni no Norvēģijas un Zviedrijas. Lai novērtētu ziemojošo ūdensstrazdu skaita pārmaiņas, 2017.–2018. gada ziemā tika sāktas uzskaites.
Ziemojošo ūdensputnu uzskaite 2023
Ziemojošo ūdensputnu uzskaite Eiropā notiek jau kopš 1967. gada janvāra. To organizē starptautiskā organizācija Wetlands International. Dati par katrā valstī saskaitīto ūdensputnu populāciju lieluma vērtējumiem un skaita pārmaiņu tendencēm atrodami tīmekļa vietnē https://iwc.wetlands.org/.
Divas Latvijas faunai jaunas putnu sugas – ziņojumi portālā Dabasdati.lv
2021.–2022. gadā portālā Dabasdati.lv iesūtītajos putnu fotoattēlos tika noteiktas divas Latvijai jaunas putnu sugas.
Latvijas ziemojošo putnu atlants. Katram zvirbulim ir nozīme!
Ziema klāt, gājputni lielākoties jau prom. Varētu domāt, ka putnu vērotāji, kas visu sezonu vākuši informāciju par ligzdojošajiem putniem, nu novilks zābakus un tīksmi izstiepsies mājās pie kamīna, lai pārlaistu kluso sezonu. – Lika pagaidīt!
Īstam putnu pētniekam miera nav arī ziemā. Jāreģistrē putni, kas Latvijā ziemo.
Latvijas putnu nosaukumi
Saraksts veidots kā oficiālais savvaļā Latvijas teritorijā sastopamo putnu sugu (un dažos gadījumos arī pasugu) nosaukumu saraksts lietošanai Latvijas Ornitoloģijas biedrības izdevumos un projektos. Oficiālajā sarakstā nav iekļauti putnu sugu nosaukumu sinonīmi, lai neradītu sajukumu ieteicamo oficiālo nosaukumu lietošanā. Daži sinonīmi un nosaukumu atšķirības starp avotiem paskaidroti kā zemsvītras piezīmes. Kopumā sarakstā iekļauti nosaukumi 371 Latvijā savvaļā dabiski sastopamajai putnu sugai un 16 pasugām (sarakstā atzīmētas ar “P”).
Kā klājas tiem, kas barības ķēdes augšgalā? Atbildes, ko sniedz plēsīgo putnu monitorings
Arī šogad atskatu uz 2021. gada plēsīgo putnu fona monitoringa sezonu, kā ierasts, vēlamies sākt ar lielu paldies visiem, kas 2021. gadā veikuši plēsīgo putnu monitoringa uzskaites. Tie ir: Agnese Balandiņa, Andrejs Jesko, Andris Avotiņš, Agnese Priede, Andris Dekants, Aivars Petriņš, Edgars Lediņš, Guna Roze, Ģirts Baranovskis, Imants Jakovļevs, Ilze Zvēra, Ieva Vavilova, Jānis Jansons, Jānis Reihmanis, Linda Liepiņa, Maija Rozenfelde, Miks Stūrītis, Sintija Martinsone, Tatjana Ignatoviča, Uldis Ļoļāns, Valdis Lukjanovs, Valdis Zariņš, Vitālijs Ignatjevs un Žanis Jesko. Tā kā šī monitoringa programma balstās uz brīvprātīgu uzskaišu veicēju darbu, varam droši apgalvot, ka programmu var īstenot, pateicoties tieši viņiem.
